Ja runājam par iespējamu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, tad pagaidām zinām vien to, ka apvienošanās ierosinātājs ir Lattelecom vadošais menedžments. Šī iniciatīva laika nogrieznī sakrīt ar Telia Sonera iniciatīvām arī citos Eiropas tirgos. Ja Telia Sonera ir likusi manīt, ka vēlētos iegūt vai nu kontrolpaketi, vai uzņēmuma vadības līgumu, tad diemžēl Latvijas valdība nekur nav izteikusies, ka tai būtu griba vadīt uzņēmumu pretim lieliem panākumiem reģiona mērogā, vai pat globālā tirgus līmenī.
Ambīcijas
Tas, kas mani satrauc, ir Latvijas valdības pozīcijas neesamība jau kopš 2010 gada. Var secināt, ka Latvijas valdība nav iniciators ne tādiem, ne citiem uzņēmuma izaugsmes un attīstības modeļiem. Latvijas valdībai vispār nav nekādu ambīciju!
Atgādināšu, ka š.g. martā valdība atjaunoja darba grupu, kurai jālemj par valstij piederošajām kapitāldaļām Lattelecom un LMT, tās vadītāja ir ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, tajā darbojas finanšu ministrs Jānis Reirs, satiksmes ministrs Anrijs Matīss un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Latvijas valdības locekļu izteikumi līdz šim liecina tikai par to, ka atbildīgie "ar lēmumu nesteigsies..., uzņēmumu ja arī apvienos, tad nepārdos..." Satiksmes ministrs jau apcer, ko nāksies darīt, zaudējot kontroli pār Lattelecom utt.
Man personīgi, nav skaidrs, kādēļ uzstādījums ir šāds? Kādēļ uzreiz runājam nevis par kontroles palielināšanu, bet par tās zaudēšanu (skat. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/matiss-zaudejot-kontroli-par-lattelecom-valstij-butu-janodala-optiska-infrastruktura.a124939/)?
Neviens no Latvijas valdības nerunā par "lieliem izaicinājumiem". Runā par lieliem riskiem. Acīmredzot nekas nenotiks, jo Latvijas valdībai kā vienmēr nepietiks izlēmības. Kāpēc?!
Direktori
Sākotnējā iniciatīva paredz vai nu to, ka Telia Sonera iegūst kontrolpaketi, apvienojot Lattelecom un LMT, vai pārņem uzņēmumus, noslēdzot vadības līgumu. Faktiski Telia Sonera runā caur Lattelecom direktoriem. Jebkurā gadījumā izskatās, ka iniciatīva šajā procesā pieder Zviedrijas, nevis Latvijas pusei. Starp citu, tieši Zviedrijas valsts ir lielākais Telia Sonera īpašnieks.
Būtiski, ka uzņēmuma aktīvu īpašnieks nav nedz Latvijas pilsoņi, nedz valsts. Tas ir pats uzņēmums. Valstij pieder kapitāldaļas. To piederība valstij dod tiesības kopā ar citiem līdzīpašniekiem iecelt uzņēmuma vadību, taču nenosaka, kā tieši jāstrādā uzņēmumam. Un tas ir pareizi un labi, jo valstij nav politiski jānosaka, kā jādarbojas uzņēmumam. Taču no minētā fakta izriet būtisks apstāklis - tas, kam pieder direktori, tam arī pieder uzņēmums.
Jāmin, ka Telia Sonera reputācija pēdējā laikā gan raisa zināmas bažas. Un ne jau tāpēc, ka kompānija vēlētos attīstīt biznesu, bet tāpēc, ka piesardzību rada veids, kādā Telia Sonera to dara. Augustā uzzinājām, ka ASV varasiestādes saistībā ar Uzbekistānas korupcijas lietas izmeklēšanu piecām Eiropas valstīm lūgušas arestēt Krievijas mobilo sakaru uzņēmumu MTS un "Vimpelcom", kā arī Zviedrijas uzņēmuma "Telia Sonera" aktīvus miljarda dolāru vērtībā. Šovasar ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere uzdeva pastiprināt pretmonopola izmeklēšanu par Norvēģijas Telenor un Zviedrijas Telia Sonera mobilo operatoru apvienošanos Dānijā. Izmeklēšanas rezultātā kompānijas no apvienošanās darījuma atteicās. (Starp citu, nupat saistībā ar korupcijas skandālu no amata atkāpās arī Norvēģijas telekomunikāciju kompānijas Telenor padomes priekšsēdētājs.) Vienlaikus Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International digitālas ekonomikas un sabiedrības komisāram Ginteram Otingeram - lielam kompāniju apvienošanas idejas aizstāvim - pārmet, ka viņš tiekas galvenokārt ar lielo telekomunikācijas korporāciju lobistiem, bet reti tiekas ar NVO, domnīcu, pašvaldību u.c. sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Sabiedrības un patērētāja labums
Man kā pilsonim ir duāla interese: viena - kā pastarpinātam abu uzņēmumu līdzīpašniekam -, lai uzņēmumi attīstās un manas valsts kasē ienāk dividendes, kas, cerams, tikts izmantotas lietderīgi manam labumam; otra - kā patērētājam, kurš pārdesmit gadus cītīgi kaldinājis šo uzņēmumu lielo peļņu - lai būtu kvalitatīvs, daudzveidīgs, nākotnes prasībām atbilstošs pakalpojums par man pieņemamām, pēc iespējas zemākām cenām.
Tātad būtiskas ir sabiedrības un patērētāju intereses. Latvijas sabiedrības intereses nozīmē ne tikai atsevišķu uzņēmumu īpašnieku, privātuzņēmēju intereses, nedz arī uzņēmumu vadītāju kā indivīdu intereses, nedz arī tikai Valsts kases intereses, bet katra no šīm interesēm atsevišķi un tās visas kopumā. Man personīgi īpaši rūp visu valsts aktīvu maksimāli efektīva izmantošana. Kā to panākt? Viens ceļš - visu ieinteresēto spēlētāju sadarbība. Tas nozīmē nespēlēt tā saucamo zero sum game, proti - neattīstīt spēli pēc definīcijas "ja viens ir uzvarētājs, tad otrs automātiski - zaudētājs", kā piemēram, boksā vai hokejā. Lai nodrošinātu sabiedrības intereses, iespēju robežās ir jābūt atklātībai īpašnieku savstarpējās sarunās, kā arī menedžmenta un īpašnieku sarunās.
Kas attiecas uz patērētāju interesēm, nav pamata domāt, ka Lattelecom un LMT apvienošanās gadījumā uzņēmums strādās mazāk efektīvi nekā pašlaik. Tas dotu pozitīvu rezultātu arī patērētājiem, kuri jau pašlaik gaida no saviem pakalpojumu sniedzējiem kvalitatīvākus pakalpojumus, līdz šim neesošus, bet jaunus, ekonomiku stimulējošus pakalpojuma veidus, kas var attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomu kopumā. Protams, tas var radīt arī pakalpojuma sadārdzināšanos, taču tā ir arī zināma neizbēgamība, sekmīgi attīstot vienoto ES digitālo tirgu.
Nobeigumā uzsvēršu - situācija, kāda vēsturiski radusies ar Lattelecom un LMT izveidošanu, prasa visu pušu līdzvērtīgu saspēli - spēli, ar vienu galveno uzdevumu - visiem būt ieguvējiem. Šāda spēle prasa pārmaiņas spēlētāju galvās, domāšanā, uztverē. Tā prasa skaidru mērķu nospraušanu un atklātu procesu. Tā prasa atbildību gan par finanšu, gan nefinanšu mērķiem, tai skaitā, drošību. Vai spēlētāji tam ir gatavi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
