Jā, tieši tā! Un tas vienādā mērā attiecas gan uz administratoriem, gan uz lietotājiem. Vismazāk jau te var vainot zemās algas, kā to mēģina pasniegt Satiksmes ministrija. Informāciju sistēmas (IS) administratora galvenais pienākums ir rūpes par tās uzturēšanu darba kārtībā. Jo labāk sakārtota sistēma, jo mazāk jācīnās ar problēmām. Tiklīdz kāds IS posms ir atstāts novārtā sākas ziepes. Vai nu lietotājs pamanās kaut ko izdarīt ne tā, vai arī parādās ārēji apstākļi, kā ar Sircam.
Valsts struktūrās jau sen bija laiks izveidot centralizētu IS vadību. Tad lokālo iestāžu administratoriem galvenais uzdevums būtu burtiski sekot speciālistu izstrādātām procedūrām un instrukcijām. Nepieciešamības gadījumā to izstrādei var pieaicināt privātas kompānijas, kuras profesionāli nodarbojas ar IS ieviešanu. Vienotas instrukcijas, vienota programmatūras bāze un vadības centrs atvieglotu visu IS menedžmentu. Vajadzības gadījumā vainīgo atrast būtu pavisam vienkārši un vadība būtu ieinteresēta, lai viss būtu kārtībā! Precīzi darba apraksti un instrukcijas ļautu nodarbināt arī studentus un neciestu sistēmas efektivitāte.
Šobrīd tas viss lielā mērā ir katras iestādes ziņā. Vienīgā cerība uz e-pārvaldes realizāciju, kura paredz vispārēju valsts struktūru sakārtošanu pirms tam.
Nez kāpēc ministrijas ar dažādu vadības līgumu palīdzību spēj piesaistīt visus citus “speciālistus”, bet neatrodas iespējas tieši IT jomā?
Privātfirmās tieši tās pašas problēmas. Ja lieli un vidēji uzņēmumi jau sen ir sapratuši, ka daļu IS uzturēšanas funkciju daudz izdevīgāk ir nodot specializētajām firmām un uzņēmumiem, tad mazos uzņēmumos sistēmu administratori mainās ļoti bieži. Tie paši studenti atnāk, paknibinās, kaut ko pieliek, kaut ko noskrūvē. Dokumentēts nekas netiek un rezultātā ar laiku izveidojas mērens haoss. Nomainoties administratoram tas tikai pastiprinās. Diemžēl arī paši uzņēmumu vadītāji bieži neapzinās IS svarīgo lomu biznesā. To jūt tikai tad, kad lietas jau “sagājušas dēlī”.
Lietotāji ir pārāk neuzmanīgi un neapdomīgi
Dators ir sarežģīta ierīce un, lai ar to apietos, ir jāapgūst pamatiemaņas, līdzīgi kā ar automašīnu. Visus datoru lietotājus var iedalīt trīs pamata grupās – “bailīgie”, zinošie un “pārgudrie”. Pirmie un pēdējie sagādā vislielākās rūpes administratoriem.
“Bailīgais” katrreiz sauks administratoru, ja ar datoru notiks kaut kas, ko viņš līdz šim nav pieredzējis. Tos ir grūti apmācīt un vēl grūtāk iemācīt ko jaunu. Ja viņš zinās, ka e-pasta vēstulei ir pielikums, viņš to atvērs. Problemātiski būs pamācīt, ka vienmēr to nevajag darīt. Toties viss stāstītais parasti tiks cītīgi pierakstīts. Ilgstošs darbs ar šādu lietotāju parasti palīdz, bet tam ir vajadzīga zināma pacietība.
Zinošais lietotājs apzinās savu varēšanu. Sīkas problēmas veiksmīgi risina pats, pie administratora griežas tikai nepieciešamības gadījumā. Arī problēmas apzinās un uzklausa ieteikumus.
Vissmagākais gadījums ir “pārgudrie” lietotāji. Tiem vienmēr šķiet, ka viņi visu zina labāk par administratoru. Varbūt atsevišķos gadījumos tas tā arī ir, tomēr atbildīgs par sistēmu ir tieši administrators un to nevajadzētu aizmirst! Ieskaidrot šādiem lietotājiem ir grūti un pat, pieaicinot administratoru problēmas risināšanai, tiek doti dažādi “gudri padomi”. Tieši pēdējā grupa visvairāk veicina visādu “atkritumu” (ne tikai vīrusu) izplatīšanos.
Kā izvairīties no vīrusiem
Vīrusu epidēmijas ir gaidāmas arī turpmāk. Taču no tām var izvairīties, ievērojot dažus, ne pārāk sarežģītus, noteikumus. Administratorus es te nemācīšu, tie paši zinās, kā darīt labāk, tomēr lietotājiem daži ieteikumi ir vajadzīgi.
Datoru lietotāji atcerieties reizi par visām reizēm – neveriet vaļā e-pasta sūtījumus ar aizdomīgiem pievienotajiem failiem. Kas ir aizdomīgs fails? Pirmkārt jau tāds, kuru jūs negaidiet. Otrkārt – neveriet vaļā izpildāmos failus! Neziniet, kas tie tādi? Pajautājiet administratoram ;)! Treškārt – atcerieties, ka darba dators ir domāts darbam, nevis izklaidei! Pēdējais – sekojiet līdzi antivīrusa datubāzes vecumam, ja strādājiet mājās vai nav sava sistēmas administratora. Vai tas ir tik sarežģīti?
Nobeigumā vēl – nesūtiet tālāk vēstules ar paziņojumiem par vīrusiem! Kāpēc? Par to citreiz.