Temīda kā tēls taisnīgai tiesai ir pazīstama no grieķu mitoloģijas, un arī šis tēls ir piedzīvojis zināmu evolūciju - tikai 15., 16. gs. sākotnēji Temīdas acis ir plaši atvērtas, tad Temīdai tiek piešķirts acu apsējs, bet iespējams, ka vēl pēc dažiem tūkstošiem gadu Temīda savu acu aizsēju nomainīs pret Google Glass, bet svarus un zobenu - pret planšetdatoru.
Un tomēr Latvijas tiesu sistēmai piemīt apbrīnojama imunitāte pret modernajām tehnoloģijām. Pat apgūstot 4,4 miljonus latu, kas atbilst 6,2 miljoniem eiro, projektā "Tiesu modernizācija Latvijā" tiesu sistēma nespēj apgūtos līdzekļus izmantot tā, lai tiesāšanās process kļūtu ērtāks tiesas klientiem, kā arī atbilstošs šī gadsimta iespējām.
Elektroniski parakstīti dokumenti
2006. gadā Ministru prezidents A. Kalvītis paraksta pirmo elektronisko dokumentu. Neskatoties uz to, joprojām, iesniedzot ar elektronisko parakstu parakstītus dokumentus tiesā, pastāv bažas, ka tiesa iesniegto dokumentu lūgs iesniegt no jauna, papīra formātā.
Sākotnēji, piemēram, gadījumos, kad tiesā tika iesniegts elektroniski parakstīts prasības pieteikums, tiesa atstāja prasību bez virzības, jo nav pievienoti prasības noraksti lietas dalībniekiem. Tātad, tiesasprāt, bija jāiesniedz 2 parakstīti identiski e-dokumenti, ka lietā bija viens atbildētājs - viens tiesai un viens atbildētājam, attiecīgi ja atbildētāji bija vairāki, arī elektroniski parakstītiem dokumentiem bija jābūt vairākiem. Vai arī, nosūtot elektronisko dokumentu, tiek prasīta samaksa par šī dokumenta izdrukāšanu, lai to būtu iespējams iešūt lietā. Tai pašā laikā kaimiņos par dokumentu iesniegšanu elektroniskā formātā tiek piešķirtas atlaides valsts nodevai.
Vēl nesen tiesas darbinieks paziņoja, ka iesniegtais dokuments nav elektroniski parakstīts, jo nespēja atšķirt word dokumentu no pdf dokumenta.
Secināms, ka, ieviešot modernās tehnoloģijas, ir jāparedz arī darbinieku izglītošana modernajās tehnoloģijās, lai nezināšana nepadarītu labu ideju lietošanu sadzīvē pilnīgi nederīgu. Lai pāreja uz modernajām tehnoloģijām būtu veiksmīga, nepietiek tikai ar likumu - pārmaiņām jānotiek arī pašu tiesas darbinieku apziņā.
Videokonferences kā alternatīva
Privātajā sektorā jau šobrīd darba intervijas, izmantojot skype videokonferenci, nav nekas pārsteidzošs - nav nepieciešams tikties klātienē, īpaši, ja potenciālais darbinieks vai darba devējs atrodas pietiekami tālu, lai tikšanās klātienē būtu nelietderīga. Šādu pieeju zināmā mērā ir atzinusi arī Latvijas tiesu sistēma, aprīkojot tiesas un ieslodzījumu vietas ar videokonferencei nepieciešamo aprīkojumu, izmantojot jau iepriekš minēto 6,2 miljonus eiro.
Līdz ar lietu pārsūtīšanu no Rīgas uz citām tiesām Latvijā pārstāvība civillietās ar videokonferences palīdzību aktualizējas, piemēram, gadījumos, kad diviem rīdziniekiem jābrauc tiesāties uz Ventspils rajona tiesu. Diemžēl Latvijas tiesas šādam tehnoloģiju izaicinājumam nav gatavas. Lūgumus par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, izvērtē tiesa, un atteikums visbiežāk tiek pamatots ar to, ka tehnoloģiski aprīkotā zāle ir aizņemta. Tomēr, iepazīstoties ar tiesas zāļu noslogojumu, domājams, ka sakne visdrīzāk meklējama konservatīvismā vai nepieciešamo prasmju trūkumā, nevis zāles noslodzē.
Arī pats normatīvais regulējums ir nepilnīgs. Piemēram, likums[1] neprecizē, ka tiesas noteiktais pārstāvis, kam jābūt klāt un jāpārliecinās par videokonferences dalībnieka identitāti, ir kāds no tiesas tehniskajiem darbiniekiem, kā arī to, kādas ir šīs personas pilnvaras, un kas notiek, ja persona videokonferences laikā vēlas parakstīties par prasības atzīšanu vai neuzturēšanu.
Pastāvot šīm neskaidrībām, man ir nācies saskarties ar situāciju, kur lietas uzskatīšanai videokonferences režīmā pušu identitāti pārbauda un procesā - visā tiesas sēdes garumā - piedalās nevis tiesas tehniskais darbinieks, bet tiesas sastāvs - tiesnesis ar sekretāru. Rezultātā vienas civillietas izskatīšanai nelietderīgi tiek patērēts divu tiesas sastāvu laiks.
Jāsecina, ka ieviešot videokonferences praksē, tiesu sistēma atkal ir pieļāvusi to pašu kļūdu, ko ar elektroniskajiem parakstiem - spēles noteikumi visiem nav izstāstīt, ļaujot laikam sakārtot noteikumus, kā videokonferences tiks izmantotas Latvijas tiesās. Vienīgi jāatgādina, ka tiesai tāpat kā jebkurai valsts iestādei būtu jāvadās pēc Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētajiem principiem - vienkāršot procedūras privātpersonas labā un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Temīdas acis ir aizsietas
Temīda, izskatā, kādā tā ir pazīstama mūsdienās, ir ar aizsietām acīm. Temīdas aizsietās acis ir nozīmīgs simbols taisnīgas tiesas spriešanā - aklums simbolizē objektivitāti, tiesa tiek spriesta bez bailēm vai kāda labā, tiesa tiek spriesta neatkarīgi no pušu personības, labklājības, varas vai vājībām. Tomēr Temīdai piemīt laba dzirde, kas ir ietverts arī Civilprocesa likumā, paredzot, ka lieta tiek izskatīta tieši un mutiski.
Ieviešot videokonferences Latvijas tiesu sistēmā, mutiskuma princips netiek atcelts, Temīdai tiek dota iespēja dzirdēt pušu argumentus, pusēm jāspēj mutiski paust savu nostāju lietā, kā arī nekavējoties atbildēt uz tiesas vai otras puses jautājumiem tiesas sēdes laikā. Videokonferenču ieviešana nekādā veidā nevar apdraudēt tiesas objektivitāti. Vēl jo vairāk, tas var tikai uzlabot patiesības noskaidrošanu, jo liecinieks var liecināt, neatrodoties vienā telpā ar personu, par kuru tā sniedz liecību, bet atrodoties drošā attālumā. Piemēram, laulības šķiršanas lietās, kur laulība tiek šķirta laulātā vardarbības dēļ.
Turpinot jau iemīto ceļu uz advokātu procesu tiesā, uzskatu, ka būtu lietderīgi ja vismaz tiesas sistēmai piederīgām personām, advokātiem, tiktu izstrādāta programma, kas ļautu advokātiem piedalīties tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību no sev vēlamas atrašanās vietas, ja tā rīcībā ir pietiekošs tehniskais nodrošinājums un programmatūra.
Ieviešot modernās tehnoloģijas, nav nepieciešams no jauna "izgudrot riteni", jāskatās citu valstu pieredze un viss labais un derīgais jāpārņem, padarot tiesāšanos pieejamāku, efektīvāku un ērtāku, kā arī lētāku.
Piemēram, Austrijā ir izstrādāta centralizēta videokonferenču rezervēšanas sistēma, kas ļauj rezervēt tiesas zāli ar visu videokonferencei nepieciešamo aprīkojumu. Somija ir sākusi uzstādīt dažādu veidu videokonferenču iekārtas dažādiem uzdevumiem. Tiesu sēžu vajadzībām ir pieejams pilns sistēmas komplekts ar augstas izšķirtspējas videokamerām un ekrāniem, nodrošinot augstu attēla kvalitāti. Pirmstiesas izmeklēšanas pratināšanai ir pieejams atsevišķs iekārtu komplekts sanāksmju telpās. Liecinieku pratināšanai ir paredzēts iekārtu pamatkomplekts, kuru veido terminālis, videokamera un mikrofons. Izmantošanai dažādās vietās, piemēram, sociālās aprūpes centros, slimnīcās, patvēruma meklētāju centros, un tml., ir pieejamas pārvietojamas iekārtas, tostarp klēpjdators ar atbilstošu programmnodrošinājumu un videokameru. [2]
Slovēnijā attiecībā uz videokonferenču rīkošanas vietu ierobežojumu nav. Puses un to pārstāvji var atrasties citur ar noteikumu, ka no tiesas sēdes norises vietas uz pušu un to pārstāvju atrašanās vietu vai vietām ir nodrošināta audiovizuālo datu pārraide. Tiesai jāizvērtē, vai ar pušu un to pārstāvju faktisku ierašanos tiesā un tiešu atrašanos tiesas zālē tiek gūtas lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar priekšrocībām, ko sniedz līdzekļu un laika ietaupīšana, rīkojot videokonferenci.[3]
Ceru, ka jaunais tieslietu ministrs Dz. Rasnača k-gs šīs problēmas identificēs un meklēs risinājumus, kas atbilst mūsdienu dzīvesveidam un iespējām.
[1] Civilprocesa likums
[2] Videokonferences - daļa no Eiropas e-tiesiskuma. Pieejams: https://e-justice.europa.eu/fileDownload.do?id=14bf7719-9458-42c5-ad4f-562a8bff8084
[3] Slovēnija. Pieejams: http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/pdf/tev_videoconference_sln_lv.pdf