Jānis Priede: Izaicinājumi starptautiskajā tirdzniecībā un protekcionisma vēsmas  (12)

Krievijas tirdzniecības embargo

2014.gada augustā Krievijas Federācija izdeva rīkojumu, aizliedzot pārtikas produktu importu no Eiropas Savienības, ASV un vēl atsevišķam valstī, kas bija kā atbildes gājiens šo valstu ieviestajām sankcijām pret Krieviju. Pretsankcijas bija asimetriskas, jo Krievija ar tādām pašām sankcijām nespētu panākt sev vēlamu rezultātu. Tirdzniecības embargo dažādi ietekmēja Eiropas Savienības valstis, taču kopumā pārtikas preču eksports ārpus ES saruka tieši Krievijas embargo rezultātā (2.att.), kas lika uzņēmējiem meklēt noietu iekšējā tirgū, kā arī jaunus ārējos tirgus.

Savukārt Baltijas valstis Krievijas tirdzniecības embargo ietekmēja būtiskāk, jo pārtika preču eksporta struktūrā Krievija bija nozīmīgs sadarbības partneris (3.att.)

Analizējot pašreizējos tirdzniecības datus, viennozīmīgi saskatāms risks, ka pārtikas ražotājiem būs ļoti problemātiski atgriezties Krievijas tirgū. Viss, protams, ir atkarīgs, cik ilgi embargo turpināsies un cik daudz laika Krievijas ražotājiem būs dots, lai mēģinātu aizstāt importa preces ar vietējo ražojumu. Un kā zināms, jo vienkāršāki produkti, jo vieglāk tos ir aizstāt.

BREXIT

Lielbritānijas balsojums par ES pamešanu bija gana liels pārsteigums, kas nesa sev līdzi daudz spekulāciju un neskaidrību. Tas atstāja ievērojamu ietekmi uz valūtas svārstībām un investīcijām. Lielbritānija ir apņēmības pilna izstāties no ES un paliek tikai jautājums par nosacījumiem. Savstarpējās tirdzniecības nosacījumi būs ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo "lielās" ES ekonomikas (Vācija, Francija, Itālija un Spānija) varētu būt ļoti ieinteresētas uz turpmāku atvērtu sadarbību, jo Lielbritānijai jau ilgus gadus ir negatīva tirdzniecības bilance ar "lielajām" ES ekonomikām (4.att. miljardos EUR).

Šajā situācijā ir skaidrs, ka pārrunas par tirdzniecības nosacījumiem būs būtiskas, jo ES nevēlēsies zaudēt Lielbritānijas tirgu.

TTIP

Ņemot vērā ES un ASV ekonomikas mijiedarbības plašo apjomu, ko nodrošina ES 500 milj. iedzīvotāju un ASV 315 milj. iedzīvotāju lielais tirgus, tirdzniecības un ieguldījumu atbrīvošana no šādiem ierobežojošiem pasākumiem varētu radīt lielu ieguvumu ES un ASV uzņēmumiem un patērētājiem, tā sekmējot nodarbinātību un izaugsmi abās Atlantijas okeāna pusēs. Nolīgums paredzēs pakāpenisku savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu un ar tiem saistītu noteikumu liberalizāciju, īpašu uzmanību veltot nevajadzīgu regulatīvu šķēršļu novēršanai.

Galvenais TTIP ieguvumi raugoties no ES un ASV pozīcijām būs ārējo tirgu pieejamība - pieeja ASV tirgum un ASV pieeja ES tirgum. Plānots, ka tas būtiski veicinās arī nodarbinātību un jaunu darba vietu radīšanu, kas saistīta ar lielāku noieta tirgu. Kopā tiks radītas aptuveni 13 miljoni jaunas darba vietas. Kopumā tas veicinās ES un ASV starptautisko konkurētspēju. Tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme gan ES (€120 miljardi jeb 0.5% of IKP), gan ASV (€95 miljardi jeb 0.4% of IKP).

Vienlaikus tiks sakārtots tirdzniecības un investīciju regulējums, atvieglojot eksportēšanas iespējas, saglabājot augstos veselības, drošības un vides standartus. Savukārt lielāka konkurence veicinās patērētājiem labvēlīgās zemākas cenas un lielāku izvēli. Potenciālie ieguvēji un zaudētāji ES pēc TTIP spēkā stāšanās (5. attēls).

Stratēģiski raugoties uz ES un ASV vēlmi pārrunāt TTIP var skaidri saskatīt abu partneru vēlmi saglabāt savas tirdzniecības pozīcijas pasaulē. Arī TTIP pašlaik vairs nav dienas kārtībā, lai gan plānotie ieguvumi bija gana ievērojami.

Protekcionisma vēsmas

Starptautiskajā tirdzniecībā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas nav tieši atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, vienmēr ir bijis politiskais risks. Tieši šis iemesls var kļūt par ļoti nopietnu izaicinājumu 2017. gadā, jo jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps jau ir paziņojis par izstāšanos no TPP (Trans-Pacific Partnership), apturējis NAFTA (North American Free Trade Agreement) līguma pārskatīšanu, kā arī solījis pārskatīt ievedmuitas tarifus.

Ir jāatceras, ka protekcionisms nav nekas jauns un kā līdzeklis iekšējā tirgus aizsardzība tiek pielietos jau sen un bieži. Taču tajā paša laikā ar šīs politikas pielietošanu ir jāuzmanās. Pārāk aizsargātas nozares pret starptautisko konkurenci var zaudēt ilgtermiņā, jo vairs nebūs spējīgas konkurēt pasaulē pēc tirgus atvēršanas. Arī Latvijai, kā mazai, atvērtai ekonomikai, starptautiskā tirdzniecība ir būtisks labklājības gūšanas avots un protekcionisma vēsmas pasaulē ietekmēs arī mūs.