Foto: LETA
Tuvojoties 2014.gada 1.maijam, sabiedrībā aktualizējas jautājumi, kas aizskar katru latvieti – kas notiks ar mūsu lauksaimniecības zemēm, vai tās paliks vietējiem lauksaimniekiem vai tiks izpārdotas ārvalstu spekulantiem.

Likuma spēkā esošā redakcija nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts, pašvaldības un juridiskās personas. Tomēr likumdevējs šobrīd aktīvi strādā pie likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumiem, lai maksimāli ierobežotu iespēju izpirkt Latvijas lauksaimniecības zemes arī pēc minētā datuma. Tiek piedāvāti un apspriesti dažādi grozījumu varianti.

Atsevišķi politiķi piedāvā ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020.gada 1.maijam, kad beigsies nākamais ES ilggadīgais budžets. Šī ideja ir atbalstāma, taču domājot racionāli, ir skaidrs, ka šādi grozījumi diemžēl ir tālu no realitātes. 2011.gadā Latvijai jau vienreiz bija iespēja pagarināt ierobežojumu periodu, bet otrreiz to pagarinot, pret Latviju var tikt piemērotas smagas sankcijas par starptautisko līgumu pārkāpumu. Vienlaikus savu grozījumu variantu ir piedāvājusi arī Zemkopības ministrija (ZM). ZM grozījumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai lauksaimniecības zemes varētu iegādāties tikai tie, kas turpmāk tās arī apstrādātu. Šāda prasība ir pamatota un Latvijas lauksaimniecības tirgum nāks tikai par labu.

Tomēr ZM, vēloties grozījumus izveidot atbilstoši saistībām pret ES, ir aizmirsusi par citu milzīgu spekulantu grupu, kas izpērk mūsu laukus un apdraud Latvijas neatkarību un drošību - tie ir trešo valstu piederīgie (ārpus ES). Pret šiem spekulantiem Latvijai nav un nevar būt nekādas saistības. Lauksaimniecības zemju iegādes ierobežojumu regulējums jau no 2004.gada bija nepilnīgs un ļāva ārvalstniekiem ar dažādu shēmu palīdzību iegādāties lauksaimniecības zemes. Piemēram, Ķīnas, Krievijas, Ukraina, Irānas un citu ne vienmēr mums draudzīgu valstu, piederīgie var izmantot nepilnības Latvijas normatīvajos aktos un izpirkt Latvijas lauksaimniecības zemes desmitiem tūkstošu hektāru apjomā. Shēma ir ļoti vienkārša - nodibināt komercsabiedrību citā ES dalībvalstī, paslēpjot īsto šīs kompānijas piederību (šim nolūkam visvairāk tiek izmantotas Lielbritānijas un Kipras kompānijas, kas zināmā mērā būtu pielīdzināmas ofšoriem un šī iemesla dēļ tos ļoti mīl afēristi no bijušajām PSRS valstīm), un jaundibinātā komercsabiedrība nodibina komercsabiedrību Latvijā, kas savukārt iegādājas lauksaimniecības zemi bez jebkādām problēmām.

Dažam labam liekas, ka spekulantiem ir interesei tikai par Rīgas un Jūrmalas dzīvokļiem, kā arī ar to iegādi saistītajām uzturēšanas atļaujām, bet tas tā nav. Apliecinājumi šī apdraudējuma esamībai nav tālu jāmeklē. Piemēram, tās pašas grozījumu „pretinieces" Evas Brantas-Nellemanes darbības lauksaimniecības zemju izpirkšanā. Sekojoši Eva Branta-Nellemane ir valdes locekle ļoti daudzās komercsabiedrībās ar nezināmas izcelsmes ārvalsts kapitāla dalību (Latvijas SIA, kas 100% pieder Lielbritānijas vai Kipras kompānijām). Viena no tādām ir tikai 2012.gada 21.maijā dibinātā SIA „ABM Invest", kuras vienīgā īpašniece ir Apvienotajā Karalistē reģistrētā komercsabiedrība LEGALAND INVESTMENTS LIMITED.

SIA „ABM Invest" Eva Branta-Nellemane vada kopā ar diviem Ukrainas pilsoņiem - Sergii Cherednychenko un Dmytro Motuzko. Sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža SIA ABM Invest nodibināja 10 (!) meitas kompānijas, kurām visām valdes sastāvā tika iecelta Eva Brante-Nellemane un viens vai abi iepriekš minētie Ukrainas „menedžeri". Dažu mēnešu laikā jaunnodibinātās komercsabiedrības nopirka gandrīz tūkstoš hektārus Latvijas lauksaimniecības zemes dažādās mūsu dzimtenes malās (Kuldīgas, Saldus, Kocēnu, Gulbenes, Apes, Priekules, Kandavas, Lielvārdes, Jēkabpils, Nīcas un Krustpils novados), ieplūdinot LR milzīgu apjomu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu. Lai arī formāli SIA „ABM Invest" un tās dibinātās komercsabiedrības pieder Apvienotās Karalistē reģistrētai komercsabiedrībai LEGALAND INVESTMENTS LIMITED, tomēr jājautā vai patiesībā īstie labuma guvēji nav kādi „shēmotāji" ārpus ES, ja reiz par atbildīgajām personām tiek iecelti Ukrainas pilsoņi (mazticams, ka mūsu lauku uzpirkšanai angļi piesaista „menedžerus" no Ukrainas). Tāpat jānorāda, ka vismaz 2012.gadā ne SIA „ABM Invest", ne tās dibinātās meitas sabiedrības aktīvu komercdarbību, izņemot lauksaimniecības zemju uzpirkšanu, neveica, ko var redzēt no šo sabiedrību gada pārskatiem (apgorījums visām SIA bija tuvu nullei).

Šajā sakarā vai kāds var dot garantiju, ka aiz šiem Ukrainas „menedžeriem", Evas Brantes-Nellemanes un LEGALAND INVESTMENTS LIMITED nestāv pēcpadomju republiku organizētā noziedzība vai pat tas nav kādas mūsu kaimiņvalsts specdienestu projekts? Vai nav aizdomīgi, ka lauksaimniecībā izmantojama zeme tiek uzpirkta tajos novados, kur pārsvarā dzīvo latvieši, tādējādi liedzot viņiem tikt pie savas zemes un palikt strādāt Latvijā? Savukārt Latvijas Austrumu gals, kā arī novadi ap lielām pilsētām ar lielu cittautiešu īpatsvaru no iepriekšminēto „darboņu" puses tiek pilnīgi ignorēti?

Ja tas tā ir, tad skaidrs, ka neviens vietējais zemnieks objektīvi nevar konkurēt ar šādiem spekulantiem (vai tikai ierindas spekulantiem, vai tomēr „ietekmes aģentiem"?), aiz kuriem, iespējams, stāv pavisam citi spēlētāji - ar ārvalstu specdienestu virsnieku uzplečiem. Un tie nav tie alkatīgie dāņu vai vācu izcelsmes „fermeri", ar kuriem mums jau nācies saskarties un kuru galvenais mērķis ir izspiest maksimumu no mūsu zemes (to vismaz apstrādājot un nemēģinot iejaukties mūsu iekšzemes politiskajos procesos). Spekulantiem, kuriem ir sveša izpratne par civilizēto nāciju vērtībām, var būt pavisam citi mērķi, tai skaitā tādi, kas apdraud mūsu suverenitāti un nacionālo drošību.

Turklāt LEGALAND INVESTMENTS LIMITED, Sergii Cherednychenko un Dmytro Motuzko nav vienīgie Evas Brantes-Nellemanes „sadarbības partneri". Pēc līdzīgas shēmas viņa, piemēram, darbojas kā vienīgā SIA „Iršu enerģija" un SIA „Vietalva Enerģija" valdes locekle. Šīs abas SIA pēc sakritības pieder Kiprā reģistrētajai kompānija MARSAS LIMITIED, ar kuras palīdzību aiz tās stāvošie tagad kontrolē vairāk nekā tūkstoš hektāru Pļaviņas un Kokneses novadā. Savukārt apgrozījums 2012.gadā abām SIA bija „0". Kās vēlreiz norāda uz to, ka to patiesais visu šo SIA MIA darbības mērķis nav saimnieciskās darbības veikšana, bet kaut kas pavisam cits. Turklāt pēc dīvainas sakritības gan Lielbritānijas LEGALAND INVESTMENTS LIMITED, gan Kipras MARSAS LIMITED par savu Latvijas metas uzņēmumu juridiskās adreses vietu izvēlējušies: Ģertrūdes ielu 10/12-9, Rīga. 

Šajā sakarā uzskatu par amorālu ar Evu Branti-Nelemanni cieši saistītās sabiedriskās organizācijas vadītāja Armanda Broka (vienlaikus viņš ir arī iepriekšminētajai kundzei piederošā uzņēmuma vadītājs) rīcību, vēršoties Eiropas Komisijā saistībā ar iepriekšminētajiem likuma grozījumiem. Nav pieļaujams, kad ES tiesību normas tiek izmantotas, lai aizstāvētu to spekulantu intereses, kam vispār nav nekāda sakara ar ES un civilizēto nāciju vērtībām. 

Šādas un līdzīgas shēmas dažādu darboņu izpildījumā ir tikušas piekoptas līdz šim un tiks piekoptas arī turpmāk, ja vien mēs viņiem skaidri un nepārprotami nepateiksim „NĒ". Tādēļ pašreiz aktualizētais jautājums par prasībām lauksaimniecības zemju iegādē ir īstais laiks, lai neļautu izpirkt Latvijas lauksaimniecības zemes vismaz spekulantiem no trešajām valstīm.

Tādējādi piedāvājam likumdevējam likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumos iekļaut sekojošu punktu:

1)      Ja lauksaimniecības zemes ieguvējs ir juridiska persona, tad tai ir pienākums atklāt tās patieso labuma guvēju ķēdi un finansējuma avotus līdz pat visām fiziskām personām. Ja šo patieso labuma guvēju lokā ir trešo valstu pilsoņi vai, ja tie ir ES dalībvalstu pilsoņi, bet tie nevar skaidri un nepārprotami pierādīt savu līdzekļu, kas tiek izmantoti lauksaimniecības zemes iegādei, izcelsmi, tad šādai juridiskajai personai lauksaimniecības zemi Latvijā pirkt ir aizliegts. Turklāt šai informācijai jābūt jau tagad publiski pieejamai par katru lauksaimniecībā izmantojama zemes īpašnieku (jāparedz šis atklāšanas pienākums arī attiecībā uz esošajām sabiedrībām ar atbilstošām sankcijām par tā neizpildi).

Tikai tā mēs varam pasargāt mūsu senču zemi no ārvalstu spekulantiem un citiem Latvijas neatkarībai naidīgajiem elementiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!