Foto: Publicitātes attēli
Nodokļu reformas un 2018. gada budžeta fonā palikusi nodokļu sankciju amnestija, kurai pieteikties var vien līdz gada beigām. Tā nav jauna iniciatīva – līdzīgs iepriekšējais likums pieņemts 2012. gadā. Tomēr šogad, šķiet, tā ir plašāk izmantota nekā iepriekš. Kādēļ tā? Un kam vajadzētu saausīties, lai nepalaistu garām iespēju?

Galvenā prasība ir, lai uz iesnieguma VID brīdi būtu nenomaksāts nodokļu parāds, kam piemērota nokavējuma nauda un/vai soda nauda. Parāda summu fiksē uz šī gada 1. jūniju juridiskām personām vai iesnieguma brīdi – fiziskām; uz iesnieguma brīdi jāskatās arī saistībā ar auditu uzrēķiniem juridiskām personām. Vienojoties ar VID par parāda nomaksu līdz 2019. gada beigām, iespējams tikt vaļā no minētajām sankcijām pilnībā, nevis tikai daļēji, kā tas bija iepriekšējā amnestijas likumā.

Atbalsts ir attiecināms uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustāmā īpašuma un solidaritātes nodokļus. Tāpat atbalstam var pieteikties arī nodokļu maksātāji, kuriem jau ir uzsākta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa. Amnestiju drīkst piemērot pat tiem, kas slēguši izlīgumu ar VID un kam tādēļ piemērotas samazināta apmēra sankcijas. Vēl vairāk, amnestiju drīkstēs piemērot pat tiem, kuriem VID uzrēķina vēl nav! Ja audits vai tematiskā pārbaude paziņota līdz 1. oktobrim, tad amnestiju drīkstēs lūgt 3 mēnešu laikā pēc attiecīgā VID lēmuma pieņemšanas, t.i., pat pēc 2018. gada 1. janvāra! Visbeidzot, līdz pat gada beigām vai amnestijas iesnieguma nodošanai VID iespējams koriģēt vecās deklarācijas un pieteikties, lai VID nepiemēro sankcijas pat saistībā ar šādu parādu.

Klientiem, kuri jau pieteicās atbalstam, nebija problēmu ar šāda termiņa pagarinājuma uz 2 gadiem saņemšanu. Par samaksas termiņa pagarinājumu nebūs jāmaksā arī procenti. Amnestija aizvietos citus pagarinājumus, piemēram, tos, kas līdz 5 gadiem pagarināti nodokļu maksātājiem, kas strīdas par nodokļu uzrēķinu tiesā. Amnestija nenozīmē, ka nodokļu maksātājs piekrīt VID audita uzrēķinam – viņš drīkst turpināt tiesāties.

Likums neparedz nekādu proporciju piemērošanu attiecībā uz pamatparādu un dzēšamajām sankciju summām. Tādēļ, piemēram, VID dzēsīs visu uz iesnieguma brīdi nesamaksāto nokavējuma naudu un soda naudu, kaut arī nodokļa parāds ir pāris eiro, bet soda nauda – miljonos. Tas var būt svarīgi uzņēmumiem, kas tiesājas ar VID un bija saņēmuši VID atļauju nomaksāt nodokļus un nokavējuma naudu 5 gadu laikā, bet viss vēl šobrīd nav nomaksāts (soda nauda strīda laikā nav jāmaksā).

Tomēr jāuzmanās tiem, kas aktīvi piedalās valsts vai pašvaldību iepirkumos, jo diemžēl amnestiju saņēmušos uzskatīs par nodokļu parādniekiem un attiecīgo informāciju publiskos. Tādēļ šādiem nodokļu maksātājiem jārod iespēja visu parāda summu samaksāt uzreiz pēc amnestijas piešķiršanas vai arī jāsamierinās ar grafiku, par kādu līdz šim bija vienošanās ar VID.

Iesnieguma VID veidlapa pieejama EDS, tā ir patiešām vienkārša un aizpildāma pāris minūšu laikā bez konsultantu piesaistīšanas. Ja tomēr kādu iemeslu dēļ VID lēmumam piekrist nevar, tad jārēķinās ar samērā ātriem sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem un tikai vienu tiesu instanci – pusgada laikā pie taisnības vajadzētu nonākt.

Kā norādīts likuma anotācijā, VID administrēto budžeta maksājumu kopējais parāds uz 2017. gada 1. janvāri ir būtisks – 1360 miljoni eiro, no tā 987 miljoni eiro (73%) ir pamatparāds, savukārt 373 miljoni eiro (27%) – nokavējuma nauda. Savukārt prognozētās amnestijas rezultātā iekasēto nodokļu parādu summas ir vien 33 miljoni eiro gadā.

Amnestija arī citās valstīs ir samērā izplatīts nodokļu iekasēšanas pasākums. Visdažādāko amnestiju čempione droši vien ir Itālija. Tādēļ kopumā tā šķiet vērtīga komercdarbības vides sakārtošanai, samazinoties parādiem pret valsti. Arī VID izmaksām, lai skraidītu pakaļ parādniekiem, vajadzētu samazināties. No otras puses, amnestija sūta sabiedrībai signālu, ka VID netiek galā ar saviem parādu iekasēšanas pienākumiem. Ēnu amnestijai met tās morālā puse – ātrās parādu iekasēšanas vārdā tie, kas maksā nodokļus laikā un pilnā apmērā, būtībā "nonāk vienādā situācijā" ar amnestētajiem, jo visiem vienādi jāmaksā tikai nodoklis, bet ne sankcijas.

Juridiski šādu likumu Satversmes tiesā gan diez vai ir vērts apstrīdēt, jo līdzīgu likumu 1991. gadā vērtēja konstitucionālā tiesa Vācijā un atzina par labu esam. Vienīgi jācer, ka neradīsies nodokļu maksātāji gaidas, ka "tagad nomaksāsim šos parādus un tad piecus gadus pakrāsim un nemaksāsim visus nodokļus – līdz nākamai amnestijai". Korektāk pret rūpīgajiem nodokļu maksātājiem droši vien būtu, ja amnestijas priekšnoteikums sankciju atcelšanai parādniekiem būtu vismaz nodokļu parādu neesamība arī nākamajā noilguma periodā: 3–5 gadus uz priekšu. Visbeidzot, jāpiekrīt Benthema teorijai, ka amnestija ir attaisnojama, ja ļaunums sabiedrībai ir lielāks, saglabājot sodu, nekā atsakoties no tā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!