Valdībai būs jāpabeidz savs darbs īsi pirms ES fondu finansējuma 2014. - 2020. gada perioda beigām. Šajā laikā ES mērogā dalībvalstīm paredzēts piešķirt ievērojamus naudas līdzekļus attīstībai no publiskajiem fondiem. Latvijai līdz 2020. gadam no valsts budžeta un ES fondiem ceļu sakārtošanai paredzēti gandrīz 1,5 miljardi eiro. ES publiskie fondi nodrošina līdzfinansējumu ceļu izbūvei līdz šim vēl nepieredzētā apjomā. Jau šobrīd medijos redzamas vairākas publikācijas par to, ka šis ir visu laiku raženākais rudens uz Latvijas ceļiem!
Jo vairāk naudas līdzekļus šobrīd valdība piešķirs autoceļu izbūvei, jo vairāk objektus līdz 2020. gadam izdosies sakārtot vienā piegājienā. Tādējādi pēc 2020. gada atliks vien savlaicīgi rekonstruēt izbūvēto autoceļu segumus, kas nav tik dārgs process, kā visa autoceļa pārbūve. Tādejādi izbūvētie ceļi ilgtermiņā patērēs mazāk naudas līdzekļus to uzturēšanā.
Būtībā tieši minēto iemeslu dēļ šobrīd Satiksmes ministrija vēlas iegūt 47,9 miljonus eiro papildus jau izcīnītajiem 357,4 miljoniem eiro ceļu izbūvei 2015. gadā. Šos 47,9 miljonus eiro varētu izmantot, lai izpildītu būvdarbus 39 objektos vietējos un reģionālajos autoceļu posmos, kam Eiropas Komisija vispār nevēlējās un nākotnē, visticamāk, nepiešķirs līdzekļus. ES institūcijas ir ieinteresētas vienīgi tirgus konsolidācijā un attīstībā - valsts galveno autoceļu -, starptautiskās nozīmes maģistrāļu sakārtošanā un izbūvē. Šādos apstākļos valdībai ir jāieklausās nozares lietpratēju viedoklī, respektējot vietējo komersantu un iedzīvotāju intereses.
Ekonomiski pamatots ir ceļu būvnieku apvienības "Latvijas ceļu būvētājs" priekšlikums: līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt valsts finansējumu ceļu izbūvei. Pretēja rīcība no ekonomiskā aspekta šobrīd būtu uzskatāma par mēģinājumiem traucēt ceļu infrastruktūras attīstību un nodarīt zaudējumus valsts budžetam. Šādu priekšlikumu plānots realizēt, mainot likumā "Par autoceļiem" paredzēto ceļu izbūves finansēšanas kārtību. Proti, valsts finansējuma apjomu nosakot saskaņā ar pieejamo ES līdzfinansējumu - jo lielāks līdzfinansējums, jo vairāk līdzekļus piešķir valsts, rezervējot zināmu robežu.
Tāpat pamatots ir medijos jau vairākkārtīgi izskanējis priekšlikums atjaunot autoceļu fondu, kas ļautu gūt papildus līdzekļus šajā svarīgajā septiņu gadu finanšu plānošanas periodā. Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi.
Paralēli maksimālu finanšu līdzekļu nodrošināšanai vismaz līdz 2020. gadam, valdībai jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu maksimālu iepirkumu pasūtītāju kontroli un efektīvu uzraudzību. Kad šis uzdevums būs izpildīts, Latvija var sekmīgi ieviest abas iepirkumu direktīvas. Tās ir jāievieš līdz 2016. gada 18. aprīlim. Uz to pamata tiks sagatavoti jauni iepirkumu likumi - Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likums. Kopumā šajās direktīvās jau ir apkopots lērums uzlabojumu un priekšlikumu, kas veco direktīvu darbības laikā tapa visā Eiropas Savienībā un ko atbildīgās institūcijas atzina par labu esam.
Iepirkumu pasūtītāju kontrole ir pamatā veiksmīgi realizētam projektam un izlietotam finansējumam. Eiropas Komisijas struktūrvienības var samazināt publisko fondu līdzfinansējumu vai aktualizēt jautājumu par finansējuma pārtraukšanu, ja tiks konstatēts, ka ES publisko fondu uzkrājumi tiek izlietoti neefektīvi vai izšķērdēti. Tas ir īpaši aktuāli gadījumos, kad tiek konstatēts, ka ES publisko fondu līdzekļi izšķērdēti būvniecības karteļos.
Šobrīd pasūtījumos galvenais pretendentu atlases kritērijs ir zemākā cena. Taču, izvērtējot pēdējos notikumus būvniecībā, jāsecina, ka Latvijā visi pasūtītāji nevar nodrošināt godīgu konkurenci pie zemākās cenas atlases kritērija. Taču šis atlases kritērijs ir pats fundamentālākais un vienkāršākais no visiem iespējamajiem. Pretendentu atlase saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kontekstā ir daudz sarežģītāks process, kas principā pieļauj subjektivitāti no pasūtītāju puses. Līdz ar to, kā Latvijā tiks nodrošināta godīga konkurence līdz ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kā galvenā atlases kritērija nostiprināšanos iepirkumu likumos?
Tas būs viens no jauno iepirkumu direktīvu jauninājumiem. Ir jāsakārto, jāpapildina pasūtītāja uzraudzības modelis un tad sekmīgi var ieviest saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu konkursu procedūras. Pretējā gadījumā pie šī brīža pasūtītāja uzraudzības modeļa pasūtītājam būs vēl lielākas variācijas iespējas sev vēlamā pretendenta izvēlē.
Veidojot jaunos Publisko iepirkumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu grozījumus, uzmanību prasa arī dempinga apkarošanas jautājumi, negodprātīgu pretendentu izslēgšanas iespējas. Noteikti novārtā nedrīkst palikt arī jaunāko būvniecības tehnoloģiju pielietošanas iespējas autoceļu industrijā.
Valdības darbība šajos četros gados ļoti nopietni ietekmēs autoceļus ilgtermiņā, kas ir nozīmīgi Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Svarīgi, lai finansējums tiktu izmantots iespējami lielā apmērā un efektīvi, būvdarbu pasūtītāju kontrole un iepirkumi realizēti kvalitatīvi, un rezultātā būtu sakārtoti autoceļi, attīstīti reģioni un tautsaimniecība.