Līdz šim tie galvenokārt ir bijuši energoresursi no NVS valstīm, kurus piegādā uzņēmumiem Eiropā, savukārt pretējā virzienā tiek sūtītas konteinerkravas uz tuvākajiem lielajiem tirgiem (Sanktpēterburga, Maskava un citām lielām pilsētām kontinentā).
Galvenos lēmumus par kravu pārvadājumiem pieņem uzņēmēji, kurus vispirms interesē kopējās izmaksas par kravas piegādi gala pasūtītājam. Arī politiskie lēmumi tranzīta nozarē pārsvarā tiek pieņemti, ņemot vērā nozares uzņēmumu intereses.
Svarīgi attīstīt tranzīta koridora konkurētspēju
Protams, ģeopolitiskajām norisēm un atsevišķu politisko aprindu vēlmēm ir zināma ietekme, tomēr, pieņemot izšķirošus lēmumus par kravu novirzīšanu, vienmēr tiek vērtēta noteiktā tranzīta koridora konkurētspēja un izdevīgums.
Skaidrs, ka kravu īpašniekiem un stividoriem daudz svarīgāki ir dzelzceļa tarifi, pārkraušanas maksas ostās, ostu nodevas un citas izmaksas, kas ir mūsu uzņēmēju un ierēdņu ietekmes lokā. To, ka Latvijai arī līdzšinējā ģeopolitiskajā situācijā ir noteiktas tranzīta priekšrocības, apliecina arī pērnā gada pieredze, kad pretēji daudzu ekspertu prognozēm Latvijas tranzīta nozare nepiedzīvoja paredzēto būtisko kritumu Krievijas ekonomikas lejupslīdes un sankciju dēļ.
Tāpēc pareizāk ir turpināt attīstīt mūsu tranzīta koridora konkurenci, nevis norakstīt iespējamo kravu samazināšanos tikai un vienīgi uz politisku vai iespējamo sankciju ietekmi.
Mūsu uzdevums, tostarp ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir nevis gausties par iespējamām sankcijām un to iespējamo ietekmi, bet reāli strādāt pie Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas nodrošināšanas, tajā skaitā izstrādājot kopēju Latvijas ostu attīstības stratēģiju, nodrošinot pārskatāmāku ostu pārvaldi, padarot caurspīdīgāku ostu maksu un dzelzceļa tarifu noteikšanu, aktīvāk uzklausot un iesaistot tranzīta nozarē strādājošos uzņēmumus.