Jurģis Ķiršakmens: Amorālie e-pārvaldes sludinātāji

Šoreiz runa nav par valsts un pašvaldību ierēdņu un darbinieku centību piesaistīt sev uzmanību un finansējumu ar visādiem e-projektiem. Lai jau rosās, jo īpaši tādēļ, ka no visiem šiem projektiem ir arī konkrēts labums- tiek uzlabotas telekomunikācijas, sapirkti datori, apmācīti cilvēki, izveidoti publiskie Interneta pieejas punkti. Ļoti labi.

Vārds stiprāks par spēku. Tieši tādēļ mums- IT speciālistiem vajadzētu just atbildību par to, ko mēs sakām sabiedrībai. Jo sabiedrības acīs mēs esam tie, kas zina ko runā.

Ja mēs sakām, ka e-pārvalde iestājas tad, kad vienotā datu pārraides tīklā savieno iestādes, izveido mājaslapu Internetā un ievieš dokumentu aprites sistēmu, tad vairums tā arī sapratīs un centīsies savā iestādē vai pilsētā realizēt e-pārvaldi šādā izpratnē. Un brīnīsies, ja kāds teiks, ka neiztikt arī bez darba procesu pārveidošanas gan pašā organizācijā, gan starporganizāciju sadarbībā, lai tehnoloģiju ieviešana dotu reālu labumu. Ka papildus tam nepieciešams izstrādāt un ieviest jaunus kontroles mehānismus procesu kontrolei un analīzei. Ka nepieciešama ne tikai darbinieku apmācība, bet jārisina arī motivēšanas un kontroles, informācijas drošības un kvalitātes jautājumi. Ka jāpārstrādā daudzi normatīvie dokumenti, kas agrāk pieprasīja ierēdņa zīmogu un parakstu, kur tagad pietiks ar ziņām no datu bāzes.

Vēl viena ilgi diskutēta un vairumā gadījumu pārprasta ir e-pārvaldes saikne ar Interneta izmantošanu, kur viena galējība ir apgalvojums, ka Interneta izmantošana samazinās birokrātiju un otra galējība- nevajag mums nekādu e-pārvaldi, jo paskatiet, cik maz mums ir Interneta lietotāju. Nu nav nekādas tiešas saites starp e-pārvaldi un Interneta izmantošanu. Internets ir tikai viena konkrēta komunikācijas tehnoloģija. Savukārt e-pārvaldes ideja ir tehnoloģiju izmantošana pārvaldē, lai panāktu būtiskus uzlabojumus pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem . Tas, piemēram, nozīmē to, ka es varu aiziet uz vienu konkrētu iestādi un nokārtot VISAS ar dzīvokļa privatizāciju saistītās formalitātes vienā piegājienā- iesniedzot ziņas un samaksājot vienreiz un pēc nedēļas atnākt parakstīt un saņemt sagatavotos dokumentus. Ja es varēšu šīs ziņas sniegt un samaksāt par izziņām caur Internetu, tas būs tikai jauks papildinājums, taču ne būtiskākais jautājums. Svarīgākais, ka visas iestādes, kuras iesaistītas šajā konkrētajā procesā, izmantos tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai maksimāli atvieglotu dzīvi man- klientam.

Mēs, IT speciālisti, cīnoties katrs par sava uzņēmuma tēlu, labumu un klientiem, nedrīkstam aizmirst, ka mūsu loma ir arī izglītot un informēt par problēmu kopumā. Līdzīgi kā tabakas reklāmās tiek pieprasīts sniegt informāciju, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, arī mums jāsniedz vispusīga informācija, ko nozīmē elektroniskas pārvaldes modeļa ieviešana. Tas ir mūsu pienākums, jo labāk par mums to neviens cits neizdarīs.

Mana versija - e-pilsētu, e-pārvaldes un visādu citādu “e” sludinātāji, kuri pēdējā laikā īpaši aktīvi veido troksni masu medijos, cenšoties e-lietas sasaistīt ar savas firmas vārdu un izsniedzot vienkāršas “receptes”, nav pietiekami kompetenti un neizprot, ko nozīmē jaunu pārvaldes formu ieviešana. Vai arī, kas ticamāk, rīkojas amorāli, neizjūtot atbildību par savu paziņojumu sekām.