Foto: DELFI.ee

Pirms kāda laika neiroķirurgu, ministru prezidentes padomnieku Renāru Putniņu, kurš tveicīgā novakarē Vecrīgā bija piesēdis iemalkot tēju, nepatīkami pārsteidza jaunieši. Viņi siltajā vasaras vakarā bija izlēmuši piedzerties – vai varbūt vienkārši piedzērušies bez iepriekšēja nodoma.

Lai vai kā, zaļā pūķa spārns pār Vecrīgu padomnieku, šķiet, pārsteidza, liekot secināt, ka Rīga ir alkoholiķu paradīze.

Es domāju, šāds apzīmējums ir pārspīlēts un nepelnīts, jo laupa iespēju atbilstoši raksturot to Latviju, kas atrodas ārpus Vecrīgas un visas galvaspilsētas. Kad vakaros dodos nopirkt tēju vienā no savas mazpilsētas veikaliem, sev apkārt redzu cilvēkus, kas lielākoties pērk alu divlitru ciskās un lielākas vai mazākas sīvā pudeles.

Dzer pat vietējie ķīnieši, turklāt arī viņi izvēlas alu nacionālajā divu litru iepakojumā.

Ja es būtu ministru prezidentes padomnieks, es gan tautas nenoliedzami vērienīgajā dzeršanā neredzētu tikai slikto vien. Ierobežotas fiskālās telpas apstākļos tai ir pat vairāk plusu.

Nav noslēpums, ka pārmērīga alkohola lietošana kaitē veselībai. Tā teikts alkohola reklāmās, un runā, ka dzeršanas negatīvās sekas esot pat medicīniski pierādītas. Jaundzimušo vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā jau tagad tikai par pāris gadiem pārsniedz pensionēšanās vecumu, bet alkohols paver plašas iespējas vēl vairāk samazināt cilvēku radīto slogu sociālajam budžetam.

Piemēram, vīrietis, kurš ieguvis pamatizglītību, kopš 18 gadu vecuma katru dienu izdzēris vidēji četrus litrus legāli iegādāta 7% alus, strādājis gadījuma darbus, par savu veselību nekad nav rūpējies, bet īsi pirms savas 60.dzimšanas dienas dzērumā uzkrīt ripzāģim vai noslīkst piemājas dīķi, budžetam ir mazāks slogs nekā tāds pats nedzērājs, kurš turklāt reizi gadā dodas pie ārsta un, iespējams, laiku pa laikam pat pērk valsts kompensētus medikamentus.

Latvijā bieži tiek runāts par nespēju uzturēt laukos pietiekamu infrastruktūru un nepieciešamību iedzīvotājus koncentrēt blīvāk apdzīvotos apvidos – domāju, ka alkohols šo procesu tikai paātrina (jo īpaši sazobē ar slikti uzturētiem ceļiem – tos nereti vaino, kad kāds uz tiem dzērumā nositas). Laukos turklāt alkohols pat vēl labāk nekā ātro kredītu piedāvātāji veic sociālo funkciju – piemēram, daudziem četras izdzertas divlitru pudeles alus ar "akcijas korķīšiem" ir vienīgā iespēja tikt pie jauna T-krekla jeb cilvēka cienīga izskata.

Jāņem arī vērā, ka alkohols ir daļa no latviskās dzīvesziņas – sākot no himniskajām "Pūt, vējiņi!" rindām "pats par savu naudu dzēru" (šo praksi gan apdraud ātro kredītu vieglā pieejamība) vai jestrākā homoseksualitātes propagandas piemēra "kad iedzēru juhaidriku, nopārdīju Miku pliku" līdz pavisam svaigajam "Vispirms laikam jāierauj!"

Nesenie notikumi Oslo liecina, ka ne visur šo latviskās dzīvesziņas praktizēšanu uztver ar pienācīgo sapratni, taču lai – savā zemē varam rīkoties, kā paši atzīstam par pareizu. Eiropa mūs tāpat nesapratīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!