Sliktos apstākļus redzam arī rādītājos - pie mums ir augstākā zīdaiņu mirstība Baltijā un pēdējos piecos gados statistika šajā jomā nav uzlabojusies. Jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā.[1] Latvijā arī ik gadu pieaug vēža skarto skaits. 2000. gadā konstatēti gandrīz 9 000 saslimšanas gadījumu, 2013.gadā - jau vairāk nekā 11 000, turklāt saslimušo vidū ir arvien jaunāki cilvēki.[2] Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir viens no sliktākajām Eiropas Savienībā un, turpinot šādi, nekas arī nemainīsies.
Iemesli šīm problēmām ir kompleksi - gan pašā sistēmā, gan sociālos faktoros, gan nozares finansējuma apjomā un tajā, kā tas tiek sadalīts. Nedrīkst aizmirst, ka problēmas rada arī daļas sabiedrības dzīvesveids, kur masveidā tiek patērēts alkohols, nekvalitatīva pārtika un cigaretes, savienojumā ar mazkustīgumu un sistemātisku ārsta neapmeklēšanu naudas trūkuma vai nolaidības dēļ. Mirklī, kad izveidojies tāds atliktu un nerisinātu problēmu kopums, tiek piedāvāti vairāki ātrie labojumi.
Tomēr, uzlabojot vienu atsevišķu sistēmas elementu, panāksim tikai nelielus rezultātus. Piemēram, vispārēja zāļu pieejas veicināšana, kuru tā aizstāv veselības ministrs Guntis Belēvičs, atvieglos ārstēšanas izdevumus vienai daļai pacientu, bet nozīmīgi neuzlabos situāciju ne zāļu tirgū kopumā, kur nu vēl visā veselības aprūpes sistēmā.
Sarežģītu sabiedrisku sistēmu pilnveidošanai nepietiek ar kontroles mehānismu uzlabošanu. Svarīgi sabalsansēt kontroli ar motivāciju sistēmas dalībniekiem, rīkojoties atbilstoši sava paša interesēm, sasniegt kopēju labumu. Piemēram, šobrīd cilvēkiem nav finansiālu motīvu veselīgam dzīvesveidam. Drīzāk pretēji - tas ir dārgi, reizēm apgrūtinoši un negarantē redzamus rezultātus ne īsā, ne arī vidējā termiņā. Tāpēc vajadzīgi risinājumi, kas ņem vērā visu veselības sistēmas dalībnieku motivācijas un virza tās maksimālas efektivitātes virzienā.
Tas nav brīnums, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics[3], kā arī jau minētais veselības ministrs Guntis Belēvičs,[4] šobrīd aicina atkal atgriezties pie idejas par vispārēju veselības apdrošināšanu. Tas ir ļoti loģiski, jo tikai šis modelis rada motivāciju būt efektīviem gan jebkuram sabiedrības loceklim, gan pacientiem, gan ārstiem, ārstniecības institūcijām un arī sistēmas finansētājiem: valdībai, privātiem apdrošinātājiem, privātpersonām, darba devējiem.
Partija "Latvijas attīstībai" to piedāvāja jau savā 12. Saeimas priekšvēlēšanu programmā, taču priekšvēlēšanu diskusijās mums netrūka ne oponentu, ne kritiķu. Tagad, kad priekšvēlēšanu haoss pierimis, politiķiem nākas atzīt - ar kosmētiskiem labojumiem un naudas "piemešanu" nepietiks, vajadzīgas pārmaiņas pašos pamatos. Un Latvijas apstākļiem šobrīd visizdevīgākais ir vispārējās veselības apdrošināšanas modelis.
Iespējami ir vairāki šīs sistēmas ieviešanas modeļi, tomēr jānorāda daži pasaules pieredzes apstākļi, kas jāņem vērā. Svarīgi ir veicināt konkurenci finansētāju starpā, panākot augstāku atbilstību pacientu un topošo pacientu interesēm. Svarīga ir reāla konkurence ārstu un slimnīcu starpā. Tur, kur to nav iespējams nodrošināt Latvijā, jāpieļauj konkurence ar citu ES valstu slimnīcām. Jāpanāk, lai valdības finansējuma sadalījums ir atkarīgs no reālām pacientu vajadzībām, nevis vēsturiskām slimnīcu un ārstu grupu interesēm.
Ir skaidrs, ka situācijā, kuru turpina pasliktināt vairākas atšķirīgas problēmas, nav iespējams viens risinājums - "brīnumzāles", kas visu labos. Problēmas ir skaidras un to rezultāti ir acīmredzami. Tad kāpēc joprojām daļa ārstu, sabiedrības un politiķu dzelžaini turas pie ticības "brīnumzālēm" - finansējuma palielināšanas? Latvijas veselības aprūpes sistēma nekad nav ierindojusies starp labākajām Eiropā, arī ne "treknajos" gados. Tas tomēr par kaut ko liecina - lielāks finansējums ir, protams, nepieciešams, taču, tikai sakārtojot un mainot pašu sistēmu.
Šos mērķus iespējams sasniegt. Esam gatavi palīdzēt valdībai ar izcila un reāla modeļa izveidi.
[1] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/496688-lm_latvija_joprojam_ir_visaugstaka_zidainu_mirstiba_baltija
[2] http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/onkologjisko-saslimshanu-statistika-kljust-aizvien-draudiigaka.a91882/
[3] http://financenet.tvnet.lv/viedokli/538439-rimsevics_doma_ka_latvija_jaievies_veselibas_apdrosinasana
[4] http://www.la.lv/belevics-latvija-ir-nepieciesama-obligata-veselibas-apdrosinasana/