Foto: LETA
Lielākais publiskās diskusijās šogad neuzdotais jautājums ekonomikas politikā būtu adresējams Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimševičam – ko tieši Latvijas Banka plāno pirkt par 3,2 miljardiem eiro?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šā gada 22. janvārī nolēma īstenot programmu, kas oficiāli tiek saukta par "Paplašināto aktīvu pirkšanu", bet masu medijos dēvēta par "kvantitatīvu mīkstināšanu" (quantitative easing).[1] Praktiski tas nozīmē, ka ECB 19 mēnešu no vietas iepludina eirozonas valstu centrālajās bankās 60 miljardus eiro nacionālo vērtspapīru pirkšanai.

Pieejamo resursu apjomu katrai centrālajai bankai nosaka atbilstoši to daļu lielumam ECB pamatkapitālā. Latvijas Bankai tas dod tiesības ik mēnesi iegādāties parāda vērtspapīrus par gandrīz 170 miljoniem eiro jeb kopumā 3,2 miljardiem visa perioda garumā. Pasaules presē diezgan daudz tiek rakstīts par šīs programmas reālo ietekmi uz eirozonas ekonomiku. 

Līdz šim acīmredzams efekts ir bijis ne tikai eiro vērtības samazināšanās iepretim ASV dolāram, bet arī ievērojami krītošās vērtspapīru procentu likmes. Reāli tas nozīmē, ka aizņemties šobrīd ir kļuvis vēl lētāk. Tomēr Latvijā joprojā netiek diskutēts par kādu tiešām būtisku jautājumu - ko un kādos apjomos šīs programmas ietvaros īsti plāno iegādāties Latvijas Banka?

Latvijas Bankai likums garantē neatkarību lēmumu pieņemšanā, bet tas nenozīmē, ka tā ir atbrīvota no pienākuma skaidrot savus lēmumus Latvijas sabiedrībai. Vai Latvijas Banka martā jau ir iegādājusies vērtspapīrus 170 miljonu apmērā? Kādus? Kāpēc tieši tādā apjomā? Tie ir leģitīmi jautājumi, kurus uzdot Latvijas Bankas prezidentam un viņa komandai. Taču būtiski jautājumi jāuzdod arī premjerei un finanšu, ekonomikas un zemkopības ministriem. Piemēram, vai ir izstrādāta politika, kas palīdzētu šīs programmas iespējas izmantot Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai?

ECB Padomes lēmums ierobežo to parāda vērtspapīru veidus, kurus centrālās bankas drīkstēs pirkt - starptautisku institūciju vērtspapīri, valsts parādzīmes un nacionālo attīstības banku (finanšu institūciju) parāda vērtspapīri. Aplūkojot šo sarakstu, kļūst skaidrs, ka Rimševičam un viņa komandai daudz iespēju nemaz nav - pagaidām var pirkt tikai valsts parādzīmes. Tāpēc jautājums Straujumai un finanšu ministram Reiram ir vietā - vai ir plānots pārfinansēt valsts parādu? 

Tādā veidā Latvija varētu iegūt nozīmīgu ietaupījumu, maksājot krietni mazākus ikmēneša aizdevuma kredītprocentus. Esošie ECB normatīvi ļautu pārfinansēt vairāk nekā 2 miljardus eiro un ietaupīt izdevumos gada laikā gandrīz 50 miljonus eiro, kurus valdība varētu sadalīt citos izdevumos - piemēram, straujāk palielinot finansējumu valsts aizsardzībai, reformējot izglītību vai veselības aprūpi.

Taču pilnīgi neizmantots resurss Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai ir attīstības bankas parāda vērtspapīri. 2013. gada nogalē pēc 7 gadu ilga procesa beidzot tika nodibināta Attīstības finanšu institūcija, apvienojot Altum, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku atbalsta fondu. Diemžēl kopš tās dibināšanas brīža ziņas par AFI labajiem darbiem ir paskopas. Šobrīd AFI rokās ir iespējas pusotra gada laikā valsts tautsaimniecībai piesaistīt 1 miljardu eiro, turklāt maksāt par šo resursu ļoti zemas procentu likmes (citu eirozonas valstu piemērs liecina, ka procentu likmes varētu būt zem 1% gadā).

Mans priekšlikums būtu steidzami izveidot obligāciju finansētas programmas, iegūstot līdzekļus tādiem publiskās infrastruktūras projektiem kā Rail Baltica, autoceļu būvniecība vai lielu industriālu objektu izveide, radot darba vietas un padarot mūsu ekonomiku starptautiski konkurētspējīgu.

AFI kapitāla daļas valsts vārdā tur trīs ministrijas - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības. Tāpēc jāprasa Reiram, Reizniecei - Ozolai un Dūklavam: vai ir ieceres rīkoties, lai Latvijas ekonomikā ieplūstu tik nepieciešamā "garā nauda", kas turklāt būs tik lēta kā nekad agrāk?


[1] http://financenet.tvnet.lv/finansu_tirgi/550956ecb_un_eirozonas_centralas_bankas_sak_iegadaties_obligacijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!