Es negribu apgalvot, ka rietumvalstu prese ir objektīva un neatkarīga, bet, ja Latvijā ir liels pieprasījums pēc ziņām no austrumiem, tad rodas jautājums, kāpēc tik maz lasa un skatās rietumu TV kanālus, radio un presi? Lai iegūtu pilnīgāku izpratni un izdarītu secinājumus, informāciju jāsmeļas no vairākiem avotiem. Domāju, ka pieprasījuma trūkumu pēc rietumvalstu masu medijiem rada valodas barjera. Tāpēc ar cerībām raugos uz faktu, ka mūsdienu jauniešiem šī valodas barjera sāk izzust.
Ja man jautā, vai Latvijā ir neatkarīga prese, jāatzīst, ka ļoti maz lasu vietējos izdevumus, bet pat tajos retajos gadījumos secinu, ka bieži trūkst ne tikai objektivitātes, bet arī loģikas. Prese ir tendēta uz dzeltenām sensācijām. Galvenais ir skaļš virsraksts, nevis objektīva jautājuma analīze. Masu medijos Latvijā trūkst līdzsvara - starp analītiskām un izklaidējošām ziņām, starp pozitīvo un negatīvo.
Atgriežoties pie tā, ko secinu strādājot ar studentiem, jāpiemin, ka vienīgais veids, kā veicināt cilvēkos analītisko domāšanu un spēju atsijāt informāciju, ir kultivēt šādu praksi jau no agras bērnības. No savas pieredzes varu teikt, ka tas patiešām strādā. Kad mācījos 4.klasē, skolotājs mums lika lasīt "New York Times" un analizēt izlasīto. Viņš mudināja iesaistīties, meklēt nepilnības, kļūdas un pat rakstīt vēstules redakcijai. Arī mūsdienu jauniešiem vairāk jāiesaistās sabiedriskās domas veidošanā - ne tikai jālasa, bet arī pašiem jāraksta. Mēs dzīvojam laikā, kad ir tik viegli publicēt savu viedokli – var veidot blogus, publicēt rakstus internetā u.tml. Tas ir jāizmanto!
Aicinu nejaukt sava viedokļa publicēšanu internetā ar anonīmu komentāru rakstīšanu. Tas, ka daļa sabiedrības šādu komentāru rakstīšanu uztver kā normu, ir nepieņemami. Anonimitāte atceļ jebkādu atbildību, un rakstītājs vairs nedomā par to, ka viņa teiktais ir aizkarošs, apvainojošs vai pat absurds.
Manuprāt, ikviens no mums var teikt jebko, ja tas iekļaujas cieņas robežās. Proti, katram ir jāuzņemas atbildība par pateikto vai uzrakstīto vārdu, un ir jābūt lietām, kuras tiek respektētas, piemēram, tautība, dzimums, reliģija. Ja vēlies, lai ciena tavu reliģiju, viedokli un nostāju, arī pats cieni citus.
Nevajag vienmēr censties par katru cenu parādīt savus principus, reizēm ar iecietību var panākt daudz vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
