Rīgas gadījumā šoreiz jāņem vērā arī izrakņātās ielas, kuru braucamo daļu mums sola salabot līdz mācību gada sākumam, bet ietves daudz kur vēl nebūs gatavas, kas ir papildus risks tieši skolēna ceļā uz skolu. Visiem transporta līdzekļu vadītājiem, it īpaši autovadītājiem, jābūt uzmanīgiem nesalaboto ietvju tuvumā, jo kādam mazam ķiparam, kura galvā vēl dzīvo vasaras izklaides pie upes vai jūras, var ienākt prātā iznākt vai izskriet uz braucamās daļas, it kā lai apietu kādu šķērsli uz izrakņātā trotuāra.
Turklāt nenovēršami tuvojas gada periods, kad arvien ilgāks būs tumšais diennakts laiks, tātad savu aktualitāti kā ik gadus atgūst nepieciešamība izmantot atstarotājus, atstarojošas drēbes un citus elementus, kas tumsā spīd.
Lai atgādinātu skolēniem par satiksmes noteikumu ievērošanas nozīmi, saprātīgu uzvedību pa ceļam uz skolu un atpakaļ un nepieciešamību izmantot atstarotājus no 16. līdz 22. septembrim Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) sadarbībā ar dalīborganizācijām rīko satiksmes drošības projektu "Spīdi tumsā" (Stay bright), kuru Latvijā īstenos LAMB. 21. septembrī ir Starptautiskā diena bez nāves uz ceļiem (EDWARD –the European Day Without A Road Death).
Mazināt uz ceļiem bojā gājušo skaitu ir viens no projekta svarīgiem uzdevumiem. Jāatgādina, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā bojā gājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem, un mums ir jāizmanto katra iespēja, lai situāciju uzlabotu.
Ja analizējam statistiku, tad redzam, ka gandrīz puse (49,7%) cietušo satiksmes negadījumos ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. 2015. gadā no visiem cietušajiem 25% bija gājēji, 15% velosipēdisti, kas liecina, ka gājējs Latvijā un it īpaši lielajās pilsētās nevar justies pietiekami drošs, īpaši, ja šis gājējs ir skolēns. Savukārt satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits pēdējos piecos gados īpaši nemainās, katrā ziņā nav tādas izmaiņas, kas varētu liecināt par kādām stabilām pozitīvām tendencēm.
Tātad atkal un atkal ir jārunā ar bērniem par satiksmes drošību. Atbildīgākiem ir jābūt arī pieaugušajiem, jo ES statistika liecina, ka 40% no negadījumos cietušajiem bērniem Eiropā bijuši automašīnu pasažieri, 30% gājēji un vēl mazāk riteņbraucēji. Tātad bērnu drošība ir neatgriezeniski saistīta ar autovadītāja spēju un māku vadīt spēkratu.
Drošas braukšanas priekšnoteikumi ir FIA 10 satiksmes drošības zelta likumi, kurus jāievēro gan ziemā, gan vasarā (http://www.lamb.lv/UserFiles/File/2014/FIA_10_zelta_likumi.pdf) Drošības jostas jālieto ne tikai priekšā, bet arī aizmugurē. Jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums, jo tieši tas bieži ir nelaimes pamatiemesls un regulāri jāseko sava auto tehniskajam stāvoklim – spiedienam riepās, bremzēm, autogaismām un citiem svarīgiem drošas braukšanas priekšnoteikumiem.
Autovadītājam jāņem vērā, ka, sākoties skolai, rudenī arvien vairāk riteņbraucēju ir ielās, tādēļ jābūt uzmanīgam, it īpaši veicot labo pagriezienu un atverot durvis. Mazos bērnus vienmēr piesprādzēsim bērnu sēdeklīšos, ne tikai tad, kad garāks ceļa gabals braucams.
LAMB pieredze, piecpadsmit gadus organizējot akciju "Autogaismas kārtībā!", kuras laikā autovadītājiem tika atgādināta nepieciešamība noregulēt autogaismas un kādas traģiskas sekas var būt bojātām autogaismām, liecina - lai arī gadu gadiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek atgādinātas pamatpatiesības par auto tehnisko stāvokli un iedzīvotāju uzvedību uz ceļa, tas jādara atkal un atkal. Savukārt pilsētās atbildīgām institūcijām ir aktīvāk jāievieš drošas un, kur nepieciešams, regulējamas gājēju pārejas un dažādi atstarojoši pilsētvides elementi.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.