Tādējādi Indijā ar administratīvām metodēm tiek samazināts to cilvēku skaits, kas piedalās tikai skaidrās naudas apritē, bet Eiropā, tieši otrādi, veidojas un pamazām pieaug savdabīgs "balto vergu slānis" un/vai "nihilistu slānis", kam nav daudzu mūsdienās absolūti vajadzīgu lietu, tostarp bankas konta. Daļa no šiem "baltajiem vergiem" nebūt nav nabadzīgi, bet viņu nespēja, piemēram, lietot bankas karti, noved pie šo cilvēku pilnīgas pārejas skaidrās naudas apritē. Šajā apritē nav arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas.
Protams, vairums to, kam nav bankas konta vai tas ir bloķēts, ir parādnieki. To vidū ir dažādi 2007. gada pēckrīzes parādnieki un arī "svaigi" ātro kredītu ņēmēji, kuriem kādu iemeslu dēļ nav izieta maksātnespējas procedūra, un tādēļ viņi nevar lietot kontu. Tam tā nevajadzētu būt, jo arī parādnieks teorētiski var lietot bankas kontu un, pat ja tas ir bloķēts ar kādu tiesu izpildītāja lēmumu, no šāda konta var fiziski izņemt vismaz minimālo algu, diemžēl to nevar attālināti, lietojot bankas karti, bet ir jāierodas "pie lodziņa ar pasi" – radot jaunu skaidras naudas darījumu.
Tikmēr ES koridoros tiek runāts par to, ka "katram cilvēkam vajadzētu būt tiesībām uz vienu bankas kontu". Vēl vairāk, izstrādātais dokuments paredz, ka katram vajadzētu būt tādam kā, piemēram, vienam pamatkontam, jautājums – kā tas tiks piemērots praksē? Citādi sanāk, ka konts ir, bet, ja tas ir bloķēts, no tā nav lielas jēgas. Turklāt, pat ja uz to tiek saņemta minimālā alga, tā momentā "kļūst par skaidro naudu" un atkal piedalās "bankām paralēlajā skaidrās naudas apritē".
Faktiski šo situāciju varētu jau šodien risināt Latvijas iekšējo normatīvu ietvaros – nosakot, ka parādnieks var lietot arī bloķētu kontu – atļautajā minimālās algas apjomā, jo tik un tā ir skaidrs, ka kaut kāda iztikšana jau viņam vienalga būs – skaidra vai bezskaidra...
Kamēr parādniekiem, kuru Latvijā un citur Eiropā tiešām ir ļoti daudz, nav savas bankas kartes un kodu kalkulatora, mēs Eiropā sākam zaudēt Indijai, pat šādā – it kā ļoti vienkāršā – jautājumā. Būtiski, ka dažiem nabadzīgajiem indiešiem tiešām iztikai ir tikai viens vai divi dolāri dienā, tikmēr mūsējiem – nereti gadiem nav neviena eiro bankā, toties ir skaidra nauda kabatā!