Šobrīd e-pastu "spams" ir pilns ar piedāvājumiem kā dibināt Igaunijā jaunu SIA. Konsultanti cenšas notvert šo brīdi, kad veidojas šāds pieprasījums pēc Igaunijas. Tas rodas no bažām par jauno "budžeta paketi", kas daudziem rada vēlmi "izkāpt no vilciena" tagad, pirms nav par vēlu! Tomēr, manā praksē ir bijis tikai viens tāds uzņēmējs, kas pateica: "man vienalga, ka Igaunijā ir gandrīz tikpat lieli maksājumi, cik Latvijā, man mūsu valsts ir apnikusi (domāju - apnicis viņam bija tikai VID) tāpēc gribot tūlīt pārcelt savu komercsabiedrību uz Igauniju! Parasti uzņēmēji, tomēr, vispirms sarēķina visus plusus un mīnusus un tad pieņem lēmumu.
Un jā – plusu ir daudz, tomēr tie parasti nav saistīti ar būtiski mazāku nodokļu maksāšanu nekā Latvijā (vai nemaksāšanu). Es teiktu, ka visi Igaunijas plusi ir saistīti ar normāla uzņēmēja priekšstatu, par to, kā biznesam jāizskatās. Kādām jābūt attiecībām ar valsti un cik bieži drīkstētu mainīt nodokļu likumus. Žēl, jo to visu varētu panākt tādā pašā līmenī arī Latvijā. Nu labi, laikam – ne šogad!
Tātad pirmais un galvenais, neapstrīdamais pluss ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar nopelnīto
Igaunijas uzņēmumi var nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), var to reinvestēt un nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja to izņem kā peļņu (dividendēs). Turklāt – Latvijā šis maksājums sanāks augstāks – 15% UIN un tad vēl 10% jau kā fiziskajai personai - par dividendēm. Savukārt Igauņiem ir tikai 20% - un tas tomēr ir mazliet mazāk.
Vai atceraties laiku (Šlesers toreiz bija ekonomikas ministrs), kad visi normālie uzņēmumi Latvijā bija sākuši ar lielu prieku maksāt 15% (UIN), ņemot laukā dividendes (toreiz, kad fiziskajām personām nebija jāmaksā pa virsu vēl papildus 10%). Toreiz mēs ar saviem 15% bijām tālu priekšā Igauņiem! Šāda sistēma iepatikās arī mūsu ārvalstu investoriem, tie sāka uzrādīt peļņu pie mums, ņemt to ārā – budžets pildījās neticami strauji – visiem bija labi. Cik atceros, pēc tam mēs paklausījām greizsirdīgos ārvalstu konsultantus, kas ieteica šo sistēmu pārveidot, bet Igauņi šos konsultantus izturēja...
Šis pluss ietver arī to, ka tad, ja uzņēmums nolemj paplašināties, iegādāties kādu iekārtu, dibināt kādu ārvalstu Sabiedrību, pirkt īpašumu – tam nekas nav valstij jāmaksā! Bet mums, 15% no peļņas un tad vēl – katru nākamo gadu 15% avansā sadalot pa mēnešiem, kā sods par to, ka SIA bija peļņa. Un, ja peļņas nākamgad tomēr nebija, tad jāraksta vēstule VID: lūdzu, lūdzu, atbrīvojiet (tikmēr EDS ņirb no sarkaniem uzrakstiem un atgādinājumiem par šo avansa parādu)! Skaidrs, ka pēc papildu 10% ieviešanas SIA peļņu vairs tik ļoti neuzrādīja vai uzrādīja ārpus Latvijas. Uz ko atbildot sāka pastiprināties VID cīņa ar "transfert cenām" – auga dažādas VID birokrātiskās funkcijas, kuras Igauņu dienesta resursus tērē minimāli. Sevišķi vēstuļu atrakstīšanā par atbrīvojumu no UIN, viņi tērē tieši "0" resursu!
Tātad UIN gadījumā – Igaunija tā ir – iespēja izvēlēties, kad maksāt nodokli, dodot iespēju to maksāt tad, kad ir no kā! Vai kad tiek izņemta peļņa un bez peļņas avansa maksājumiem.
Nākamais svarīgais pluss ir Igaunijas dotā iespēja mums "nelikt visas olas vienā groziņā"
Tas ietver ļoti daudz, bet – tā atkal nav nekāda nodokļu nemaksāšana. Tā ir iespēja, sadalīt riskus. Uzņēmumiem mēdz uzbrukt ne tikai reideri. Arī VID audits Latvijā un Igaunijā būtiski atšķiras. Atšķiras gan sajūtu līmenī, gan komunikācijā. Latvijas uzņēmumi joprojām VID auditu uztver kā uzbrukumu, diemžēl – tā nu tas ir! Šeit es to formulētu tā – galvenā atšķirība ir "nepiesieties pie sīkumiem". Piemēram, Igauņu Ieņēmumu un muitas dienests tad, ja uz Latviju ir nepareizi nosūtīta krava (nosūtīta ar kļūdainu numuru vai adresi) parasti palīdz labot šādu kļūdu, patiešām – mīlīgi jautājot: "nu vai tad tiešām Jūs nevarat atrast to pareizo numuru, un pareizi ierakstīt, kam esat to kravu nosūtījuši?". Mums, ja kas tāds atklājas - seko obligāts uzrēķins, neko daudz neiedziļinoties, varbūt tikai pārsūdzības vai tiesas stadijā ļaujot uzņēmējam sevi attaisnot. Kaut kas nav kārtībā, ja šādos apstākļos proporcionāli Igauņu budžets pildās labāk, vai ne? Vai tāpēc, ka viņi drīkst vieglāk norakstīt izdevumos biznesa pusdienas? Ka var izmantot nofotografētus čekus? Nedomāju!
Lai nu kā – ja Jums ir divi uzņēmumi – viens Latvijā, otrs – Igaunijā, tad laikā, kamēr notiks jebkādi strīdi, pārsūdzības, akcionāru vai kreditoru kari un maksātnespējas pieprasījumi – Jums ir lielas izredzes izdzīvot. Paliekot tikai šeit – veidojas daudzi riski, jo esat pārāk redzams! Daži riski ir iestrādāti šī gada budžetā, citi būs iestrādāti nākamajā budžetā. Bet tad, varbūt tomēr pienāks laiks, kad kļūdīsies Igaunijas parlaments un tad, varbūt uzņēmējam būs prieks, ka Latvijas biznesa struktūra arī varēs ko palīdzēt risku mazināšanā!
PVN atmaksa
Viesiem, kas nav pietiekami lieli eksportētāji PVN atmaksa Latvijā joprojām ir problēma, sevišķi, ja sūtījumi veidojas neregulāri, vai nav lieli – tad visas PVN atmaksas ir saistītas ar garākām, vai ne tik garām VID pārbaudēm. Starpnieki, kas iepērk preci Latvijā uz vietas – vispār veido lielāko daļu to, kas pārceļas tieši PVN nesakārtotības dēļ. Arī celtnieki. Tad viņiem darījumos ar LV ir nulle (nulli nozagt nevar), bet nodokļu atmaksa, par PVN starpību Igaunijā ir nostādīta perfekti – parasti nedēļas laikā!
Igaunijas sociālais budžets
Tas nu ir traki. Latvija ir jauka valsts, bet ir skaidrs, ka mums ir ārējais parāds un mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Igaunijā iedzīvotāju skaita pieaugums ir "pa nullēm", reizēm nedaudz sarūk, tad ar +0,02% atkal pieaug – nav slikti uz Latvijas fona, vai ne? Sākot veidot biznesa struktūras Igaunijā (te nu jāsaka, ka arī Austrijā, Vācijā vai Zviedrijā ir tāpat) uzņēmējam sev un saviem darbiniekiem parādās reāla iespēja veidot pavisam citu pensiju plānu! Pastāv objektīva iespēja, ka minimālā pensija Igaunijā būs lielāka, kā vidēja pensija Latvijā! Jā, un tad vēl atbraukt uz Latviju komandējumā, lai apraudzītu savu, nu jau varbūt savai Igaunijas struktūrai piederošo uzņēmumu! Darbinieki? Daudzi no tiem priecātos! Saprotiet, ka tad, ja kuģis grimst, tad to visu veidot jau ir par vēlu, bet varbūt tieši Igaunijas sociālais budžets var izglābt kādu Latvijā "neārstējamo slimību sarakstā ielikto", varbūt viņam jākļūst par igauni, vai jāmirst? Tas viss ir jāanalizē, jāizvērtē.
Jautājums par pārcelšanos uz citu valsti, kā redzat ir daudz, daudz plašāks, nekā varētu sākumā iedomāties un arī sekas tam var būt valstiski daudz nopietnākas, kā likās!
Bet uzmanieties no reideriem
Lai nu kā, ja izlemjat dibināt savu uzņēmumu Igaunijā, vai arī neizlemjat – uzmanieties! Ja dibināt uzņēmumu ārvalstīs, tam līdzi nāk arī daži riski, kurus labāk uzzināt ne no savas pieredzes. Tāpat, kā daudziem ir problēmas ar savulaik ofšoros nepareizi izveidotajiem uzņēmumiem – uzņēmuma vai struktūras dibināšanai citā valstī, būtu ieteicams vairāk pagatavoties, paanalizēt, parēķināt, nevis tikai izlasīt ss.lv sludinājumu un tad nezināmu juristu mudinātam – aizpildīt veidlapas svešvalodā!
Bet saprotu, ka šāda tendence jau ir sākusies, tāpēc – vismaz iesaku uzmanīties!
Budžets Latvijā
Tiešām ar cerībām skatos uz Saeimu, jo katra gada "Budžeta paketē" ieliktie likuma grozījumi nes līdzi to, vai Latvija būs laba, vai slikta vieta biznesam, tam atkal seko jautājums – vai Latvijā būs labi apmaksātas darbavietas, vai arī tās būs citur! Beigās tam visam būs sekas – vai pie mums nodokļus iekasēs gandrīz vai piespiedu kārtā, vai tomēr tā – kā Igaunijā – tas vairāk notiks labprātīgi un tikai mazliet – piespiedu kārtā? Joprojām ir daudz piemēru, kā izmantot iespējas, lai uzņēmēji budžeta lielāko daļu sāktu pildīt labprātīgi! Varbūt Igaunija jāizmanto kā piemērs, kas jāpārspēj?
