Kamēr Latvijā abas "akcijas" notiek paralēli, atgādināšu, ka kases čeki mazumtirdzniecībā izzūd visā pasaulē. Tam ir vienkārši iemesli – čeki daudzās valstīs nav vajadzīgi tad, ja mazumtirdzniecībā cilvēki norēķinās ar kartēm, turklāt, piemēram, Igaunijā tad tiek piedāvāts risinājums, ka banka uzņēmēja vietā rēķina arī nodokļus un tos nomaksā.

Bet ir arī nopietnāki risinājumi, kad mazumtirdzniecībā skaidras naudas darījumi tiek reģistrēti nodokļu administrācijas sistēmās – "valsts kontrolētos mākoņos" (valstij piederošos mākoņos), tāpēc čeki vai nu ir tiešām formāli un bisfenola A dēļ varētu tikt atmesti pavisam, vai nav nepieciešami, jo tos aizstāj elektroniski reģistrēts dokuments, kas mākonī pieejams gan tirgotājam, gan pircējam, ja tas saglabā preces svītru kodu uz iepakojuma vai tā unikālo numuru, gan, protams, – nodokļu administrācijai. Tāpēc čeki ir novecojis kontroles pasākums!

Tikmēr gan Vācijas*, gan ASV** valdība ir devusi skaidrus norādījumus attīstīt atvērtā koda risinājumus, lai paaugstinātu drošību. Vācija ir izvēlējusies sadarboties ar NEXTCLOUD, veidojot privātu mākoni savai valdībai.

Tāpēc arī čeku jomā daudzas valstis virzās uz to, ka arī PVN darījumi tiek reģistrēti valsts kontrolētos mākoņos, tādējādi neatbilstības tiek izķertas jau darījuma reģistrācijas procesā, bet reģistrācijas process sakrīt ar pavadzīmes izrakstīšanas procesu – mazinās gan dokumentu un papīru skaits, gan paaugstinās datu ticamība. Uz to viss iet. Arī pie mums Valsts ieņēmumu dienests šogad ir saņēmis finanšu līdzekļus kaut kā līdzīga radīšanai, tāpēc būtu svarīgi saprast, ko tad šoreiz iestāde radīs. Kādu virzienu VID izvēlēsies, un vai tiešām tas apstāsies pie "papīra čeku uzlabotas kontroles"? Iespējas, kas paveras, ir milzīgas un daudz lētākas, nekā bija līdz šim.

Sekojot Vācijas piemēram, ir skaidrs, ka valsts iestādei piekritīgi dati nevar glabāties "nezin kur", saprotam, ka "Google Drive" te nederēs. Mākonim, tā sakot, jābūt privātam, valstij jāzina, kur tas ir. Bet tad, ja mākonis ir privāts, varam secināt, ka pastāvošie atvērtā koda risinājumi ir daudz lētāki, tātad – valstij ir iespēja ekonomēt?

VID darbā tādā mazā valstiņā kā Latvija galvenais ir spēja ātri pielāgot VID sistēmas mūsu daudzo valdību radītajām regulārajām nodokļu likumu un normatīvu izmaiņām, ja nē – būs jākontrolē manuāli! Tieši tam atvērtā koda risinājumi ir daudz piemērotāki nekā šobrīd pieejamie dārgie IT produkti, kurus "uz vietas" mainīt parasti nemaz nedrīkst, vecajām IT izmaiņām nereti vajadzīgs gads un vairāk. Tad arī vajadzīgs "vēl viens miljons" IT. Tikmēr jau pagājuši 25 gadi, kopš sākām runāt par to, ka likumu izmaiņas uzņēmējiem būtu jāzina vismaz dažus gadus iepriekš! Regulāri šajā jomā tiek izdoti normatīvi, lai neļautu Latvijā nodokļus mainīt, kā pagadās, tomēr – kas var aizliegt Saeimai to darīt? Un tā dara!

Tad kāds ir risinājums? Tikai viens – sākt aizstāt IT sistēmas, kur būs nepieciešamas biežas izmaiņas, ar tādiem risinājumiem, lai visu, ko valdība un Saeima uzliek apkalpot VID, tas varētu arī operatīvi un viegli izmainīt savās sistēmās. Mums ir jauna Saeima, ir jāgatavojas!

https://federalnewsradio.com/innovation-in-government/2018/08/open-source-and-it-modernization-a-perfect-storm-of-opportunity/amp/ *

https://www.techradar.com/news/german-government-goes-open-source-with-open-source-cloud-firm-nextcloud **