Daži piemēri.
1. Ministru kabinets (MK) izskata un plāno pieņemt noteikumu projektu "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā".
Pirmkārt, ko nozīmē valsts apdraudējums? Kur tas ir formulēts un paskaidrots? Vai tagad valstij ir vai nav apdraudējums? Citās valstīs nosaka apdraudējumu līmeni. Vai Latvijā ir tikai viens apdraudējuma līmenis? Nē. Ir dokumenti, kur ir noteikti vairāki apdraudējuma līmeņi, kas izteikti krāsās, arī Latvijā. Tad par kādu līmeni iet runa šajos noteikumos? Tādu jautājumu ir daudz.
Otrkārt, parasti dažādus apdraudējumus iedala dabas un cilvēku radītos. Piemēram, Nīderlandes Aizsardzības ministrija (AM) uzskata par ienaidnieku Nr.1 - plūdus. Tā prezentē šīs valsts draudus AM! Ja ūdens līmenis paceļas par 1m, tad 75% teritorijas būs zem ūdens. Mūsu MK noteikumos runa ir par kādiem draudiem?
Treškārt, militāro draudu gadījumā vajag zināt, un saprast, kāda ir valsts aizsardzības politika. Pirms iestāšanās NATO, Latvija un mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi izmantoja totālās un teritoriālās aizsardzības politiku. Tagad mēs esam NATO un ES valsts. Kā ASV vēstniece uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, NATO un ES "kolektīvā aizsardzība" ir šo organizāciju valstu "pašaizsardzība". Kolektīvā viedā (gudrā) aizsardzība ir Latvijas pašaizsardzība. No valsts aizsardzības politikas atkarīgs nepieciešamais iedzīvotāju nodrošinājums.
Man bija iespēja lasīt lekciju vecākiem NATO valstu virsniekiem Baltijas aizsardzības koledžā kopā ar Lietuvas BS komandieri ģenerāli Jonasu Kronkaitu. Viņš auga, ieguva militāro izglītību un dienēja ASV. Viņa secinājumiem es pilnībā piekrītu. Viņš salīdzina, kāda bija valsts aizsardzības politika un kāda tā kļuva pēc iestāšanās NATO. Vismaz vajag par šiem jautājumiem diskutēt un vienoties par vienādu pamatjēdzienu izpratni.
Loģiski ir veikt draudu, risku, izaicinājumu analīzi. Tad izstrādāt koncepciju, kas ir bāze atbilstoša likuma pilnveidei vai pārstrādei. Likums dod bāzi plānu izstrādei, kas savukārt tiek realizēti sasaistē ar valdības deklarāciju un budžetu.
Ceturtkārt, "asaras saskrien acīs", kad lasi "Pirmās nepieciešamības rūpniecības preču sarakstu vienam iedzīvotājam mēnesī." Domāju, kā mēs izdzīvojām Sibīrijā bez tualetes papīra vai zobu pastas utt.? Tas joks. To turpinot, neliela anekdote: kas jādara, ja sākās kodolkarš? Vajag baltu palagu un ātrāk jāieņem vieta kapsētā.
2. Demokrātiskās valstīs parasti ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas vara - Saeima, izpildvara - Ministru kabinets (MK), tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Vai Koalīcijas padome, kuru vada ministru prezidents (MP) un kuras darbībā aktīvi piedalās izpildvaras pārstāvji, un kura nav paredzēta Latvijas Satversmē, ļauj konceptuāli atdalīt likumdošanas varu no izpildvaras?
Militārā terminoloģijā runājot, Saeima pilda Stratēģiskā štāba, bet MK - Operatīvā štāba funkcijas. No tā izriet šo struktūru risināmie uzdevumi.
Saeima, līdzīgi kā stratēģiskais štābs, nosaka valsts attīstības mērķi(us). Ministru kabinets, līdzīgi kā operatīvais štābs, izstrādā valdības deklarāciju, kas pēc būtības ir vidēja termiņa valsts attīstības plāns. Saeima to apstiprina. Valdība kā izpildvara realizē valdības deklarāciju. Vai tā notiek Latvijā? Par nožēlu nē.
3. Likumi ir jāpilda vai jāmaina. Nacionālas drošības likuma (NDL) 11. pants nosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci:
(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;
2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;
3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. (Nekas nav teikts par iekšējo drošību, likumu ievērošanu un kārtību valstī).
Kas jādara? Jāizstrādā un jāīsteno valsts aizsardzības politika. Ļoti vēlams aizsardzības politiku izskaidrot Latvijas nodokļu maksātājiem, lai viņi saprastu aizsardzības sistēmu. Liekas, skaidrs un saprotams uzdevums. Kā ar izpildi?
Piemēram, valsts budžetā var atrast programmu 30.00.00 Valsts aizsardzības politikas realizācija: Resursi izdevumu segšanai:
-bija (2010-2013)~Ls 10 miljonu gadā
-2015. gadā ~ 15 miljonu eiro
Izskatās, ka nav vienotas izpratnes, ko nozīmē valsts aizsardzības politika. To esmu norādījis vairākkārt gan no Saeimas tribīnes, gan rakstos. Reakcijas nav. Tādu neloģiskumu ir ļoti daudz, kuru novēršana neprasa finanšu vai citus nopietnus resursus. Vēlams vismaz pateikt argumentus, kādēļ tā dara atbildīgās amatpersonas.
Kādā secībā un kas jādara
Grafiski tas ir attēlots zīmējumā. NATO Stratēģiskajā koncepta, kas pieņemts 2010. gada NATO samitā, ir noteikti 21.gadsimta draudi, riski un izaicinājumi: globālā terorisma draudi; kiberuzbrukumi; enerģijas resursu drošība; globālās klimata izmaiņas. Tagad - papildus hibrīdkara radītās problēmas, izaicinājumi.
Papildinot tos ar ES Drošības stratēģijā, Baltijas reģiona un Latvijas papildus draudiem var loģiski pamatoti izstrādāt Nacionālo drošības koncepciju (NDK). Tā būtu detalizēta jāizdiskutē, jāizskaidro nodokļu maksātājiem un tad jāapstiprina Saeimā. Pie mums, kā parasti, bez diskusijām apstiprināja Saeimā.
Apspriežot NDK Saeimā (26.11.2015), es pateicu: Pirmkārt, vai Latvijā visiem ir jāpilda savas valsts likumi? Atbilstoši Nacionālajam drošības likumam (NDL) līdz 2012. gada 1. oktobrim vajadzēja izstrādāt un apstiprināt Saeimā NDK - 2012. Tas netika izdarīts. Kam un kādas sekas par likuma nepildīšanu? Tagad mēs pieņemam 2012. gadā neizdarīto darbu vai to, neizdarīto darbu, norakstām un tagad pieņemam darbu, kas bija jāizdara līdz 2015. gada 1. oktobrim? Laikam jau otrais variants.
Lasītājs var padomāt, mēģināt atbildēt uz raisītajiem jautājumiem pats vai tos uzdot atbilstošām amatpersonām.