Foto: Publicitātes foto
Laikā, kad cilvēce meklē zāles pret vēzi un AIDS, meklē iespējas pabarot arvien pieaugošo pasaules populāciju, atbildes par visuma izcelšanos, joprojām ir atrodami indivīdi, kuri kori redz kā nacistu bataljonu, krievu kā okupantu, geju kā draudu savai ģimeni un ateistu kā amorālu būtni.

Dod ūdeņradim pietiekoši daudz laika un tas sāks izzināt savas rašanās iemeslus un eksistences jēgu. Pag, nē, mēģināšu vēlreiz. Dod ūdeņradim pietiekoši daudz laika un tas apsaukās sevi par okupantu un fašistu. Racionāli domājošam un izglītotam cilvēkam šādi aizspriedumi šķiet muļķīgi. Bet, ja cilvēks katru dienu atver dzeltenīgo "ziņu" portālu, ko es dēvēju par heroīna Nārniju, un katru dienu baro čūlu un paranoju ar tādiem rakstiem kā, kas notiktu, ja krievi virs Rīgas uzspridzinātu atombumbu, tad nav brīnums, ka vētra ūdens glāzēs ar laiku saviļņo pat okeānu. Tad vēl Kabanovs, Rubiks, Eiro un nu arī Jaunais vilnis...

Sākoties Jaunajam vilnim, sevi piesaka tā cilvēku daļa, kuri ar aizspriedumiem ir uz "Tu", viņi rāda ar pirkstu uz estrādes zvaigznēm, kuras, nespējušas samierināties ar vecuma vagām sejā, nostiepušas ādu kā bungām un vairāk līdzinās ugunsnelaimes, nevis modes upuriem. Šie pirksta stiepēji un zviedzēji par fonogrammām, silikona un botoksa kalniem, pārmet neīstumu, kaut arī pašiem tīri labi tīk Kima Kardašiana un Lana Del Reja. Es apbrīnoju to pacietību un vēlmi veltīt savu laiku tam, kas viņiem tik ļoti derdzas. Nez, ja tie iekāpj suņa sūdā, tie arī to dusmās izmīda un izspārda? Esmu pārliecināts, ka daži pieteiksies arī šī raksta komentāru sadaļā, veltot divas rindkopas uz katru manējo.

Kā pierasts, Jaunais vilnis ir izskalojis Jūrmalas krastā Krievijas estrādes zvaigznes un ļoti, ļoti bagātus uzņēmējus. Kur konfektes, tur gausās mutes. Jaunā viļņa koncertos ierodas arī daudzi pašmāju uzņēmēji, mākslinieki un politiķi, kuri nacionalitātes jautājumu var atļauties nolikt uz brīdi malā. Nu, jo visi cer rast iespēju piezīsties pie trekna pupa, gluži kā eskorta meitenes, kuras krāj savai studiju maksai. Pat Rīgas mēram ir izdevies atvilkt gabalu deķa līdz 11. Novembra krastmalai! Bet, nesenās ziņas par Rīgas domē sēdošo Krievijas uzņēmēju lobija instrumentu ir izdarījušas "lāča" pakalpojumu, lai nacionalitātes retorika tiktu malta arī līdz nākošajām valsts vēlēšanām.

Bet paskatīsimies uz politisko spēku, kas par sevi bija radījis profesionālu, izglītotu un nosvērtu priekšstatu, jo tā priekšgalā bija šo īpašību apdāvināts vīrietis. Šis politiskais spēks šajās pašvaldību vēlēšanās izgāzās kā veca sēta, jo kučiera vietā nosēdināja PMS dēmonu, kura brēca par Rīgas krišanu un Latvijas zaudēšanu, it kā viņas pakrūtē būtu iedurta ar sirpi un āmuru marķēta bajonete. Tauta apliecināja, ka tā ir nogurusi no pagātnes pārgremošanas, ka mīņāšanās pie vienas tēmas neļauj spert soli uz priekšu, ka tā ir vairāk norūpējusies par savu un savu bērnu labklājību.

Es nesen braucu sabiedriskajā transportā, kur, man aiz muguras sēdēja un aktīvi čaloja neliela kompānija pamatskolas vecuma meiteņu. No noklausītā es sapratu, ka viņas brauc mājup no deju pulciņa un, ka vienai no viņām vecāki nepērkot tik ļoti kāroto iPhone. Bet svarīgi bija tas, kā viņas sarunājās savā starpā, viņas runāja te tekoši latviski, te tekoši krieviski, arī dažbrīd lietotā angļu valoda bija pārsteidzoši labā līmenī. Todien es sapratu, ka nākotne nebūt nav drūma, mums aug paaudze, kura prot sadarboties un draudzēties nešķirojot nacionalitātes, bet vieno intereses. Mums aug paaudze, kura gribēs studēt ārzemēs, lai iepazītu pasaules un cilvēku daudzveidību. Mums aug paaudze, kura negrib cīnīties par pagātni, bet par nākotni. Būtu labi, ja arī mūsu paaudze spētu to pašu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!