Ja darbu apjoms ir liels, tad to sadalu pa posmiem, lai katru būves elementu izveidotu kvalitatīvu. Tas tieši attiecināms uz pieteiktajām reformām – pedagogu darba samaksas paaugstināšana un ar to saistītās pārmaiņas, lai veidotu pieejamu, modernu un efektīvu skolu tīklu, radītu nosacījumus izglītības kvalitātes celšanai. Tie ir kompleksas izglītības sistēmas reformas secīgi soļi.
Kopš pirmās dienas, kad Izglītības un zinātnes ministrija iepazīstināja sabiedrību ar pedagogu algu jauno modeli, mans mērķis ir bijis runāt skaidru valodu un panākt, ka reformas pieteikums, tai skaitā tās virsmērķis – arvien kvalitatīvāka mācību vide skolēniem – ir saprotams ne vien pedagogu organizācijām, bet šo pārmaiņu gala patērētājam, kas ir ģimenes ar bērniem, nodokļu maksātāji, izglītības sistēmas lietotāji un, biznesa valodā runājot, patiesā labuma guvēji.
Acīmredzot, es neesmu kļūdījies intervijā laikrakstam "Diena" šī gada aprīlī sakot, ka jebkuras pārmaiņas, arī tad, ja tās dod pozitīvu ieguvumu sabiedrībai kopumā, piemēram, efektīvākus tēriņus, kādam ir ļoti neizdevīgas, jo no neefektīvas naudas plūsmas vienmēr kāds ir ieguvējs. Dažādās auditorijās diskusijas par reformas pieteikumu notiek jau gandrīz mēnesi un, diemžēl, nākas vērot arī mēģinājumus duļķot ūdeni, piespēlējot sabiedrībai manipulācijas ar algu modelējumiem un šķietami skandalozus stāstus par gaidāmās reformas "postošajām" sekām.
Tā, piemēram, ir radīts mīts par to, ka vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma jaunajā modelī esam ignorējuši profesionālās ievirzes izglītības pedagogus mākslas, mūzikas un dejas nozarēs. Es piekrītu, ka nav godīgi, ja šie pedagogi par likmi saņem 290 eiro, kamēr vispārējā izglītības sistēmā strādājošajiem tā pašlaik ir 420 eiro, bet pēc 1.septembra būs 680 eiro. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā reforma nav brīnumnūjmiņa, ar kuru atrisināt gadiem ilgušas problēmas.
Tieši tā es izprotu valdības darbu komandā – vienas reformas veicina nākamās. Izglītības un zinātnes ministrijas pieteiktās pārmaiņas vērstas uz vairāk nekā 200 tūkstošu skolēnu izglītības kvalitātes uzlabošanu, prioritāri risinot atalgojuma problēmu pēc iespējas lielākam pedagogu skaitam, t.i. pirmsskolas pedagogiem sagatavošanas grupās un skolotājiem vispārējā izglītībā no 1. līdz 12.klasei.
Izglītības un zinātnes ministrija ļoti rūpīgi ir analizējusi savu budžetu, lai rastu iespējas darba samaksu palielināt arī sporta treneriem profesionālās ievirzes interešu izglītībā, pedagogiem profesionālajā izglītībā un akadēmiskajam personālam augstākajā izglītībā. Ministrija sava budžeta ietvaros pārdalīs finansējumu, atsakoties no izglītības procesa nodrošināšanai mazāk raksturīgām funkcijām, lai motivācijas slieksnis būtu līdzvērtīgs arī šīm pedagogu grupām.
Mūsu visu kopīgs mērķis ir kvalitatīva izglītība mūsu bērniem un mazbērniem, un tam vajadzīgs kā moderns mācību saturs, tā faktiskajai realitātei atbilstošs skolu tīkls un motivēti skolotāji. Darba samaksa ir nozīmīga daļa motivācijas, kas ilgtermiņā veicina arī profesijas prestižu. Jaunas paaudzes pedagogu ienākšana izglītības sistēmā ir vitāli svarīga, lai sekmīgi īstenotu nākamo izglītības sistēmas reformu – proti, ieviestu jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības saturu, ko pakāpeniski uzsāksim jau 2018./2019. mācību gadā.
Es no visas sirds vēlos, lai mūsu bērni un mazbērni dzīvo Latvijā, tiek skoloti par moderniem, globālai pasaulei, tās diktētiem izaicinājumiem un konkurencei sagatavotiem cilvēkiem. Tā ir mana atbildība, strādājot izglītības ministra amatā un domājot par izglītības sistēmas patiesā labuma guvējiem.
Šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes tautsaimniecība ir sabiedrības labklājība un dzīves kvalitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
