Pēc autora vēlmes DELFI redakcija piedāvā lasītāju diskusijai 26.jūlija laikrakstā “Diena” publicēto Kaspara Dimitera komentāru par partijas “Jaunais laiks” iniciatīvu dot zvērestu Doma baznīcā.
Miljonu skaidrā nedabūjis, ambiciozais, pēc frizūras nu arī nedaudz bītlam līdzīgais politiķis Einars Repše 1.augustā ar nebijušu zvērināšanos nolēmis dabūt partijas Jaunais laiks pusē Dievu un Latvijas dievotos ļaudis. Un kur gan šo otro absurdu vispiemērotāk būtu realizēt, ja ne ēkā, kas pēdējo paaudžu apziņā neitralizēta par koncertzāli. Lai gan valsts politikas reliģisko vajadzību apmierināšanas centrs Doms savā būtībā ir Latvijas ev.lut. baznīcas arhibīskapa katedrāle.

Prāts nenestos līst šai politreliģisko spēļu smilšu kastē, ja vien Dienas rakstā jau priekšlaikus nebūtu pieteikta "lielāko konfesiju bīskapu", tātad arī manas pareizticīgo konfesijas virsgana klātbūtne. Ne kardināls, ne metropolīts, ne arhibīskaps, bet "bīskapi". Dogmatiski, protams, pat pāvests ir bīskaps. Kāpēc nevarēja iespējamās klātesošo konfesiju eminences pieminēt konkrēti? Varbūt tāpēc, ka politreliģiskais darījums vēl nebija līdz galam noslēgts?

Zvērināšanas prakse evaņģēlisko luterāņu draudžu jaunākajās agendās sen izzudusi. To savulaik paģērēja Krievijas ķeizars, kura guberņa bijām. Bija jāzvēr uzticība Dievam un ķeizaram. Lai agendā kaut ko mainītu, pieliktu vai atņemtu, vajadzīgs Sinodes lēmums. Cik maksā ātrs agendas papildinājums, lai partijas pasūtītais zvērinājums varētu notikt?

Labi, cits variants. Tas varētu nebūt kanonisks dievkalpojums, pat svētbrīdis ne. Bet, ja jau šim svinīgajam brīdim nav kanoniska rakstura, to cēli varētu noturēt arī uz Rīgas pils torņa jumta, latvju karogam plandot virs JL līdera un citu zvērošo partijnieku frizūrām. Vai šalcošas jūras krastā, līdz skrimšļu plīsumiem cieši sadodoties no lielās atbildības svīstošajās rokās. Kāpēc degradēt baznīcu līdz svinīgu solījumu iestādei?

Ja tomēr zvērēt Trīsvienīgajam Dievam Doma katedrālē kristīgu eminenču priekšā, tad, brāļi liberāļi, ziniet, ka visu konfesiju kanonos ir zināmi kritēriji. Vai visi zvērētāji ir kristīti, iesvētīti? Vai kāds nedzīvo nelaulāts, vai uz kāda sirdsapziņas nav neizsūdzētu noziegumu? Vai starp viņiem nebūs citus dievus, kosmosa skolotājus, citplanētiešus, gejus vai okultas ideoloģijas dievinoši ļaudis? Ja zvērētāju attiecības ar baznīcu nav konkrētas, tad kā lai zina, kādam dievam, dieviņam vai laimes mātei šo politiķu lūpas veltīs solīšanās tekstu?

Šai hipertrofētā un histēriskā ekumēnisma (jaunajā) laikā luterāņu un pat katoļu baznīcu ekscentriskākie priesteri lec vienotā garu dejā kopā ar galēju brīvbaznīcu mēlēs vālētājiem, tā ar savu atļaušanos devalvējot senāko konfesiju sakramentus un kanonus. Vai ar šo nesen dibinātās partijas ierindnieku šovu, reklāmas labad piepulcinot visu konfesiju augstākās autoritātes, vēl vairāk netiks degradēta pārstāvēto konfesiju misijas autoritāte? Vai Repše domā, ka, visu konfesiju eminencēm klātesot, viņam garantēta lielāka Dieva klātbūtne, nekā ja JL līdera savējo loks, ceļos nometušies partijas biroja krucifiksa priekšā, klusītēm solītu savstarpēju uzticību Dievam, viens otram un tautai? Tas patiesi būtu evaņģēliski.

Gada sākumā avīzē Svētdienas Rīts uz jautājumu, vai Repšem pietiek laika padomāt par garīgām lietām ikdienā, viņš atbildēja: “Ne pārāk daudz, jo galu galā arī teoloģija ir profesija un ar to jānodarbojas teologiem... Man ir citas prioritātes, ko no manis gaida.”

Jauni laiki nāk, un prioritātes mainās. Vēl kāds variants. Kāda garantija, ka, tiekot pie varas, Repšes domubiedrus nepārpirks vecie oligarhi? Kā ciešāk sasiet šo partejisko kopību? Visas tautas priekšā zvērot Dievam? Izskatīsies jau eleganti. Bet ja tik un tā pārpirks? Izgāzusies būs baznīca, ne Repše. Un kāpēc šādu soli pirmie izlēmuši spert JL biedri, nevis LPP (Latvijas Pirmās partijas) biedri, kuru priekšgalā ir trīs profesionāli teologi? Varbūt tāpēc, lai atviltu to balsis, kuri gatavojas atbalstīt LPP neuzbāzīgā kristīgumā balstīto programmu? Vai arhibīskaps Jānis Vanags nesaprot, ka ar šādu žestu bijušā Valsts bankas šefa labā viņš pagriež muguru saviem «mācītāju partijas» amata brāļiem?

Žēl luteriskās baznīcas mazspējas atteikties no ietekmes veidiem, ar kādiem tiek panākti šādi pasākumi. Jā, pasākumi. Kad mācītājs M.Sants bija publiski atzinies sakāvē cīņā ar homoseksualitāti un tika atstādināts no kalpošanas, kāda viņa draudzes darbiniece sašutumā TV Panorāmai teica apmēram tā: “Nu, kā tādu cilvēku tikai viņa alternatīvās seksualitātes dēļ var atstādināt no kalpošanas? Viņš mums te dažu gadu laikā tik daudz jauku pasākumu noorganizējis. Pat princis Čārlzs ir viesojies.” Tātad baznīcā var nebūt dievkalpojumu, bet, ja tajā ir gejs Sants, virkne feinu pasākumu un rozīnītei princis Čārlzs, tad viss ir čikeniekā.

Rīgas Doma stabuļpirkstotās rokas plešas apkampienam, gaidot ciemos zvērinātāko politiķi Repši. Cerams, ka pasākums būs jauks un masu miesa gūs pozitīvo uzbudinājumu. Tikai grēciniekiem — narkomāniem, zagļiem, prostitūtām, slepkavām, maniakiem, bāreņiem, ielas bērniem — tā būs vēl viena liecība, ka baznīcā arvien mazāk ir vietas viņiem. Tajā pulcējas tikai eminenču apstāvētas prominences uz saviem pasūtītajiem savstarpējās apsvētīšanās pasākumiem.

Kristus Kalna sprediķī saka: “Sargieties, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā, citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs." Un vēl: "Jūsu vārdi lai ir jā!—jā!, nē!—nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.”

Par labu baznīcas autoritātei no klātbūtnes provokācijā “Repše privatizē Dievu” eminencēm novēlētu atsacīties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!