Foto: LETA
Pagājušā gada nogalē, 11.decembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un atbalstīts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais Ministru prezidenta gadskārtējā ziņojuma projekts Saeimai par nacionālo drošību (turpmāk - ziņojums).

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma[1] 9.panta 2.punktam Ministru prezidents 2013.gada 31.janvārī sniedza ziņojumu Saeimai, kur notika diezgan šķidras debates nepilnas stundas garumā, bet vai tika izdarīti attiecīgi secinājumi un sekos kāda rīcība?

Atgādināšu, ka ziņojumā tika skarti tādi jautājumi, kā līdzdalība kolektīvās drošības un aizsardzības stiprināšanā, finanšu sektora stabilitāte un finansiālā drošība, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā drošība, energoapgādes un enerģētikas drošība, kā arī informācijas tehnoloģiju drošība.

Atturēšos plaši aprakstīt sniegtā ziņojuma saturu, turklāt to nemaz nav iespējams detalizēti analizēt un vērtēt, jo nav atskaites punkta, proti, neeksistē leģitīma Nacionālās drošības koncepcija (stratēģija). Kā jau iepriekš esmu rakstījis[2], atbildīgās valsts amatpersonas un institūcijas pat formāli nav izpildījušas Nacionālās drošības likumā noteiktās kompetences, līdz ar to nacionālās drošības politikas plānošanas un īstenošanas sistēma Latvijā ir, lietojot pavisam neliterāru, taču precīzu apzīmējumu, sačakarēta. Skumji, bet patiesībā Latvijā nav visaptverošas nacionālās drošības politikas - nav drošības politikas kā tādas.

Neskatoties uz to premjers 20 minūšu laikā nolasīja ziņojuma kopsavilkumu no Saeimas tribīnes.

Saeimas debatēs piedalījās 15 deputāti (7 pozīcijas un 8 opozīcijas) un izteica pārsvarā kritiskas piezīmes par ziņojumu, bet netrūka arī priekšlikumi un atzinības.

Pēc debatēs izteiktajiem pārmetumiem, priekšlikumiem un uzslavām, premjers ar komentāriem vai skaidrojumiem tribīnē vairs neatgriezās.

Esmu pārliecināts, ka neviens negribētu būt Ministru prezidenta vietā un prezentēt šādu ziņojumu Saeimai, kur nu vēl piedalīties debatēs un atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Nav šaubu, ka Saeimas deputāti, sabiedrība un starptautiskie partneri, uzklausot valdības vadītāja ziņojumu par nacionālo drošību, vēlas saņemt pilnvērtīgu, kvalitatīvu un objektīvu informāciju par esošo situāciju, par paveikto un par plānoto šajā jomā, jo ielaistās kaites un darāmā tiešām ir ļoti daudz.

Taču šis ziņojums ir vērtējams kā ziņojums "ķeksīša" pēc, jo tas neatspoguļo ne esošo situāciju, ne paveikto, ne plānoto nacionālās drošības jomā, kā arī ļoti diskutējams ir jautājums par tajā iekļautā satura kvalitāti un neiekļautā pamatotību. Uzskatu, ka būtu bijis lietderīgi premjeram par ziņojuma saturu organizēt debates ar publiskā sektora, akadēmisko aprindu, sabiedrisko organizāciju attiecīgajiem pārstāvjiem, kā arī citiem Latvijas un ārvalstu ekspertiem šajā jomā. Varbūt Saeima vai nevalstiskās organizācijas varētu vienreiz noorganizēt kvalitatīvas debates par nacionālo drošību un drošības politiku Latvijā?

Virtuālajā vidē ir pieejama ļoti plaša informācija par drošības politiku un debatēm par to pasaulē. Lai lasītāji gūtu priekšstatu par citu valstu amatpersonu atbildības sajūtu un kompetenci nacionālās drošības jomā, piedāvāju noskatīties vienu no daudzajiem globālajā tīmeklī pieejamajiem video[3] (VIDEO). Tajā redzama 2012.gada 17.decembra Lielbritānijas parlamenta Apvienotās komitejas sēde par Nacionālās drošības stratēģiju, kurā komitejas locekļi izjautāja Nacionālās drošības padomes (National Security Council) locekli, iekšlietu ministri (Home Secretary) Terēzu Meju (Theresa May) par tādiem kompleksiem nacionālās drošības jautājumiem kā iekšējās drošības politika, aizsardzības politika, ārējās drošība politika, kā arī par nacionālās drošības sistēmas arhitektūru un kompetencēm. Šajā video var redzēt, kādā kvalitātē vajadzētu notikt diskusijām par nacionālo drošību augstākajā līmenī.

Bet iepazīstoties ar Saeimā sniegto premjera ziņojumu un sekojot debatēm par to, nākas secināt, ka nav īpaša pamata cerēt, ka gaidāmas kādas pozitīvas pārmaiņas drošības politikas veidošanā un īstenošanā, jo zināšanas, politiskās gribas un kompetences šajā jomā mums ir neapskaužamā stāvoklī.

Jāatzīmē, ka ziņojumam, apzināti vai neapzināti, tika izvēlēta Saeimas sēdes diena, kurā pirms šī ziņojuma tika skatīts sabiedrībai ļoti aktuāls likumprojekts par Euro ieviešanu. Šis aspekts debates par ziņojumu un nacionālo drošību padarīja mazāk nozīmīgas.


[1]Nacionālās drošības likums //  http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011

[2]Nacionālās drošības likums - 'priekš kaķiem', ne amatpersonām // http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kaspars-druvaskalns-nacionalas-drosibas-likums-prieks-kakiem-ne-amatpersonam.d?id=42704984

[3]Lielbritānijas Parlamenta Apvienotās komitejas 17.12.2012 sēdes video // http://www.parliamentlive.tv/Main/Player.aspx?meetingId=12125

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!