NHL klubu īpašnieki vairs negrib samierināties ar augošajām algu prasībām, norādot, ka izdevumi par hokejistu atalgojumu sastāda pat līdz 75%(!) no kopējiem izdevumiem. Tādējādi nopietni tiek ietekmētas klubu peļņas iespējas un liela daļa no tiem pāris pēdējās sezonas beidz ar zaudējumiem.
Savukārt NHLPA apgalvo, ka NHL iesniegtie finansu rādītāji ir nepatiesi, kā arī norāda uz citām peļņas gūšanas iespējām.
Var saprast gan vienus, gan otrus, tomēr jāatzīst, ka nesaskaņu dēļ vislielākie zaudētāji ir hokeja līdzjutēji gan Ziemeļamerikā, gan arī visā pārējā plašajā pasaulē, jo viņiem liegta iespēja sekot līdzi savu elku sniegumam pasaules spēcīgākajā līgā. Un ne tikai – apdraudēta ir arī NHL profesionāļu dalība Turīnas Olimpisko spēļu hokeja turnīrā. Iemesls tam ir NHL vadītāja Gerija Betmena saruna ar Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Renē Fāzelu, kurā NHL komisārs norādījis, ka ja šī sezona neizdosies (pastāv iespēja, ka tā varētu nenotikt vispār), tad 2005./2006. gada sezonā visticamāk netiks paredzēts pārtraukums hokejistu dalībai Olimpiskajās spēlēs.
Tomēr ne jau par NHL un NHLPA nesaskaņām ir šis stāsts, bet gan par situācijas ķīlnieku – hokejistu iespējamajiem rīcības variantiem.
Spēlētāju līgumi spēkā neesoši
Beidzoties kolektīvajam līgumam starp NHL un NHLPA, līdz brīdim, kamēr tiks parakstīta jauna vienošanās, arī hokejistu individuālie līgumi ar klubiem kļūst nesaistoši, līdz ar to spēlētāji no vienas puses ir brīvi un var darīt ko vien sirds vēlas, tai skaitā – atpūsties, bet no otras puses - ir lielas izvēles priekšā.
Eiropas hokejisti, neapšaubāmi, ir labākā situācijā – viņi var atgriezties „dzimtajos” klubos, un to daudzi arī dara. Tā, piemēram, 45 čehu hokejisti, tostarp pirmā lieluma zvaigznes - Vaslavs Prospāls, Martins Štrbaks, Jaromirs Jāgrs, Martins Ručinskis, Martins Skoula, Milans Heiduks, Patriks Eliaš, Tomaš Vokouns un citi - pievienojušies dažādām Čehijas Ekstralīgas komandām, 29 krievi devušies uz Superlīgu, 24 zviedri atgriezušies Zviedrijas Elites līgā. Pavisam Vecajā Pasaulē šobrīd atgriezušies vai ieradušies (Kanādas un ASV spēlētāji) 157 visu 30 NHL klubu spēlētāju. Pa vismaz vienam spēlētājam, kuru saista līgums ar kādu no NHL komandām, ir 12 Eiropas valstu līgās, tai skaitā – Baltkrievijas Atklātajā čempionātā, jo, kā zināms, HK „Rīga 2000” vismaz līdz oktobra beigām pārstāvēs aizsargs Kārlis Skrastiņš (tiek mēļots, ka Minskas „Junost” varētu pievienoties šī pavasara viens no Stenlija kausa izcīņas varoņiem – Tampabejas „Lightning” vārtsargs Nikolajs Habibuļins).
Nedaudz sliktākā situācijā ir Kanādas un ASV pilsoņi, jo viņi jebkurā Eiropas līgā ir leģionāru statusā, bet, kā zināms, ārvalstu spēlētāju skaits komandās praktiski visās Vecās pasaules spēcīgākajās līgās ir ierobežots, piemēram, Krievijas Superlīgā uz maču drīkst pieteikt tikai trīs ārzemniekus.
Tomēr arī Ziemeļamerikāņi rod risinājumus. Nav izslēgts, ka šoruden okeāna viņā krastā dzīvi sāks divas jaunas profesionālas līgas – leģendārā Bobija Hala lolojums WHA (“World Hockey Association”), kā arī OSHL (“Original Stars Hockey League”).
Pirmās ziņas par WHA atdzimšanu (kā zināms, līga septiņas sezonas veiksmīgi konkurēja ar NHL, līdz 1979. gadā pārtrauca savu darbību) parādījās jau aprīlī, un pirmie tās darbības mēneši, vēl jo vairāk – NHL lokauta kontekstā, bija itin veiksmīgi. Tika apzinātas komandas, kas varētu startēt līgas pirmajā sezonā, notika drafta ceremonija, kurā tika izvēlēts ne viens vien NHL hokejists, arī mūsu S. Žoltoks, kā arī virkne jaunu, perspektīvu spēlētāju, tika prezentēts kalendārs, kas paredzēja, ka pirmajā gadā komandas aizvadīs 76 mačus. Taču, nepagāja ne pāris mēneši, kad līgai radās arī pirmās nopietnās problēmas – pirmkārt, sākotnēji plānoto 12 komandu vietā dalībai pieteicās tikai sešas, otrkārt, klubi joprojām nav noslēguši līgumus ar pietiekamu skaitu hokejistu, un treškārt, WHA pārtraukusi attiecības ar Kvebekas komandu, tādējādi samazinot dalībnieku skaitu līdz pieciem. Tā noticis, jo Kvebekas vienība nav spējusi rast pietiekamu finansējumu. Interesanti, ka salīdzinot ar NHL, Pasaules Hokeja asociācijas klubu izdevumi šķiet niecīgi, piemēram, algu griesti noteikti 10 miljonu ASV dolāru apmērā. Lai nu kā, bet visi Kvebekas "Nordiques" jūlijā WHA draftā izraudzītie hokejisti nu kļuvuši par brīvajiem aģentiem. Viņu vidū bija arī jaunais Latvijas hokejists Mārtiņš Karsums, kuru Kvebekas vienība izraudzīja 17. kārtā ar 134. numuru.
Savukārt OSHL nav uzskatāms par nopietnu veidojumu, drīzāk par tādu kā izklaides pasākumu NHL profesionāļiem.
Ar dažādiem mērķiem
Ar zināmām cerībām jauno NHL sezonu gaidīja arī pieci Latvijas hokejisti – bez jau ierastās četrotnes - Artūrs Irbe (līgums ar Kolumbusas „Blue Jackets”), Sandis Ozoliņš (Anaheimas „Mighty Ducks”), K. Skrastiņš (Kolorado „Avalanche”) un Sergejs Žoltoks (bez līguma) – arī universālais Raitis Ivanāns, kurš vasaras vidū parakstīja divvirzienu līgumu ar leģendāro Monreālas „Canadiens” klubu. Diemžēl nesenie notikumi var ietekmēt un ir ietekmējuši arī minēto spēlētāju karjeras.
Ivanāns ir ieguvējs jebkurā gadījumā
Šķiet, ka vismazāk cietis ir tieši pēdējais, kura cerības jau šosezon debitēt „Canadiens” rindās, būsim atklāti, tāpat nebija visai lielas. Visticamāk, Raitim tiktu dota iespēja sevi parādīt Monreālas pirmssezonas treniņnometnē, taču uz jautājumu, vai viņam izdotos izkonkurēt kādu no komandas pamatsastāva uzbrucējiem, atbilde ir – drīzāk nē. To, starp citu, intervijā atzina arī pats hokejists:
„Sākumā, visticamāk, būs jāspēlē Monreālas fārmklubā Hamiltonā. Un tad jau varēs skatīties, kā veiksies, vai "aizies" spēle.”
Taču, jebkurā gadījumā, R. Ivanāns, noslēdzot līgumu ar „Canadiens”, ir ieguvējs, kaut vai atalgojuma ziņā. Un arī līmeņa ziņā viņš neko nezaudēs, jo turpināt spēlēt tajā pašā līgā, kur pērn – AHL (America Hockey League), vienīgi Milvokī „Admirals” klubs, ar kuru kopā šopavasar tika izcīnīts Kaldera kauss (analogs NHL Stenlija kausam) nomainīts pret Monreālas fārklubu Hamiltonas „Bulldogs”.
Vēl var pieminēt, ka pateicoties ar „Canadiens” noslēgtajam līgumam, uzbrucējam uzmanību beidzot ir pievērsuši arī Latvijas izlases treneri.
Ozoliņš domā atpūsties
Arī visu laiku populārākais latviešu hokejists S. Ozoliņš šobrīd uzturas Ziemeļamerikā, viņam, tāpat kā A. Irbem un S. Žoltokam, bērniem sācies jaunais mācību gads. Kā pastāstīja šobrīd pieejamākais no mūsu NHL profesionāļiem K. Skrastiņš, tad S. Ozoliņš vismaz līdz Jaunajam gadam nedomā atgriezties laukumā. Viņš, tāpat kā virkne citu NHL hokejistu, piespiedu dīkstāvi izmantos, lai kārtīgi sadziedētu „ielaistās” traumas.
Protams, pavisam iesīkstēt nedrīkst, tādēļ S. Ozoliņš kopā ar dažiem citiem Anaheimas „Mighty Ducks” komandas biedriem šad un tad paslido un uzspēlē viens pret otru treniņos.
Irbem lokauts nācis par labu
Arī vārtsargam A. Irbem lokauts nācis par labu, proti, arī viņš ārstē savainojumu, pie tam – daudz nopietnāku nekā S. Ozoliņam. Tieši šajās dienās A. Irbem tiek veikta kreisās kājas meniska pēcoperācijas komplikāciju novēršana un tā dēļ viņa kustības spējas kļuvušas ierobežotas. Pirms mēneša veiktā kreisās kājas meniska operācija tomēr izrādījusies ne visai sekmīga …
„Pēc operācijas viss it kā bija kārtībā, taču tad sekoja komplikācijas – kāja sapampa, ceļgalā parādījās ūdens,” vārtsargs stāsta intervijā „NRA”. „Vārdu sakot, ir par ko padomāt gan man, gan mediķiem. Labi, ka līgā šobrīd ir lokauts – šajā ziņā laiks strādā man par labu. Bērni jau iekārtojušies Kolumbusas skolās – visumā esmu šeit jau apburzījies, vienīgais, kā pietrūkst – sezonas sākuma …”
Kā zināms, A. Irbe ir viens no NHL Spēlētāju asociācijas viceprezidentiem, tādu pavisam ir seši, tātad cilvēks, kurš ņem aktīvu dalību visos procesos, kas saistīti ar jaunā kolektīvā līguma sagatavošanu, apspriešanu, saskaņošanu un parakstīšanu. Tas nozīmē, ka viņam labāk nekā jebkuram citam no mums, jābūt informētam par sarunu gaitu:
„Zinu, ka klubu īpašnieki ir nolēmuši būt principiāli savās prasībās, taču arī spēlētājiem ir savi argumenti,” vārtsargs skaidro laikraksta korespondentam. „Vai abas puses atradīs kopsaucējus – pagaidām šaubos. Lokauts tikai nule kā sācies, un vēl jau neviens tā pa īstam nav sajutis sezonas aizkavēšanās finansiālos aspektus. Manuprāt, kaut kāda skaidrība pie apvāršņa parādīsies ap Jaungadu. Kā jau minēju – pats pagaidām ārstēju kāju. Kad būšu gatavs, sākšu trenēties. Zinu, ka vairāki puiši no Blue Jackets jau aizvada kopīgus treniņus. Par iespēju spēlēt citās līgās un valstīs neesmu domājis, jo man tas nav aktuāli.”
Skrastiņš sezonu sāk Rīgā, iespējams, arī Žoltoks …
Ja S. Ozoliņam, A. Irbem un S. Žoltokam atvases jau sākušas skolas gaitas, tad K. Skrastiņš tikai šoziem – decembrī - gaida pasaulē nākam pirmdzimto. Tieši šis bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ NHL „Dzelzs vīrs” nolēma sezonu sākt Latvijā.
„Man uz šo un nākamo mēnesi ir vienošanās ar HK „Rīga 2000”,” stāsta K. Skrastiņš. „Bet par tālāko īstas skaidrības vēl nav. Mans aģents Marks Gandlers šobrīd pie tā strādā, meklē kādu komandu Eiropā. Viņam ir vairāki kontakti ar Krievijas klubiem, un, cik man zināms, Superlīgā novembrī un decembrī var pieteikt jaunus spēlētājus, un, ja šajā laikā saņemšu kādu piedāvājumu no Krievijas, droši vien došos uz turieni. […] Kontraktu ar HK „Rīga 2000” vēl neesam parakstījuši, bet noteikti to izdarīsim vistuvākajā laikā, taču mums ir vienošanās, ka divus mēnešus spēlēšu Rīgā. Finansiālos nosacījumus es negribētu atklāt, protams, alga ir daudz, daudz mazāka nekā NHL, bet priekš Latvijas apstākļiem tā, šķiet, ir samērā liela summa. Kopumā es esmu ļoti apmierināts, jo man ir dota iespēja uzturēt sevi formā, būs arī spēļu prakse. Vienošanās ar klubu arī paredz, ka varu spēlēt te tik ilgi, kamēr nesaņemu kādu izdevīgāku piedāvājumu no Eiropas klubiem, kā arī, saprotams, ja beidzas lokauts, man jāatgriežas Ziemeļamerikā.”
Uz raksta sagatavošanas brīdi K. Skrastiņš HK „Rīga 2000” sastāvā Baltkrievijas Atklātajā čempionātā jau bija paspējis aizvadīt piecas cīņas, kurās gūtas divas uzvaras, kā arī piedzīvoti trīs zaudējumi. Gūti arī pirmie vārti – savā laukumā mačā pret HK „Vitebsk” (5:2) aizsargs ar precīzu metienu vārtu augšējā labajā stūrī 18 sekundes līdz spēles beigām guva savas komandas pēdējo – piekto panākumu, bet pavisam nopelnīti pieci (1+4) rezultativitātes punkti, tātad – vidēji viens spēlē. Pēc pieciem mačiem izveidojies arī zināms iespaids par komandu, pretiniekiem, līgu:
„Man pašam ir vajadzīgs mazliet laika, lai ieskrietos, jo sagatavošanās periodā neesmu aizvadījis nevienu treniņspēli. Nopietni trenējos apmēram mēnesi, bet kopā ar „Rīga 2000” – divas nedēļas. Ar katru nākamo spēli būs vieglāk, taču vispirms man jāiekļaujas kolektīvā. […]Es domāju, ka komanda ir laba. Vienīgā kaite – vārtu gūšanas momentu zemā realizācija. Es domāju, ja mēs realizētu kaut pusi no tām iespējām, kas mums rodas, uzvaras nāktu daudz vieglāk, un to būtu daudz vairāk. Iespējams, ka tās tikai ir vasaras smago treniņu sekas sezonas sākumā, kā arī veiksmes trūkums. Dažreiz tā ir, ka ir grūti uzsākt sezonu, bet gan jau komanda iespēlēsies – gūs vienus vārtus, otrus, un tā lieta aizies.
Aizsardzība? Treneris jau saka, ka ir apmierināts. Protams, kļūdas gadās visiem.
Kopējais līmenis arī, manuprāt, ir diezgan augsts. Esmu diezgan pārsteigts par Baltkrievijas čempionāta līmeni, un šī iespēja – uzspēlēt kaimiņvalsts čempionātā – bija jāizmanto, jo citas alternatīvas jau nav. Vārīties savā sulā Latvijas meistarsacīkstēs nav nopietni, jo mums ir tikai divi spēcīgi klubi – „Liepājas Metalurgs” un HK „Rīga 2000”.”
Interesanti, ka runājot par lokauta iespējamām beigām, K. Skrastiņa teiktais saskan ar A. Irbes pausto:
„Mums bija Spēlētāju asociācijas organizētas sapulces un tajās mūs brīdināja, būt gataviem, ka sezonu vai pat pusotru tādas Nacionālās Hokeja līgas nebūs vispār. Tās, protams, ir vissliktākās prognozes. Bet es domāju, es ceru, ka varētu būt līdzīgi kā pagājušajā reizē, kad decembrī vienošanās tomēr tika panākta, tūdaļ sākās klubu treniņi un sezonai starts tika dots janvārī. Patiesībā, janvāris ir pēdējais brīdis, kad sezona var sākties. Tas nozīmē – ja līdz decembra sākumam vienošanās netiks parakstīta, NHL sezonas šogad nebūs. Un, patiesībā, lasot Ziemeļamerikas presi, tāda sajūta rodas …”
Ļoti iespējams, ka jau tuvākajā laikā K. Skrastiņam Rīgas kluba rindās pievienosies vēl viens mūsu NHL profesionālis – uzbrucējs S. Žoltoks. Proti, kluba prezidents Viesturs Koziols panācis mutisku vienošanos ar S. Žoltoku, par viņa palīdzību komandai Kontinentālā kausa (KKI) otrās kārtas cīņās.
Atgādinām, ka HK „Rīga 2000” KKI otrās kārtas mačus aizvadīs no 15. līdz 17. oktobrim savā laukumā sacenšoties ar Minskas „Junost” (Baltkrievija), Ustkamenogorskas „Torpedo” (Kazahstāna) un rumāņu „Miercurea Ciuc”.
Rīdzinieki S. Žoltoka vārdu iekļāva savā pieteikumā KKI, taču … uzbrucēja dalība minētajā turnīrā Rīgas kluba sastāvā ir zem lielas jautājuma zīmes, jo viņš ir saņēmis arī vilinošu no kādas Krievijas Superlīgas komandas.
Bet, ja S. Žoltoks pēc pāris nedēļām tomēr dosies laukumā HK „Rīga 2000” formā, iespējams, to darīs arī uzbrucēja draugs un kolēģis no Minesotas „Wild” laikiem - amerikāņu centra uzbrucējs Derbijs Hendriksons (Darby Hendrikson). Ja tā notiks, D. Hendriksons būs pirmais amerikānis Latvijas hokejā (pirms viņa bijuši krievi, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši, igauņi un čehs).
D. Hendriksons dzimis 1972. gada 28. augustā, un kopš 1994./95. gada sezonas pārstāvējis piecus dažādus Nacionālās Hokeja līgas (NHL) klubus. Pēdējā uzbrucēja "pieturvieta" ir Kolorado "Avalanche".
No 1999. līdz 2001. gadam D. Hendriksons pārstāvējis ASV izlasi pasaules čempionātos, turklāt, divas reizes viņam nācies spēlēt arī pret Latvijas izlasi - 2000. gadā Sanktpēterburgā mačs noslēdzās neizšķirti 1:1, bet pēc gada Ķelnē mūsu valstsvienība guva virsroku 2:0.
Līdz šim veiksmīgākais amerikāņu centra uzbrucējam bijis 2001. gada pavasaris Vācijā, kad uzbrucējs ar 6 (3+3) punktiem kļuva par otro rezultatīvāko ASV valstsvienības spēlētāju aiz Tima Konolija (Tim Connolly), kurš "savāca" 7 punktus - trīs gūti vārti un četras rezultatīvas piespēles. Minētais sniegums togad D. Hendriksonam ļāva dalīt 24. līdz 26. vietu čempionāta rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Interesanti, ka ar pieciem gūtiem vārtiem un vienu rezultatīvu piespēli 21. vietu togad ieņēma ... S. Žoltoks.