Var jau pasmīnēt par Henrija VIII laiku turnīriem, kas Olimpiādē notiek paralēli pludmales volejbolam, vieglatlētikai vai modernajai pieccīņai, taču britu entuziasti to dēvē par "rietumu cīņas mākslu" un ir gatavi uzsākt kārtot formalitātes, lai Starptautiskajai olimpiskajai komitejai nāktos šo jautājumu vismaz apspriest un izskatīt.
Ja labi padomā, kas gan tik ļoti atšķir bruņinieku turnīrus un sporta peintbola mačus no kalnā kāpšanas, karatē un skeitborda, kurus Starptautiskā olimpiskā komiteja iekļāvusi 2020.gada Tokijas olimpiādes programmā, vai golfa, kas pēc 112 gadiem atgriezies Riodežaneiro olimpiskajā arēnā?
Nekas. Visi augstāk minēti ir aktīvās atpūtas vai sporta veidi, ar kuriem pasaulē aizraujas pietiekami daudz cilvēku. Un jebkura aktīvā atpūta, arī taktiskais un sporta peintbols patiešām ir tā vērts, lai to nenogurstoši popularizētu, ieinteresētu jaunus dalībniekus un pievērstu uzmanību reģioniem, kur tie ir iecienīti vai kuru pārstāvji parāda izcilu sniegumu.
Piemēri nav tālu jāmeklē. Nedalītu fanu cieņu un sajūsmu šovasar Eiropas čempionātā futbolā izpelnījās mazās Islandes futbola izlase. Jādomā, tagad ikviens ir vismaz dzirdējis par vikingu sagaidīšanas rituāliem, un patiešām jācer, ka strauji augušā Islandes tūrisma industrija gūs gana daudz papildu labumu no šīs vasaras popularitātes viļņa.
Šī nebūt nav mūsu sportistu veiksmīgākā vasaras olimpiāde, tomēr nenoliegsiet - Latvija ir netradicionālo sporta veidu lielvalsts. Kaut arī bez medaļām Rio, taču Māris Štrombergs ir pasaulē pirmais olimpiskais čempions BMX braukšanā - visnotaļ "jocīgā" sporta veidā. Ekstrēmais BMX taču nav ne klasiskā treka riteņbraukšana, ne šosejas riteņbraukšana. Tāds dullums vien.
Ne vienā vien pilsētā un ciemā darbojas dīvaiņi, kas aizraujas ar netradicionāliem, sen zināmiem vai pilnīgi jauniem sporta veidiem. Piemēram, Druvā Saldus pievārtē ne tikai ražo saldējumu, bet spēlē arī lakrosu un bridžu. Ziemā, kad ir sasnidzis sniegs un iestājies sals, mēs ar domubiedriem dodamies skijoringa trasē. Un katru nedēļu spēlējam peintbolu, paturot prātā, ka pirmajā Eiropas čempionātā sporta peintbolā (2011.gadā) Latvijas izlase izcīnīja otro vietu.
Atcerēsimies novusu, kuru mēdz spēlēt gandrīz katrā pagalmā. Kādēļ gan Latvijas 100.dzimšanas dienas gaidās Latvijas valsts prezidents nevarētu izaicināt uz novusa spēli Lietuvas vai Igaunijas kolēģi un uzdāvināt ekskluzīvu, Latvijā tapušu spēles komplektu? Novuss, starp citu, ir Latvijā un Igaunijā izgudrots sporta veids, kurš būtu pelnījis nacionālu jezgu ar izvirzīšanu iekļaušanai Olimpisko spēļu programmā.
Varētu šķist dīvaini, taču, manuprāt, tie ir lieliski piemēri teicienam - nav jābūt brazīļiem, lai būtu labākie futbolā. Viss ir atkarīgs no iesaistīto cilvēku entuziasma, kuru ideālā gadījumā būtu jāpapildina saprātīgam valsts atbalstam. Galu galā - sports nozīmē ne tikai panākumus, bet arī cilvēku fiziskās un emocionālās veselības saglabāšanu un uzlabošanu.
Esmu pārliecināts, ka bruņinieku cīņas mēs drošu prātu varam atstāt britiem, jo par panākumiem BMX, skeletonā, orientēšanās sportā mūs apskauž gan Eiropā, gan Āzijā, gan otrpus okeānam. Mēs varam un esam pirmie.