Pēc septiņiem gadiem, kad makroekonomiskie rādītāji liecina, ka ekonomikas un finanšu krīze ir beigusies, IKP un nodarbinātības līmenis ir augstāks nekā jebkad iepriekš, septītais Kohēzijas ziņojums palīdz mums izdarīt secinājumus pēc krīzes un dod ievirzi nākotnei.

Ziņojumā tiek aplūkoti dažādi Eiropas aspekti: reģionālie IKP, investīcijas, inovācija, pārvaldība, migrācija, enerģētika, pilsētvides jautājumi... To ir tik daudz, ka vienā rakstā nav iespējams pievērsties visiem, tāpēc koncentrēšos tikai uz dažiem.

Ziņojumā parādīts, ka ekonomikas un finanšu krīze apturēja gadu desmitiem ilgušo reģionālo atšķirību samazināšanu Eiropā, palielinot plaisu starp Eiropas reģioniem. Tajā arī konstatēts, ka, lai gan reģionālās atšķirības atkal samazinās, darāmā vēl ir daudz. Pēdējo gadu laikā IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas trūcīgākajos reģionos ir palielinājies līdz ES vidējam rādītājam, taču tas ir noticis lielākoties labāka ražīguma dēļ, samazinoties nodarbinātībai. Turpretī Eiropas bagātāko reģionu izaugsme ir notikusi straujāk par visiem, savukārt "pa vidu" esošo reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pieaug lēnāk, to rūpniecības nozare joprojām ir neliela, un šie reģioni ir visvairāk pakļauti globalizācijas triecieniem.

Ziņojumā arī teikts, ka kohēzijas politika – ar ilgtermiņā stabiliem un paredzamiem ieguldījumiem visās dalībvalstīs – krīzes laikā ir palīdzējusi tām un reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Kad dalībvalstis samazināja investīcijas, kohēzijas politika Eiropas pilsētām un reģioniem kļuva par glābšanas riņķi. Pašreizējā finanšu periodā kohēzijas politika atbalstīs 1,1 miljonu MVU, palīdzēs vairāk nekā 7,4 miljoniem bezdarbnieku atrast darbu un 8,9 miljoniem cilvēku iegūt jaunu kvalifikāciju. Tā ieguldīs 16 miljardus eiro digitālajā ekonomikā, paplašinot valdību tiešsaistes pakalpojumus, un ļaus pieslēgties internetam gandrīz 15 miljoniem mājsaimniecību. Tā veiks ieguldījumus energoefektivitātē, vides aizsardzībā, sabiedriskā transporta uzlabošanā, kā arī Eiropas autoceļu un dzelzceļa tīklā.

Skaitļi runā paši par sevi: Latvijā kohēzijas politikas ieguldījumi iepriekšējos desmit gados ir nepastarpināti radījuši 5000 darbvietu, palīdzējuši aptuveni 200 000 cilvēku pieslēgties ātrdarbīgam internetam un nodrošinājuši 1,8 miljonus cilvēku ar labākiem ūdens apgādes tīkliem. Ir sagaidāms, ka līdz 2023. gadam kohēzijas politikas ieguldījumi ļaus Latvijas IKP palielināties par 4,3%.

Tas liecina, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada ir jāpaliek stabilākajam investīciju instrumentam visos reģionos, jo neviens nav pasargāts no globalizācijas triecieniem, tehnoloģiju pārmaiņām un ekonomikas krīzēm nākotnē. Kas to lai zina, kam pēc pieciem gadiem būs vajadzīgs finansējums MVU, skolām, slimnīcām, publiskajai infrastruktūrai?

Visbeidzot, Kohēzijas ziņojumā piedāvāti veidi, kā padarīt nākotnes kohēzijas politiku vēl efektīvāku, paplašinot pašreizējā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomu, lai tas varētu atbalstīt, piemēram, reģionu pārstrukturēšanas stratēģijas, un atliekot nepiešķirto finansējumu, ko var izmantot ārkārtas situācijām, izveidojot vienotu finansēšanas noteikumu kopumu vai pat palielinot valsts līdzfinansējumu, lai stiprinātu līdzatbildību par kohēzijas politikas projektu īstenošanu uz vietas.

Tā kā Eiropā vērojama satraucoša ekstrēmisma izplatīšanās, septītais Kohēzijas ziņojums atgādina, ka Eiropas daudzo ieguvumu pamanāmība ciematos, pilsētās un reģionos ir labākais veids, kā cīnīties ar ekstrēmismā plaukstošu neiecietību, savtīgumu un pašiznīcību.

Spēcīgāka un vienkāršāka kohēzijas politika nākotnē palīdzēs izveidot stiprāku un atbalstošāku Eiropu visiem.