Pēdējo dienu partiju norunas ir noslēgušās ar Gundara Bojāra ievēlēšanu Rīgas mēra amatā. Tomēr vēl arvien ir dažādas versijas par turpmāko amatu sadali, līdz ar to arī par divu lielāko frakciju - sociāldemokrātu un jurkāniešu vienošanās stiprumu un mazo partiju atbalstu tai.
Kā jau minēts ziņās, par Gundara Bojāra kandidatūru tomēr nobalsoja mazāk nekā tika paredzēts, kas jau rada šaubas par vairākuma stabilitāti. Vēl arvien svārstīga šķiet apvienības “Centrs” nostāja, jo pat domes priekšsēža vietnieka amats Andrim Amerikam nenozīmē visas apvienības dažādo partiju interešu realizāciju. Turpmākā balsu vākšanā gan jāpieskaita arī mēra vēlēšanās neitrāli palikušie zaļie.

Tikmēr tēvzemieši šodien beidzot pauda diezgan kategorisku plānu palikt opozīcijā, kas var nozīmēt atteikšanos ieņemt piedāvāto vicemēra posteni šopēcpusdienas ārkārtas domes sēdē, un teorētiski šim paziņojumam par opozīciju jānozīmē arī atteikšanos no komiteju vadības.

Kā jau iepriekš tika minēts, pēc divu lielāko partiju pārstāvju vārdiem, viņi nepretendē uz arī vairāku komiteju vadību – runa ir gan par Privatizācijas un īpašuma, gan divām potenciāli jaundibināmām – drošības un tūrisma komitejām. Šodienas jaunums ir Gundara Bojāra izteikumi par iespējamo pilsētas izpilddirektora amata atdošanu Sociālistiskajai partijai, kas diezgan nepārprotami ļauj prognozēt Alfrēda Rubika kandidatūru.

Vakar vakarā PCTVL un LSDSP pārstāvji nosauca vairākus paredzamos savus citu amatu kandidātus. Sociāldemokrāti paredz Dainim Īvānam kultūras un mākslas komitejas vadību. Jurkāns - Segejam Dolgopolovam vicemēra un attīstības komitejas vadītāja amatus, Sergejam Zaļetajevam - komunālo un dzīvokļu lietu komisijas vadību, Ivanam Klementjevam – izglītības, jaunatnes lietu un sporta komisijas vadību. Te nu jāatzīmē, ka, ja Dolgopolvs jau ir daudzkārt atzīts kandidāts, tostarp arī pat no tēvzemiešu puses, un arī airēšanas čempiona Klementjeva personība varētu neradīt pretenzijas, ideoloģisku pretestību varētu sagaidīt Zaļetajevs, kurš ir plaši pazīstams kā laikraksta “Panorama Latvii” žurnālists, un zināmu ēnu met viņa līdzdalība pret Latvijas neatkarību iebildušajā frakcijā “Līdztiesība” Augstākajā Padomē. Ņemot vērā Daiņa Īvāna izteiktos iebildumus par nespēju vienoties ar bijušajiem Latvijas neatkarības pretiniekiem PCTVL rindās, šī nostāja būtu jāattiecina arī uz Zaļetajevu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!