Foto: LETA
Mīļie literatūras skolotāji, lūdzu, beidziet bojāt mūsu bērnus, stāstot, ka domrakstā ir jābūt ievadam, iztirzājumam un nobeigumam. Kļūstiet moderni! Pārfrāzējot A. Einšteina slaveno teicienu, mūslaikos tas skanētu: "Ja tu nevari izskaidrot 280 zīmēs, tu pats to nesaproti pietiekami labi." Roberts Ķīlis ir nedaudz pielaidīgāks, apgalvojot: "Z paaudzē informācijas apguve ir trīs vai četru minūšu klipu žanrā, kur tev "YouTube" pastāsta, kā ko darīt." (Starp citu, Ķīļa kunga tēze iekļaujas 105 zīmēs.)

Sekojot labajiem paraugiem, mūsu viedokļa kopsavilkums 226 zīmēs: "Šodien uzmanības centrā nokļūst tie, kuriem ir 1) skaļš pieteikums; 2) skaidrs dalījums "labajos" un "ļaunajos"; 3) daudz sekotāju sociālajos tīklos. Traģiskas kļūdas pieļausim, ja šāda tipa ziņas kļūs par pamatu mūsu lēmumiem."

Ja kādam šķiet, ka saklausīja ironiju vēstījumā literatūras skolotājiem, tad viņš saprata pareizi. Bet, ja kādam šķiet, ka brīdinājums ir nevietā, tad diemžēl tā nav. It īpaši, ja izdodas kādai no grupām ne tikai sevi pozicionēt kā "labos", bet pat uzurpēt "tautas" vai vismaz "sabiedrības interešu" viedokļa nesēja tēlu. Un, jo skaļāk tas izdodas, jo lielāka iespējamība dabūt savu.

Protams, dzīvnieku pētnieki teiks, ka tas ir dabiski, jo visi mazie putnēni skaļi brēc, ieraugot vecāku atlidojam ar barību. Arī cilvēku pētnieki tam piekritīs, jo ne tikai dažiem desmitiem latviešu var ienākt prātā simtgades tematu piesmiet akcijā "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", bet arī simtiem, ja ne tūkstošiem igauņu gatavojas 24. februārī, savas simtgades dienā, doties uz Latviju, pieprasot igauņu valdībai lētāku grādīgo. Kā saka – mērķis attaisno līdzekļus.

Mēs, šī raksta autori, nepārstāvam Z paaudzi (starp citu, tā dēvē tos, kas dzimuši šajā tūkstošgadē), tādēļ nemākam izteikties 280 zīmēs (paskaidrojums tiem, kas nav "Twitter" pazinēji, – tik zīmēs ir jāiekļaujas savā ziņojumā) un trīs minūtēs aprakstītiem brīnumlīdzekļiem globālu problēmu risinājumam nespējam uzticēties.

Vēl vairāk – mēs aicinām arī citus neuzticēties brīnumdakteriem, finanšu piramīdām un pašpasludinātiem ģēnijiem, kas bez jebkādiem nopietniem datiem un analītikas stāsta, ka zina vienīgo pareizo ceļu, kā bez piepūles uzbūvēt skaisto nākotni.

Neskatoties uz to, ka joprojām valdībai nav sava analītiskā atbalsta departamenta, bet Saeimā tāds dibināts tikai pērn, tomēr pēdējos gados lēmumi tiek aizvien vairāk balstīti uz analītiku.

Piemēram, nodokļu reformas pamatā bija n-tie pētījumi (gan valsts, gan privāti finansēti), milzīgas datubāzes, protams, bezgalīgi daudz diskutēts saistībā ar pieņēmumiem, kuru pareizība tiks pārbaudīta tuvākajos gados.

Nenoliedzami, ir arī slikti piemēri, bet tos šoreiz neiztirzāsim. Tā vietā atkārtosim sen pausto aicinājumu Saeimai un valdībai valsts sektorā attīstīt analītisko vienību, kur plecu pie pleca finansisti, ekonomisti, sociologi, filozofi un antropologi analizētu pagātni un modelētu nākotnes scenārijus. Ar sociālo tīklu monitoringu nebūs pietiekami!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!