Jāpiezīmē, ka Latvijā ļoti labi darbojas valsts pārtikas uzraugošās institūcijas (piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests), kuras uzrauga ne tikai produktu kvalitāti, bet arī ražošanas procesu kvalitāti, nosaka, kādas ķīmiskās vai bioloģiskās metodes drīkst izmantot, veicot produktu pārbaudes u.tml. Mēs varam paļauties uz atbildīgajām institūcijām, jo tās nopietni seko līdzi mums pieejamo produktu kvalitātei.

Ja bisfenols būtu kaitīgs veselībai, to neļautu izmantot kontaktlēcās

Ja ir interese par to, no kā sastāv viss, ko lietojam ikdienā, iesaku palasīt vairāk par BPA. Jāsaprot, ka BPA ir visur – jebkurā plastmasas detaļā, ko mēs izmantojam savā ikdienas dzīvē, piemēram, kontaktlēcās, kas atrodas vistiešākajā saskarsmē ar cilvēka organismu, un nereti ļoti ilgstošā.

Protams, jebkurā situācijā ir jāievēro viena vai otra priekšmeta lietošanas noteikumi, arī tie, kas attiecas uz pareizu preču vai pārtikas uzglabāšanu. Vielu migrācijas no materiāliem pārtikā, tai skaitā BPA migrācija, notiek tad, kad materiālus uzkarsē. Tāpēc nevajadzētu karsēt plastmasas pudeles vai ilgstoši tās turēt paaugstinātās temperatūrās. Saskaņā ar zinātnisko literatūru, tieši lielā karstumā aktivizējas vielu migrācijas. Dzeramo ūdeni neuzglabā paaugstinātās temperatūrās, tāpēc uztraukumam nav pamata. Kas attiecas uz ražošanas procesu, ūdens, kas piedalās ražošanas procesā, parasti ir auksts – no 5 līdz 12 grādiem, taču tas jau ir maksimums. Šī temperatūra neveicina reakcijas, attiecīgi, arī vielu migrācija, ja tā notiek, ir ārkārtīgi lēna.

Aizliegums nav balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem

Kā jau minēju, BPA atrodas lietās un priekšmetos mums visapkārt. Protams, ir plastmasas, kuras ražošanā netiek izmantota šī viela. Iespējams, daudzus satrauca fakts, ka 2010. gadā Eiropas Savienībā tika aizliegts izmantot ķīmisko vielu BPA zīdaiņu pudelītēs. Jāņem vērā, ka aizliegums nav balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem (Water Research, 2015, 79(1), 68–78). Aizliegums tika pieņemts drošības nolūkos, jo sabiedrībā uzvirmoja aktīvas debates par bisfenolu. Turklāt tika ņemts vērā, ka vecāki zīdaiņu pudelītes bieži vien dezinficē, liekot verdošā ūdenī, attiecīgi, 100 grādu temperatūrā plastmasā esošās vielas reaģē savādāk.

Nevar salīdzināt to bisfenola koncentrāciju, kas tuvojas robežai "bīstama", un to, kas ir ūdens pudeļu materiālos

Strīdīgos jautājumos sabiedrība un zinātnieki dalās divās daļās – vieni mēģina pierādīt vielu migrāciju, stāstot, cik tas ir bīstami, savukārt, citi mēģina pierādīt to, ka viela nav bīstama. Ir pētījumi, kuros mēģināja noteikts, kādas BPA koncentrācijas ir bīstamas cilvēkiem. Pētījumi notika ar dzīvniekiem, un BPA koncentrācijas, kas tika izmantotas eksperimentos, bija milzīgas (mg/l), savukārt, pētījumos par vielu migrāciju tika noteiktas nesalīdzināmi mazākas bisfenola koncentracijas (no ng/l līdz μg/l) (Food Chemistry, 2014, 157, 490–497). Nevar droši salīdzināt to BPA koncentrāciju, kas tuvojas robežai "bīstama", un to, kas ir ūdens pudeļu materiālos.

Pagaidam zinātnieki pieņem, kā BPA maksimālā pieļaujama deva cilvēkam ir 0.2–0.5 μg uz kg ķermeņa masas dienā (Toxicology and Applied Pharmacology, 2015, 289 (3), 442–456) un rekomendējamā maksimāla BPA koncentrācija dzeramajā ūdenī ir 0,1 mg/l (NSF International Standard/American National Standard NSF/ANSI 61-2010a Drinking Water System Components - Health Effects).

Ir arī pētījumi, kas pierāda, ka gadījumos, kad BPA tomēr nokļūst organismā, tas tiek izvadīts 24 stundu laikā, piemēram, ar urīnu (Chemical Research in Toxicology, 2002, 15(10) 1281-1287), attiecīgi, to nevar uzskatīt par bīstamu elementu.

Mūsdienās cilvēki aizvien vairāk domā par savu veselību

Manis pieminētie pētījumi tika veikti jau 2010. gadā. Tagad, pēc sešiem gadiem, atkal ir uzvirmojušas aktīvas sarunas par to, jo mūsdienās cilvēki aizvien vairāk domā par savu veselību, par to, ko viņi ēd, ko dzer. Tas ir ļoti apsveicami! Mani ļoti iepriecina tas, ka jaunā paaudze aizvien vairāk piedomā pie sava dzīvesveida – pareizi ēd, nodarbojas ar sportu u.tml.

Zinātniekus apstādina finansējuma trūkums

Arī mums, zinātniekiem, būtu ļoti saistoši veikt pētījumu par tik aktuālu jautājumu. Diemžēl zinātniekus apstādina finansējuma trūkums. Latvijā ir diezgan daudz labu zinātnieku, kuri šajā jomā varētu veikt interesantus pētījumus, kas sniegtu atbildes uz daudziem jautājumiem un kliedētu mītus. Tas sniegtu pierādāmu rezultātu!