Foto: Privātais arhīvs
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurencē patērētāju apkalpošanā kritiski svarīgi ir "turēt" klientu elektronisko maku, proti, kontu, kurā tiek ieskaitīti privātpersonu ieņēmumi, parasti – alga. Kredītiestādes, piemēram, pēc tam spēj šo kontu papildināt ar dažādiem kredītkaršu, līzinga, maksājumu, kredītu, uzkrājumu un citiem finanšu pārvaldības pakalpojumiem. Jo vairāk dažādu pakalpojumu patērētājs izmanto pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, jo praktiski ir grūtāk pēc tam šādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju mainīt. Šī situācija drīzumā mainīsies.

Pagājušajā nedēļā spēkā stājās daudz apspriestie, Saeimas pieņemtie grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (MPENL), saskaņā ar kuriem tika ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām prasības.

Grozījumi MPENL uzliks par pienākumu visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt patērētājiem maksājumu kontu maiņas pakalpojuma sniegšanu, bet kredītiestādēm nodrošināt patērētājiem iespēju īstenot to tiesības uz pamatkontu. Šī nebūs, piemēram, enerģētikas tirgus liberalizācijai līdzīga revolucionāra pārmaiņa, taču tā iezīmē jaunu dinamiku maksājumu pakalpojumu regulējumā, stiprinot un nodrošinot patērētāju izvēles tiesības un iespējas izmantot maksājumu pakalpojumus pie tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš attiecīgos pakalpojumus, piemēram, piedāvās par patērētājam izdevīgāku maksu.

Tiek ieviests maksājumu kontu maiņas pakalpojums

Likuma grozījumos paredzētais maksājumu kontu maiņas pakalpojums nodrošinās, ka patērētāji varēs veikt patērētāja izmantoto un patērētāja esošam maksājumu kontam piesaistīto regulāro maksājumu pakalpojumu (periodisks izejošais maksājums, periodiski veicami tiešā debeta maksājumi un periodiski ienākošie maksājumi) un patērētāja esošā maksājuma konta pozitīvā atlikuma pārvešanu no maksājumu konta euro valūtā, kurš patērētājam ir atvērts pie esošā maksājumu pakalpojuma sniedzēja (Esošais konts), uz maksājumu kontu euro valūtā, kuru patērētājs būs atvēris pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Jaunais konts).

Vienīgais, kas patērētājam jāizdara, lai īstenotu maksājumu konta maiņas pakalpojumu, būs kontu maiņas pieprasījuma iesniegšana maksājumu pakalpojumu sniedzējam, pie kura patērētājam būs Jaunais konts. Saskaņā ar MPENL maksājuma konta maiņas pakalpojums patērētājiem būs pieejams pie nosacījuma, ja gan Esošais konts, gan Jaunais konts būs atvērti pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru komercdarbības veikšanas vieta būs Latvija.

Maksājumu kontu maiņas pakalpojuma ieviešana tiek pamatota ar faktu, ka patērētāji, kuri izmanto regulāro maksājumu pakalpojumus, bieži vien grib atvērt maksājumu kontu pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja (piemēram, cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs tos pašus pakalpojumus piedāvā par zemāku komisijas maksu), bet dēļ sarežģītās un laikietilpīgās kontu maiņas procedūras (jāizbeidz regulāro maksājumu pakalpojumi Esošajā kontā, jāpārskaita Esošā konta atlikums uz Jauno kontu un Jaunajā kontā jāveic uzstādījumi un darbības, lai uzsāktu regulāro maksājumu veikšanu no Jaunā konta) no sava nodoma atsakās.

Grozījumi MPENL šo situāciju atrisinās un sekmēs konkurenci maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpā, nodrošinot, ka patērētāji, kuri izmanto regulāro maksājumu pakalpojumus, varēs vienkāršotā procedūrā "pārnest" šos pakalpojumus pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kura noteiktā komisiju maksa par tiem pašiem pakalpojumiem būs zemāka.

Katram tiesības uz pamatkontu

Līdz šim kredītiestādes varēja, īpaši nepaskaidrojot patērētājam savas rīcības iemeslus, atteikt patērētājam noguldījumu konta atvēršanu un apkalpošanu. Rezultātā nereti izveidojās situācijas, kad patērētājam kredītiestādes atsaka Konta atvēršanu, kā rezultātā indivīdam tiek liegta pieeja kredītiestāžu sniegtajiem konta pakalpojumiem. Iemesli tam, kāpēc kredītiestādes atsaka patērētājiem Konta atvēršanu un apkalpošanu, var būt dažādi, piemēram, patērētāja finansiālais stāvoklis nav kredītiestādei pieņemams vai arī patērētājs agrāk nav izpildījis pret kredītiestādi savas kredītsaistības u.tml.

Grozījumi MPENL šādu situāciju rašanos novērsīs, nodrošinot, ka jebkuram patērētājam (Eiropas Savienības rezidents un personas, kuru izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama) neatkarīgi no tā finansiālā stāvokļa un negatīvas kredītvēstures būs tiesības vismaz uz vienu kontu kādā no Latvijas kredītiestādēm, kuru patērētājs varēs izmantot noteiktiem maksājumu pakalpojumiem (Pamatkonts). Kredītiestādēm savukārt ir noteikts pienākums, izpildoties visiem MPENL likumā noteiktajiem priekšnosacījumiem patērētājam atvērt Pamatkontu un to apkalpot.

Direktīvas, kuras prasības Latvijā tiek ieviestas ar MPENL grozījumiem, ieviešana citās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodrošinās, ka patērētāji no Latvijas Pamatkontu varēs atvērt kredītiestādēs ne tikai Latvijā, bet arī kredītiestādēs jebkurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tiks nodrošināta maksājumu pakalpojumu maksas pārskatāmība un salīdzināmība

Jaunie likuma grozījumi paredz arī, ka gadījumā, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvās atvērt maksājumu kontu kā daļu no komplekta kopā ar citu pakalpojumu, kas nav saistīts ar pašu maksājumu kontu, tad tam būs pienākums informēt patērētāju par to, kāda ir visa pakalpojumu komplekta maksa, kā arī norādīt to kāda ir atsevišķā katra komplektā iekļautā pakalpojuma maksa. Tāpat maksājumu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jāinformē patērētāji arī par to, vai maksājumu kontu būs iespējams atvērt arī atsevišķi bez citu pakalpojumu izmantošanas.

Papildus, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju izvēlēties sev maksājumu pakalpojumus par izdevīgāko cenu, MPENL grozījumi nodrošinās, ka vienuviet tiks apkopota informācija par maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto maksājumu pakalpojumu maksām.

Proti, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, būs pienākums reizi gadā sniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram aktuālo informāciju par maksu, kādu attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs būs noteicis saviem saistībā ar maksājumu kontu sniegtajiem pakalpojumiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tad šo saņemto informāciju apkopos un nodrošinās, ka patērētāji tīmekļvietnē varēs salīdzināt attiecīgās maksas, kādas maksājumu pakalpojumu sniedzēji būs noteikuši par saviem ar maksājumu kontu un tā apkalpošanu saistītajiem pakalpojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!