Vakar “nozagtajā Latvijā” tika nosaukta vesela varbūtējo kukuļotāju plejāde – Tautas partijas līderis, Rīgas mērs, Saeimas priekšsēdis. Taču pēc viņu nolieguma, ka būtu piedalījušies tādā sarunā par “Latvijas Kuģniecību” (LK), par kuru LK valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks it kā stāstījis sabiedrības “Delna” vadītājai, Inese Voika nonākusi traģikomiskā situācijā, ko var salīdzināt ar Jāni Ādamsonu, kurš arī sauc uzvārdus, pret kuriem neko nevar pierādīt.
Informācijas pagaidām ir mazāk nekā varbūtību un iespējamo melu, tāpēc NIP turpina versiju žanru un izvirza vairākas versijas. To skaits, jāatzīmē, šoreiz ir krietni lielāks Tukuma epopeju, un šeit nebūt nav aprakstītas visas iespējamās.

Pirmā versija - “Delna” ir provokators. Andris Šķēle nekad nav piedāvājis LK privatizācijas sakarā kukuli Jānim Straumem un Andrim Ārgalim, Normunds Lakučs un Māris Grīnblats tur nav bijuši klāt, Lakučs nekad par šo tikšanos nav pastāstījis Eiženam Cepurniekam, kurš nekad nav to teicis Voikai un otrai “Delnas” darbiniecei Diānai Kurpniecei. Vakar medijos šī versija izskanēja, taču tikai no Lakuča mutes. Var gan pieņemt, ka politiķu savstarpējās vienošanās tiek izmantotas citas formas, nevis skaidras naudas kukuļi, tomēr apšaubāmi, vai Voika runā klajus melus – viņai, kuras organizācija tikai nesen sākusi savas aktivitātes, no publiskās darbības viedokļa tas būtu pašnāvības mēģinājums.

Otrā versija - Cepurnieks ir provokators. Kukuļošana nav notikusi, Lakučs neko nav stāstījis, bet Cepurnieks izstāstījis “Delnai” pasaciņu par to. Vakar šī versija skanēja visvairāk, taču no motīvu viedokļa netika daudz tālāk par Cepurnieka fantāzijas spējām. Visnotaļ neloģiski – aprunāt savus partijas biedrus, kuri tagad jau atklāti pieļauj Cepurnieka izslēgšanu no partijas. Tomēr tas neizslēdz, ka Cepurnieks varētu būt to darījis vai nu apzināti, vai arī neapzināti, realizējot kāda cita plānu ar Cepurnieka muti “palaist ziņu” “Delnai”, paredzot attiecīgu turpinājumu, kas varētu veicināt LK privatizācijas nobremzēšanu. Jebkurā gadījumā, zinot Latvijas politekonomiskos kuluārus, maz ticams, ka Cepurnieks būtu to darījis uz savu galvu, bez apspriešanās un akcepta.

Trešā versija - Lakučs ir provokators. Nekāda kukuļošana nav notikusi, bet Lakučs inspirējis Cepurnieku doties pie “Delnas”, lai pirms privatizācijas novērošanas šo organizāciju noskaņotu aizdomīgi vai panāktu vēl citu rezultātu. Iespējams, ka pat nesen notikusi kāda minēto amatpersonu satikšanās, kurā cita starpā pieminēti jēdzieni “miljons” un “Kuģniecības privatizācija”, kurus tagad iespējams izmantot, izraujot no konteksta. Tomēr arī šajā gadījumā neloģiski, ka tēvzemiešu atbalstītājs Lakučs liek zem sitiena šīs partijas pārstāvjus, un ir jābūt krietnai motivācijai un atbalstītājiem, lai tā rīkotos.

Ceturtā versija - kukuļošana ir notikusi. Motīvi tomēr var būt dažādi – tikpat labi tas var būt labi iestudēts tēvzemiešu pseidokonflikts ar kopīgu mērķi pret privatizāciju un Šķēli, bet varbūt Lakučs un/vai Cepurnieks apdalīti un nolēmuši pasūdzēties un sēt aizdomas, bet nav plānojuši, ka tas šādi nonāks atklātībā, un tagad nekas cits neatliek, kā visu noliegt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!