Kokins tika publiski purināts un tirināts labākajās padomjlaiku kompartijas biedru tiesu tradīcijās – tā vien šķita, ka visa iepriekš uz Bendrātēm, Čigānēm, Kampariem un Štokenbergiem neizmantotā enerģija nu tiek izmantota, lai norātu palaidnīgo uzņēmēju, un ka kopš 2011. gada decembra vidus Vienotība ir nolēmusi turpmāk svēti ievērot pašas ētikas kodeksā sarakstīto – nu, piemēram, apņemšanos tās biedriem "neuzņemties slepenībā paturamas saistības", "nepieļaut interešu konfliktus", apzināties pienākumus, ko uzliek un neuzliek dāvināta nauda, - nu, un tā tālāk.
Taču, rau, kāda maza ķēpiņa. Nu jau vairākas dienas ir publiski zināms par neformālajām sarunām, kuras neilgi pirms kādreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča aresta pagājušā gada sākumā risinājusi īpatna kompānija – kopā ar pašu Vaškeviču arī muitas priekšnieks Tālis Kravalis, uzņēmējs Ivo Vasiļevskis un... kā nepārspējams politekonomisko lietu kārtotājs nu jau regulāri pieminētais Vienotības pārstāvis, Rīgas domnieks un toreizējais Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas padomnieks Edgars Jaunups. Savukārt tikšanās notikusi nevis kaut kur, bet tieši Jaunupa birojā viņa aprūpētā basketbola kluba VEF Rīga telpās Vecrīgā.
Spriežot pēc atklātībā jau nonākušajām liecībām, kungi – neskaitot Vaskeviču, kurš, šķiet, spītīgi klusējis – šīs un arī citu tikšanos būtību skaidrojuši, īpaši nesasprindzinot tās domājamā aparāta daļas, kas atbild par iztēli. Rau, vienkārši vajadzējis parunāt par valstiskām lietām, sirds bijusi nemierīga par to, kā lai valstij muitas ziņā izdara tā labāk un izdevīgāk, - nu ko, pagadījies pa rokai Jaunupa kunga birojs, tur tad arī pasēdējuši un it kā parunājuši, it kā ne. Drīzāk jau nemaz ne – ja ticēt KNABam dotajām liecībām, neviens no viņiem sarunā tā īsti nemaz neesot piedalījies... Nu, un tādā garā – ikdienišķi neveikli politmeli kombinācijā ar savas ādas glābšanas mēģinājumiem.
Ja atceramies jau pieminēto Vienotības spices nupatējo mešanos izķidāt palaidnīgā Kokina Londonas vojāžu, likumsakarīgi šķistu, ja principiālie vienotībnieki politiskās ētikas speciālistu Ēlertes, Kārkliņas un Co. uzraudzībā nekavējoties mestos krāgā Jaunupa kungam – sak, stāsti nu, kas tev tās tādas par īpatnām sarunām ar pavisam īpatniem kungiem. Un kā citādi, ja, izsakoties "Ēlertes laiku" Dienas vārdiem, pār Jaunupa kungu "ir kritusi tāda ēna, kuru neredzam izlikties vienkārši nevar, ja vien uz viņu neskatās caur superrozā brillēm".
Bet, rau, nekā tamlīdzīga. Ne skaņas, ne dvašas, ne pīkstiena. Vēl vairāk – no iepriekšējā "sasaukuma" Vienotības ētikas komisijas vismaz pārītis kungu un dāmu parasti kaut negribīgi, bet tomēr izdvesa pāris žēlas skaņas, kad parādījās kārtējie jautājumi par kārtējo Kamparu vai Bendrāti. Nu ētikas orgāns ir nomainīts, un zīmīgi, ka no jaunā sastāva (uzskaitīsim visus – viņi to ir pelnījuši: Jānis Avotiņš, Gatis Puriņš, Jānis Egliņš, Uldis Martinsons, Didzis Šēnbergs, Andris Ulāns, Kārlis Līdaks, Mārcis Gobiņš un Arta Segliņa) neviens, pilnīgi un absolūti neviens ētikas uzraugs šonedēļ neuzdrīkstējās par ar pliku "jā" vai "nē" atbildēt uz šķietami vienkāršu jautājumu – vai Vienotības ētikas komisija vispār gatavojas izskatīt Jaunupa "pārrunas". Tikai viens no viņiem – Didzis Šēnbergs – spēja pateikt vismaz to, ka "darba kārtība jau iekļauti dažādi šādi jautājumi".
Vēl vairāk – iepriekšējā Vienotības ētikas komisijas sastāvā tās vadītāja bija tāda gana mutīga un patstāvīga kundze kā Ina Druviete. Nu viņa ar acīmredzamu atvieglojumu ziņo – jaunajā ētikas komisijas sastāvā viņa vairs neesot, jo esot ievēlēta valdē. Nu, bet varbūt tad Vienotības valdei – kura taču bija tik gatava purināt Kokinu Antonova sakarā – vajadzētu kaut pakasīties arī Jaunupa kunga draisko kontaktu un atvērtās muitnieku iebraucamās vietas sakarā? "Labdien, valdes darba kārtību nosaka valdes priekšsēdētāja," ar acīmredzami vēl lielāku atvieglojumu atbild Druviete...
Par ko tas liecina? Šķiet, skaidrojumi ir precīzi divi. Pirmais ir, tā teikt, tradicionālais – nu kurš gan partijā būs neaizskaramāks cilvēks kā tas, kurš rūpējas par aizkulišu darījumiem un naudas plūsmām? Jā, protams, smaciņa ir, un tā kļūst tikai lielāka, - bet kādam jau grūtais partijas kases pildīšanas darbs ir jāveic, un tas taču pat Ēlertei skaidrs, ka šādā darbā cēlā mērķa vārdā gadās visādi. Tad nu Ēlerte arī klusē lupatiņā līdz ar visiem pārējiem Vienotības ētikas un valsts pretnozagšanas speciālistiem.
Bet ir vēl arī otrais: ka patiesībā Kokina paraugpurināšana ir nevis demonstrējusi Vienotības morālo atdzimšanu, bet gan visā krāšņumā atklājusi partijas spices patieso satraukumu par viena konkrēta biedra pilnīgi un absolūti nesankcionētām kustībām, kuru rezultātā visi iecerētie labumi no Krājbankas likvidācijas vēl var ņemt un aizpeldēt kaut kur pilnīgi neceļos, - un kā gan te nekrist panikā par partijas biedra nepareizo ētiku?...
Tiesa, neatkarīgi no tā, kura versija vairāk atbilst patiesībai, secinājums ir viens: Vienotība turpina attīstīties – ja tā to var nosaukt – labākajās Tautas partijas tradīcijās, un tas, ko mums tagad rāda jau publiskotās liecības, tādi ziediņi vien ir. Nav, protams, nekāds izcilais jaunums, - toties aizvien uzskatāmāks un pārliecinošāks gan.