Visādiem nepareizi domājošiem nesaprašām prātīgais Bičevska kungs klāstīja, ka nekādā gadījumā nevajadzētu ne cerēt uz iespēju, ka bankas varētu norakstīt kaut kādus individuālos kredītus, ne, pasargi, Dies, izvēlēties valsts politiku, kad banku industrija kādos noteiktos gadījumos varētu sākt norakstīt parādus. Tas, lūk, ne pie kā laba nenovedīšot, - esot kārtīgi, kārtīgi, kārtīgi jāmaksā, un gan jau tad uzplauksme būšot klāt.
Protams, protams, nav jau šaubu - Bičevska kungs cītīgi atstrādā savu jauno barotāju nodrošināto kaviāra maizīti, un sašust par šādiem šī kunga pseidovalstiskajiem domu graudiem it kā būtu visnotaļ neracionāli.
Taču šis laikam ir tas gadījums, kad visiem tiem, kuri bijīgi ieklausās izcilā eksperta domu graudos, noderētu īsi un aši salikt pa plauktiņiem dažas sausos skaitļos un faktos izsakāmas lietas.
Pirmā - kā pats Bičevska kungs ir dzīvojis tajos laikos, kuros viņa tagad pārstāvēto banku uzpūstā īpašumu cenu burbuļa rezultātā dažādu optimistisku dumiķu paņemtos kredītus viņš nu aicina pacelt svētās govs statusā. Otrā - kas ir nodrošinājis šo viņa paša, vēl maigi izsakoties, trekno materiālo eksistenci. Un trešā - ko šī aizrautīgi slauktā govs no tagadējā tik valstiski noskaņotā kunga ir dabūjusi pretī, lai viņam tagad būtu kaut jel kāds pamats uzdoties par viedu padomdevēju.
Bičevska kunga slauktā govs ilgus gadus pirms viņa pārcelšanās uz Komercbanku asociāciju būtībā ir bijusi viena - Latvijas valsts. Tagadējais gudro padomu devējs ir barojies no jūsu un manas nodokļu naudiņas - un barojies pamatīgi, apetītei gadu pēc gada augot augumā.
Alga Tieslietu ministrijā 2004. gadā - 11 931 lats, Iekšlietu ministrijā - vēl 4281 lats. Alga Tieslietu ministrijā 2005. gadā - jau 16 836 lati, plus vēl daži tūkstoši papildu valstiskajās barotavās.
Tai pašā Tieslietu ministrijā 2006. gadā saņemtā alga - jau 22 684 lati, valstiskie papildienākumi tuvojas septiņiem tūkstošiem. 2007. gadā Bičevska dzīve kļūst īsti trekna - alga Tieslietu ministrijā sasniedz 36 133 latus, kam jāpieskaita vēl vairāk nekā 8000 latu papildienākumi citos valstiskos kantoros.
2008. gadā valstī sākas krīze - bet uz Bičevska kungu tas nudien neattiecas: alga Tieslietu ministrijā - 17 065 lati, Finanšu ministrijā - 36 620 latu, valstiskie papildienākumi - vairāk nekā 13 tūkstoši latu.
Un arī 2009. gadā, kad valsts algas visiem griež uz nebēdu, Bičevska kunga ienākumi Finanšu ministrijā ir 32 322 lati, bet 2010. gadā, kad ministrijā izdodas sapelnīt "tikai" 24 377 latus, labs atspaids ir 9640 latu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.
Ar vārdu sakot, septiņos gados valsts Bičevska kungam ir samaksājusi gandrīz ceturtdaļmiljonu latu - un, skaidra lieta, ar šādiem ienākumiem ir viegli iztikt bez kredītiem un tagad savu jauno barotāju interesēs runāt par neiespējamību pat padomāt par kredītu norakstīšanu kaut kādiem nesaprašām, kam slaucamas valsts pa rokai nav gadījies, bet Bičevska tagadējo aizstāvamo uzpūstā burbuļa apstākļos kaut kā sagribējies pašiem savu mājokli.
Taču vēl būtiskāk ir paskatīties - ko izcilais un mediju, kā redzams, atzītais eksperts (un tādu pie mums ir ne mazums) spējis darīt labu viņa enerģiski slauktajai Latvijas valstij un cik vērā ņemami iepriekš ir bijuši viņa sniegtie padomi, ieteikumi un rekomendācijas.
Re, piemēram, 2008. gada 8. oktobris. Līdz "Parex" kraha - kam Latvijas valsts izrādās pilnīgi un absolūti negatava - sākumam palikušas pāris nedēļas, bet Bičevska kungs TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" visādiem nesaprašām un panikas cēlājiem apliecina:
"Mums ir vesela rinda priekšrocību, kuru šobrīd īstenībā nav mūsu pieredzējušajiem kolēģiem citās valstīs, tajā skaitā mums ir arī tāda priekšrocība, ka pēdējo 15 gadu laikā divas diezgan skarbās mācības, kas Latvijas valstij ir bijušas, ir devušas ārkārtīgi nopietnu stimulu precīzai un dziļi analītiskai banku uzraudzības sistēmai, kas [..] dod to iespēju mums justies pietiekami komfortabli salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, jā!"
Tai pašā raidījumā viedais Bičevska kungs, atbildot uz bažām par globālajām finanšu klizmām, klāsta, kā "mēs esam pirmkārt daudzus gadus atpakaļ jau uzsākuši ļoti precīzu trīs sadarbības partneru sadarbību, kas notiek nepārtraukti - Finanšu ministrija, Latvijas Banka un Finanšu kapitāltirgus uzraudzības komisija".
Patiesībā - ko Bičevska kungs labi zina, taču, protams, par to nav pat iepīkstējies, - šī sadarbība izpaužas tā, ka Latvijas Banka nodarbojas ar bezjēdzīgu "makroekonomisko analīzi", Finanšu un kapitāla tirgus komisija netiek tālāk par "Parex" skaitļu atbilstības noteikšanu likviditātes, kapitāla pietiekamības utml. rādītājiem, nu, bet Bičevska kunga ministrija pēc būtības tik atkārto sava ministra uzstādījumu "nothing special".
Paiet nedēļas, un "Parex" krīze kā par brīnumu Bičevskim un Co. ir klāt - un valsts pārvaldē atrodas naivuļi, kas atceras šī te paša Bičevska kunga pārliecinoši aprakstīto "rīcības programmu, kura ir paredzēta labākiem vai sliktākiem laikiem un darbojas vairākos veidos. Vienalga, vai mēs skatāmies par finanšu resursu piesaistīšanu, kur mums ir speciāls plāns, gan tad, kad ir vieni instrumenti vaļā, gan tad, kad citi instrumenti nav vaļā".
Atceras - un nekavējoties aplaužas, jo, protams, Bičevskim un Co. nav ne plāna, ne instrumentu - ja par tādiem neuzskata valsts maka stulbu un nepārdomātu tukšošanu.
Savukārt pēc tam, kad "Parex bankas" krahs jau ir noticis fakts, tagad viedais Bičevska kungs savu nekompetenci un nespējību pierāda, kā viens no galvenajiem sarunvedējiem pret "abiem K" izturoties nevis kā vienkāršiem blēžiem, bet cienījamiem sarunu partneriem.
"Valsts no sākuma nolēma vienoties ar īpašniekiem kā ar partneriem," - arī šis ir tā paša pašreizējā gudrā padomdevēja un eksperta toreizējais skaidrojums. Un, protams, "partneri" šo labvēlību toreiz nekavējās izmantot, no bankas aizvelkot gan bariņu valstij Bičevska personā acīmredzami ne pārāk vajadzīgu miljonu, gan sīkākus krāmus luksus mašīnu utml. izskatā...
Bet tas viss, protams, tagad netraucē Bičevska kungam, jau jaunā amatā un pie jauna pupa karājoties, dot atkal jaunus viedus padomus par to, kā pareizi jādzīvo. Un ne jau viņam vienam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
