Šī raksta virsraksts ir kādreizējā "Kremļa politologa", vēlāk savu daļēji reālo, daļēji iedomāto vietu Vladimira Putina galmā pazaudējušā Gļeba Pavlovska - pretrunīga, par sevi sajūsmināta, bet arī neapšaubāmi gudra un interesanta cilvēka - grāmatas nosaukums.
Grāmata "KF Sistēma 2014. gada karā" (KF, kā saprotams, ir Krievijas Federācijas saīsinājums) Krievijā ir nupat iznākusi satriecoši niecīgā - 2000 eksemplāru tirāžā. Šķiet, Latvijā nebūs īpaši daudz cilvēku, kas šo grāmatu izlasīs, - kaut, manuprāt, noteikti būtu vērts.
Tāpēc arī savu iknedēļas sleju es veltīšu tām šīs grāmatas domām, kas varētu būt īpaši zīmīgas Latvijas lasītājam un liktu aizdomāties par to, cik vienkāršotas bieži vien ir mūsu "zināšanas" par "KF Sistēmā" notiekošo. Aiziet! (Piebildīšu tikai vienu - kad izlasāt, pirms bļaušanas drusku padomājiet.)
Sistēma un Komanda
"KF Sistēma - tas ir sociālo, legālo un paralēlo sistēmu ansamblis. Pamatu tai ielika bīstamās 1996.-2000. gada vēlēšanas. Veiksmīgā neoficiālā pirmsvēlēšanu vienošanās arī tālāk turpināja jebkuras konjunktūras izstrādi. Projekta kadru pamatsastāvs ir saglabāts, kaut arī daudzi pazaudējuši savu lomu un ietekmi. Piecpadsmit gadus vēlāk šī grupa joprojām saucas - Komanda."
"Caur izejvielu globālās tirdzniecības shēmām brīvas kapitāla kustības apstākļos Komanda tirgo valsti un kreditējas uz šīs tirdzniecības pamata. Tā vārdā bija nepieciešams novest nulles līmenī pilsoņu konkurences kapitālu. Tas izdevās: iedzīvotāji ir iekļauti budžeta izmaksu tāmē, visi to slāņi saņem renti un ved starpslāņu cīniņus par tās maksimizāciju. Sociālo apakšu konflikti nesatricina Sistēmu."
"Komanda, viņa arī Kremlis, valda pār dažāda izmēra Krievijām. Ir budžeta Krievija - sociālo izdevumu valsts, kas balso tikai par Putinu. Šeit ir atbalsta vairākuma budžeta anklāvs. Bet ir premiālās klases anklāvs ar demonstratīvi citiem patēriņa standartiem. Ir Lielās Maskavas anklāvs ar savu ekonomiku, kuras radītājs-mecenāts bija Lužkovs."
"KF budžetsaņēmēju daudzmiljonu tīkls sasaista valsti kopā. Alga tiek izsniegta no vienām rokām (bet ne pēc vienādiem standartiem) no Vladivostokas līdz Kaļiņingradai."
"Sociālā valsts KF ir pilnībā nodalīta no tiesiskajām garantijām. Dotācijas nāk tieši no prezidenta un ir viņa dāvātas. Dāvāšanas process ir piesaistīts statusam, ieskaitot tiesības to atņemt."
"Vairākums KF nekad nav bijis varas avots KF, bet tikai tās ierobežotājs. Varas iestādēm ir ļauts trakot, ja nav aizskartas nožēlojamo tiesības būt vairākumā un gūģoties par netaisnību."
"KF Sistēma balstās uz valstiski niecīgo vairākumu, kas atsakās būt varas avots, tā vietā vēloties saukties par "tautu"."
"KF Sistēmas vērotāji velti gaida tās sabrukumu, un, ja Krievija būtu stiprāka valsts, tā jau sen būtu sairusi. Politiski vājie iedzīvotāji sargā Sistēmu, iemainījuši varu tajā pret tiesībām sūdzēties. Nožēlojams padotais vienmēr burkšķ, saņemot par to sev atbilstošu uzturnaudu."
"KF Sistēma savieno masu nomierināšanu ar Komandas tiesībām rīkoties divu valstu-miroņu - Krievijas un PSRS - vārdā."
KF Sistēma, Eiropa un pasaule
"KF attīstījās bezcerības ēnā, kur nekas no zināmā nenostrādāja. Radīja Valsts domi - nenostrādāja, radīja viceprezidenta posteni - saņēma ienaidnieku, izdomāja mēru - pazaudēja Maskavu ar tās neaptveramajiem resursiem."
"Putins saglabāja jaunās 1991. gada Krievijas robežas, lai cik grūti arī viņam bija atkārtoti pievienot Čečeniju. Tas pārvērta KF par jauktu valsti, kur nacionālā pavarda meklējumi tiek risināti katram atsevišķi, neauglīgi un nodalīti. Nekļūstot ne par krievu, ne par vēl kādu nacionālu valsti, KF Sistēma vienmēr ir aizņemta ar varas, likviditātes un respektabluma avota meklējumiem."
"Makiavelli izšķīra trīs veidus, kā noturēt sagrābtu valsti - sagraut to, pārcelties tajā uz dzīvi - vai arī dot cilvēkiem iespēju pēc viņu pašu likumiem. KF elite, sagrāvusi valsti, uz dzīvi tajā nepārcēlās. Tā atstāja pilsoņiem dzīvot ārpus likuma, uzticot pārvaldību sev un mazam personu skaitam."
"Par oriģinālu KF kapitālisma valūtu ir kļuvusi iespēja dzīvot ārpus Krievijas - vērtība, kas nav salīdzināma ar pārējām."
"2001. gada 25. septembrī, drīz pēc ben Ladena teroristiskajiem uzbrukumiem un alianses ar Bušu bundestāgā Putins piedāvāja "Greater Europe" shēmu, kur Krievija kļūs par izejmateriālu un cilvēkresursu piegādātāju. Uzskata, ka vēlāk piedāvājums tika atsaukts, bet tas tā nav: sistēmu "KF-Eiropa" Putins izbūvēja uz saviem nosacījumiem. Starp KF resursiem un Eiropu viņš nostādīja Komandu un augstākās Elites. Nelielu sabiezējošu izrīkotāju, beneficiāru, uzņēmēju slāni, no kura nākuši ar uzticību apveltītie miljardieri, es īsumam saucu par premiālo klasi. Šie ļaudis kļūst bagāti, esot monopolstarpnieki resursu tirdzniecībā un gāzes vadu būvē. Putina uzraudzībā viņi apkalpo KF globālo finanšu sistēmu. Taču nauda nav nodota viņiem pilnīgā īpašumā. Viņiem nav arī atļauts pārvaldīt uzticētā kapitalizāciju. Lielo KF naudu pārvalda Rietumu finanšu varas. Tās šo naudu investē rentablā ražošanā ārpus un garām Krievijai. Daļa ienākumu no pārdošanas un kredītiem izejvielu tirdzniecībai atgriežas KF, veidojot maksas lojalitātes tāmi."
Sistēmas vērtības un pārliecības
"Ir aizsargāts cilvēku ansamblis, kas pārvalda izejvielu un varas konvertāciju. Šī klase no Maskavas ir izaugusi uz valsts iekšieni, tajā ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Kopā ar Putinu viņi spēlē KF neizvēlamā politiskā līmeņa lomu, līdzīgi Eiropas Savienības establišmentam. Reālie lēmumi tiek pieņemti vēlētājam neaizsniedzamā līmenī. Feiskontroles lomu izpilda prezidenta administrācija, novedot bailes no pārmaiņām līdz pašas pārvēlēšanas idejas neiedomājamībai. Teorētiski Putinu var pārvēlēts, bet nav, kas par to domātu. Šis modelis strādā vairāk nekā desmitgadi un strādās arī turpmāk. Putina bezalternativitāte ir nostiprināta Komandas nenomainīgumā. Par šī modeļa cenu kļuva JUKOS sagrāve, bet par papildu uzcenojumu - Ukrainas zaudēšana, tai izbīlī vairoties no KF Komandas."
"Īpašums KF Sistēmā skaitās iegūšana, nedroša no tiesiskā viedokļa un tehniski atgriezeniska. Tāpēc īpašumu nepārvalda - to nostiprina pa perimetru, kamēr nav atnākuši atņemt. Kremļa kalendāros - mūžīgais "22. jūnijs", tikai ar vienu piebildi: visu Dzimtenes aizsardzībai nevajadzīgo vajag ātrāk pārdot."
"Mūsu vara ir ne tikai galvenais valsts kapitālists. Tā garantē, ka arī rīt būs tas pats tirgus dalībnieku sastāvs, samazinot transakciju riskus līdzīgi korporācijas slēgtajai videi. Bet, radot savaldības garantijas partneriem ārpusē, KF Sistēma globāli pārapdrošina tos, kuri valda augšā, nedzīvojot tajā."
"Valstiskā suverenitāte Krievijā - tas ir superpelnošs respektabls bizness, kamēr tam neuzbrūk iekšējie reideri, kas prasa daļu vai visu."
"Vara nav pārliecināta ne par vienu, izņemot tos, kuriem slepeni piemaksā par pozīcijas maiņu."
"Komanda, kas valda Krieviju, uztver rīcībspējīgo par vajadzīgo un apstiprina puvi par normu. Par valstisku normu tiek pieņemts, ka cilvēki ir nelabojami pērkami, un viņiem vienmēr par to atgādina. Toties korupciju uzskata par piedodamu vājumu, kas liecina par korumpanta iespējamu derīgumu."
KF Sistēma un ģeopolitika
"No KF valsts darbinieka es dzirdēju aģentūras "Krievija šodien" misijas formulu: pārdirsīsim katru, kurš dirš uz mums!"
"KF Sistēmas vienotiesnespējība nemaz nav ļaunprātīga. Tas ir nevis viltīgums, bet tumsonība pasaules uzbūves principos, nicinājums pret publiku un principiem. Reputāciju mēs uzskatām kā izstrādājumu demonstrēšana, pielīdzinot to mākslai maldināt. Tā J. Pļuščenko nozīmēja par daiļslidotāju no KF Sočos ārpus sportiskā konkursa - un šis "kabinetu čempionāts" izsita valsti no olimpiskajām sacensībām. Manipulējot ar labo-kreiso, spēku-vājumu un savām pārējām maskām, Komanda ir pārliecināta, ka visi pasaulē rīkojas tāpat. Pasaules spēle - norunātu maču sērija, kur visi cits ar citu manipulē. Cilvēciskuma principi ir tikai tirgus reglaments."
"Bērnišķīgais cinisms, kas Krievijā tiek saukts par "ģeopolitiku": kurš saķēra, tas arī izdrāza. Tic, ka visiem lietas tiek kārtotas tāpat. Francija sūta karaspēku uz Centrālāfrikas Republiku? Parīze grib pievākt CĀR, no Maskavas tas ir "acīmredzams". Amerikāņi grib "pievākt" Sīriju, bet, ja izdosies, pievākt arī Ukrainu."
"Maskavas izsalkums nav vērsts uz ārējām zemēm, to uztur neskaidrība ar krievu zemēm. KF stratēģija vienmēr ir vērsta uz iekšpusi, nevis uz ārpusi - tiek eksportētas tikai tās grūtības. Apetīte Ukrainā ir tikai iegansts apslēpt, cik būtībā neinteresanta mums ir Krievija."
"KF Sistēma nav stipra, un iedzīvotāji tajā ir nokaitināti. Gataviem noticēt fantastiskiem iebrukuma draudiem valstī, viņiem nerūp reāli terora akti. Taču vāja Krievija ir nesatriecams mērķis. Tās nevarīgums noslīpē mūsu izvairīguma meistarību. Izvairīgo politika - tā ir radikāla politika, ko īsteno vara, kas ir konservatīva tikai pašas iztēlē."
Putina rašanās
"Kā vienmēr KF Sistēmā notiek reformēšana. Sāktu pēc bijušā Prezidenta (Mevedeva) iniciatīvas, Putins to ir saglabājis draiva dēļ, nobeidzot valsts dekorāciju salaušanu. Cilvēki, kas noalgoti izlikties par patriotiem, asociējas ar valsti, nevienu tajā nepārstāvot. Netīrumu slānis Sistēmā aug. No tās aiziet tās pārstāvnieciskuma atliekas.
Jautājums par mērķi ir bezjēdzīgs attiecībā pret "vertikāli" - tā ir tikai centra improvizāciju kanāls. Neesot mērķi, improvizācijas mērķi seko varas uzkrāšanas instinktam, kurai nav subjekta, rāmju un uzdevuma.
Tā radītais haoss slēpj interešu nepastāvību. Tā Valsts domes reakcionārā aizliegumu radīšana dzemdēja jaunu haosu. Kopš 2012. gada vasaras domes izlēcējiem nekas nav svarīgs, izņemot trokšņainas improvizācijas par Kremļa neskaidro signālu tēmu. Bet tas nenozīmē, ka Komanda ir novājinājusies - kaut gan vājuma iezīmes vairojas un dažas runā par "režīma drīzu galu". Nekā tamlīdzīga! Improvizācija vienmēr rada laicīgu stāvokli. KF Sistēma - īslaicīgs valstiskums, kas paildzinās, neatceroties tās iepriekšējos īslaicīgos stāvokļus."
"KF Sistēmas fundamentālā īpatnība ir tā, ka tā a) jebkurā mirklī var kļūt negaidīti radikāla, b) neskaidra iemesla dēļ neņem vērā riskus."
"Staļins atzina idejiskos ierobežojumus. Kā pasaules mērķa medijs viņš neatļāvās darīt to, kas pārāk apgrūtinātu komunisma maršu pa pasauli. KF Sistēma toties neatzīst universālus noteikumus vispār. "Darām, ko uzskatīsim par vajadzīgu!""
"1991. gadā sagrūstot PSRS, tika uzskatīts, ka reizē ar kodolpotenciālu Krievija mantos arī PSRS ģeopolitisko savaldību. Šādā veidā Maskava pasargāja savu kodolpotenciālu, vietu Drošības padomē un nācijas suverenitāti, ko garantē ANO statūtu 7. pants.
Par savaldības kritēriju noturēja krievu eiropeisko identitāti. PSRS līdz beigām saglabāja atbrīvojošās krievu kultūras, ko atzinusi daļa Eiropas ģimenes, idejiskos ierobežojumus. Pats Dž. Orvels krievu revolūcijas mantojumā redzēja traucēkli staļinisma pāraugšanai absolūtā totalitārismā - un izrādījās, ka viņam taisnība.
1991. gadā krievu kultūru uzskatīja par uzticamu (un eiropeiski saprotamu) bremžu summu jebkurai valsts nākamajai vadībai. Tur nepamanīja, ka par perestroikas "demokrātu" patosu kļuva izrēķināšanās ar padomju ideālismu.
1991.-1993. gada simboliskais termidors - ielu pārdēvēšanas farss, padomju himnas nomaiņa pret Gļinkas himnu, lāsti boļševismam un revolūcijām. Paklusām tas noveda sabiedrību pie aiziešanas no liegumu lauka. "Vājo termidors" beigās pārvērtās par izrēķināšanos ar krievu republikāniskajām vērtībām, ko bija uzsūkusi padomju kultūra.
Pašlaik kad augsto krievu kultūru oficiāli uzskata par "likumīgā monarha gāšanas" līdzdalībnieci 1917. gadā, neviens Krievijā neierobežo mūsu galējības. KF Sistēma šodien - tā ir nācija-viltojums, ne vairāk. Ar cilvēces apvienotajām nācijām to nevieno ne normas, ne kaut vai piesardzība. Kas vēl savalda Krieviju, ja ne Putins?"
Trešā termiņa Putins
"Makiavelli "Pārdomās par Titu Līviju" ir nodaļa "Cik viedi ir laikus izlikties par neprātīgu". Putins kopš 2012. gada vasaras arī ir rīkojies kā neprātīgs. Izkāpjot no vecajām sliedēm, viņš iezīmēja jaunas ar savādiem zigzagveidīgiem rāvieniem. Iepriekšējie nosacījumi viņam it kā pārstāja eksistēt. Atslēdzis atbalsta sensorus, viņš vai nu gāja dziļumā, vai arī krita lejup, kā daudziem šķita."
"Redzams, ka trešā termiņa Putins ir pavisam cits cilvēks. Putins atļauj sev atklāties. Gribi sāpīgāk sodīt draņķus no Bolotnajas laukuma? Agrāk bija ārējie apstākļi, ko vēl teiks Angela Merkele, bet tagad: iesēdināt viņus, es tā gribu! Iesēdināt Pussy Riot - es tā gribu!
Uzticēties personiskām, kaut arī zemām jūtām, ir savā veidā kreatīvi. Agrāk KF nevarēja skaļi pateikt: mūsu ideoloģija būs pareizticība! Bet, sākot vienkāršot, redzi, cik viss vienkārši. Sarežģītībās sasēdušies gudrinieki, putrotāji un nodevēji. Nerunājot par to, ka paši viņi ir zagļi un stiepj, cik var, bet ar pirkstu rāda uz Prezidentu - lūk, tu, Putin, esi zaglis."
"Patiesības mirklis bija asaras Manēžā: nu, ko, kolēģi, kurš tagad uzvarēja?! 2000. un 2004. gadā uzvarēja nevis viņš pats, bet "tie visi"... Bet 2012. gada triumfu pirmoreiz svin tieši viņš, viņa atbrīvotais "Es". Trešais prezidenta termiņš - personiskais nopelns. To izdarīja viņš pats, Putins.
No tā izriet viņa dievišķās tiesības arī turpmāk rīkoties, lūk, tā, no sevis. Tagad Putins ir gatavs iet uz lietām, kas vēl vakar viņam šķita neiedomājamas. Elites domāja, ka tās diktē divkosības līmeni, kas pieļaujams cilvēkam Kremlī? Bet Putins vairs neliekuļo - viņš spēlē! Un bauda no spēles aug."
"Neviens nezina KF Sistēmas uzbūvi, bet daudzi tic, ka tā eksistē viena cilvēka iegribas dēļ. Sācis kā populārs līderis, Prezidents noslēdz valdīšanu kā tās Autors. Autora ieceres, kas ir miglainas viņam pašam, iedveš padotajiem mīlestību, bailes un ziņkārību."
"Putins darīja visu, ko bija rekomendējis Makiavelli, lai iedvestu cieņu - "kara pasākumi, neparasta rīcība, tautas iepriecināšana ar svētkiem un izrādēm". Taču Prezidenta neievainojamības pamats - viņa jūtamais mērogs. Putina aiziešana vai sava vērienīguma zaudēšana novedīs pie realitātes šoka un mēģinājumiem atkārtot vērienīgumu.
Putins ir krievu valstiskās domāšanas lielākā avantūra, viņā slēpjas liels daudzums viņa tēmu. Prezidents ir dramatisks, kas ir skaidri nojaušams. Fināls vēl nav noticis, bet fināls būs - spilgts, apžilbinošs, pasaules mērogu fināls."
"Demokrātija Putinam ir nevis vērtība, bet orgtehnika - līdzeklis, kā nonuļļot nevajadzīgu cilvēku statusus. Šis brīvības malks ir tikai viņam vienam. Izlēmis būt par Krievijas saimnieku, bet nevis līderi, viņš ķērās pie nogurdinošā darba, no kā iznīka pat Staļins (tas žēlojās Simonovam - "mani pārvērtuši par faksimilu"). Putins aizslīd no šī darba, nezaudējot saimnieka vietu. Tāda ir viņa spēle."
"Šodien tu esi noteikums, rīt tu esi izņēmums. Un to izlemj nevis akla fortūna, bet viņš. "Krievija - lūk, liktenis!" - noskaldīja Prohanovam Prezidents. Autors ir vienots ar Krieviju, bez viņa Krievijas vēsturei nav attīstības. Neprāto, kas būs pēc tam - tur ir beigas, bet tālāk nekā."
Par pēckara nākotni
"KF Sistēmas izvairīgums ir neapstrīdams, bet ar vienu pašu izvairīgumu karā ir par maz. Baidos, ka mēs palaidīsim garām nelaimju pilnas, bet mierīgas ikdienas pārvēršanos par ikdienišķu pirmskara ikdienu. Mūsu publikas atbilde uz terora aktiem no Budjonnovskas līdz Volgogradai vienmēr ir bijusi sliktākā starp visām nācijām - uzbrukuma objektiem. KF Sistēma ir katastrofu paaudžu mantiniece, bet miera laikā izliekas, ka nelaime tai ir parasta lieta. Ārkārtējības toniks KF izdalās kā tās valstiskuma hormons. Ar katastrofu mēs sevi uzmundrinām.
Karā taisnīguma nav - šī cūka aprīs jebko. Cilvēces vēsturē ir izbradāti desmiti izsmalcinātāko valstu-civilizāciju, bet izdzīvoja vulgārie tipi. Tam, kas izgājis no kara dzīvs, nospļauties uz nepilnīgumu. Viņam ir svarīgi, ka viņš ir dzīvs. KF Sistēmas izredzes uz vietu nākamības pēckara pasaulē man šķiet joprojām nozīmīgas. Šīs izredzes kaut kā ir saistītas gan ar mūsu netikumiem, gan pat ar tām Sistēmas īpašībām, kas izsauc likumīgu riebumu. Daži atavismi nelaimes stundā ir izvērtušies Krievijas uzvaras izšķirīgos resursos. Lūk, tas, par ko jāatgādina."