Viena no lielākajām problēmām ir dzimstība, un tā vēl saruks līdz ar jauniešu skaita samazināšanos. Bez tam jaunieši arvien vairāk un vairāk dodas prom uz ārzemēm darba meklējumos, cerot atrast sev piemērotu un labi atalgotu darbu (diemžēl viņi bieži arī paliek ārzemēs, jo nav motivācijas atgriezties). Valsts valodā runājošie jaunieši nespēj atrast darbu un tiek atstumti krievu valodas nezināšanas dēļ, kaut gan pamatojums tam nav attaisnojams.
Vai svarīgāk nebūtu prasīt zināšanas, augsta līmeņa izglītību vai pieredzi, nevis krievu valodu, kuras šiem jauniešiem bieži nav? Tā ir diskriminācija pret mūsu valsts iedzīvotājiem.
Gādāsim par jauniešu labklājību – atbalstīsim ne tikai vietējos ražotājus, bet arī vietējo darbaspēku, nodrošināsim jaunajai paaudzei darba vietas, nevis radīsim "šķēršļus", uzstādot nepamatotas valodas prasības! Interesanti, kurā valstī vēl sastopamies ar šo fenomenu – netaisnību pret tās pamatiedzīvotājiem, diskrimināciju tādēļ, ka nav svešvalodas? Diez vai Vācijā kādam vācietim tiek uzstādīta prasība zināt turku valodu, lai arī valstī ir liels skaits turku izcelsmes iedzīvotāju.
Mēs uztraucamies par to, ka ārzemju rektori izglītības iestādēs, kurās tiek piedāvātas programmas galvenokārt citā valodā, nezina latviešu valodu, bet izturamies vienaldzīgi pret mūsu pašu jauniešiem, ļaujot vietējam tirgum viņus atstumt.
Runājot par pamatojumu, pat Ušakova kungs nesaredz iemeslu, kādēļ vajadzētu piespiest mācīties citu valodu, kas nav valsts valoda. Savā 2016. gada 6. marta intervijā N. Ušakovs norāda, ka krievu ģimenēs saprot latviešu valodu. "Viņi runā krieviski, angliski. Ar viņiem viss kārtībā. Tie ir Latvijas bērni, kas ieguvuši izglītību atbilstīgi izglītības standartiem, kaut daļa apmācības bijusi krieviski. Mēs dzīvojam trauslā pasaulē, kur pilns ar problēmām, kas būs ar ES, ar bēgļiem, bet kaut kādiem kretīniem nevajadzētu ļaut iegūt politisko kapitālu uz bērnu rēķina," paziņojis Ušakovs. Līdz ar to ir skaidrs, ka krieviski runājošie pārsvarā saprot un runā latviešu, tas ir, valsts valodā. Tādēļ nevar piekrist argumentam, ka krievu valodas prasme ir patiesi pamatota prasība.
Ja ņemam kā attaisnojumu ekonomisko faktoru, ļaujiet pieminēt, ka 2014. gadā Latvijas kopējais eksports uz Eiropas Savienības valstīm sasniedza 73%, tai skaitā uz eurozonas valstīm – 32%, uz NVS valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina (asociētā dalībnieka statusā), Uzbekistāna) – tikai 14% un uz pārējām valstīm – 13%. Jājautā, kas ir 14% eksports uz Krieviju salīdzinājumā ar 73% eksportu uz ES?! Savukārt Latvijas kopējā importa apjomā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2014. gadā bija 79% (no eirozonas valstīm – 40%), bet imports no NVS valstīm – 13% un no pārējām valstīm – 8,0%.
Protams, ikviena valoda ir ieguvums, un vairāku valodu zināšana norāda uz cilvēka inteliģences līmeni. Tāpat katrai kultūrai ir savas neapšaubāmas vērtības. Taču nedrīkst aizmirst, ka demokrātiskajā pasaulē cilvēks bez spaidiem un viltus var izvēlēties to valodu un kultūru, kurai vēlas tuvināties. Brīvam cilvēkam brīvā pasaulē ir izvēle, kurās valodās runāt, kuras mācīties, kādās kultūrās iedziļināties. Tāpat arī izvēlēties, kur dzīvot, – Krievijā, Ķīnā, Indijā, bet varbūt Latvijā vai kādā citā ES valstī!
Tas rada arī problēmas ārzemju diasporas pārstāvjiem. Ārzemju latviešu ģimenes neatgriezīsies Latvijā, ja šī pieeja valodas jautājumam netiks mainīta. Padomāsim loģiski – ja šobrīd jau Latvijā latviešu jauniešiem ir grūtības atrast darbu, jo nav krievu valodas zināšanu, tad diasporas jauniešiem nav pat nekādu cerību. Viņi NEATGRIEZĪSIES tēvzemē mācīties krievu valodu! Jāņem vērā, ka ārzemju ģimenes ir aktīvi centušās iemācīt saviem bērniem latviešu valodu, saglabāt kultūru un saikni ar Latviju. Vai tiešām domājat, ka viņi atgriezīsies, lai mācītos krievu valodu?! Tās nu ir tikai ilūzijas.
Aicinām tevi atsaukties, atsūtot savu stāstu, ja esi juties diskriminēts vai nevari atrast darbu tādēļ, ka tev pieprasa krievu valodas zināšanas. Dosim iespēju mūsu iedzīvotājiem, atbalstīsim mūsu vietējo darbaspēku! Vēl ir cerība risināt mūsu jaunatnes problēmas un veicināt vietējo cilvēkresursu vairošanu un attīstību.
Padomāsim par jauniešiem, mēģināsim novērst viņu aizbraukšanu un tādējādi veicināsim arī Latvijas iedzīvotāju (to, kuri vēlas Latvijā strādāt, dzīvot un ir patrioti, neatkarīgi no ticības un izcelsmes) saglabāšanos un pieaugumu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
