Šī gada pirmajā pusē kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms sāka augt - pirmo reizi kopš krīzes. Pirmkārt, nosaka makro līmeņa tendences, kā arī konverģences loģika — bagātajās Eiropas valstīs kredītu apjoms attiecībā pret IKP ir daudz lielāks. Taču svarīga loma šeit ir arī strukturālajām pārvērtībām Latvijas ekonomikā, kuras īsi ieskicēšu šajā rakstā.
Vispirms es minēšu domāšanas maiņu Latvijas uzņēmumos, kas daļēji būs saistīta ar paaudžu maiņu, bet ne tikai ar to. Daudzi uzņēmumi mūsu valstī tiek pārvaldīti saskaņā ar vienkāršiem intuitīviem principiem. Piemēram: "Mēs attīstāmies tikai par savu naudu!", tātad - neaizņemamies. Šādi nenoliedzami tiek mazināti finanšu riski. Kredītu atdošana rada slogu uzņēmumu naudas plūsmai, taču, cenšoties līdz minimumam samazināt viena veida risku, uzņēmumi šādi palielina citu — risku, ka citi uzņēmumi panāks straujāku attīstību un kļūs konkurētspējīgāki. Uzņēmumu vadītāji, kas ir tā īpašnieki, mēdz domāt par pašu kapitālu kā bezmaksas resursu.
Patiešām, nevienam nav jāmaksā pašam sev par sava īpašuma izmantošanu. Taču šāda pieeja neņem vērā izvēles cenas jēdzienu. Konkurenti šajā laikā var palielināt attīstībai pieejamo resursu apjomu, papildinot pašu kapitālu ar saprātīgu aizdotas naudas "reizinātāju". Protams, te uzreiz jānorāda, ka šis reizinātājs ir ļoti atšķirīgs atkarībā no nozares, uzņēmuma vēstures un citiem faktoriem. Katram uzņēmumam savas iespējas ir jānoskaidro sadarbībā ar finanšu jomas profesionāļiem.
Ar katru gadu stratēģija, kas balstās TIKAI uz finanšu riska samazināšanu, kļūs arvien nepiemērotāka. Algu līmenis aug un turpinās augt, tāpēc uzņēmumi, kuri nespēs palielināt darba ražīgumu, pakāpeniski būs spiesti pārtraukt darbību. Līdz šim daudzi uzņēmumi spēja ļoti izšķērdīgi apieties ar pašu kapitālu un izdzīvot tāpēc, ka mūsu valstī darbaspēks ir bijis ļoti lēts. Uzņēmumu finanšu stratēģijas maiņu noteikti veicinās arī finanšu izglītības un pieredzes pieaugums. Lai arī intuīcijai ir liela loma pat naudas lietās, tomēr nevar iztikt arī bez rūpīgiem un finanšu teorijā balstītiem lēmumiem.
Kreditēšanu veicinās arī ēnu ekonomikas samazināšanās. Tas ir divvirzienu process. Darba devēju augošās prasības, valsts politikas pasākumi, strukturālās izmaiņas ekonomikā spiež uzņēmumus iznākt no ēnu zonas, kas palielina iespējas aizņemties, jo bankām kļūst labāk redzama viņu finansiālā situācija. Savukārt vēlme aizņemties mudina atteikties no ienākumu un aktīvu patiesās vērtības slēpšanas. Turpinoties izaugsmes ciklam, šis stimuls kļūst spēcīgāks. Krīzes laikā svarīgāka bija izdzīvošana, negatīvu notikumu novēršana, bet pašlaik to arvien vairāk aizstāj pozitīvā dienaskārtība — ražošanas apjomu, efektivitātes celšana, kas savukārt prasa papildu resursus. Augošā ekonomikā uzņēmumiem ir pavisam citi stimuli nekā sarūkošā.
Pašu kapitāls ir dārgs, lai arī ne vienmēr tas ir acīmredzami. Savukārt aizdota nauda ir un vēl ilgu laiku būs lēta. Īstermiņa procentu likmes ir bijušas zemas jau vairākus gadus un tām vairs nav tālu, kur krist. Taču ilgtermiņa likmes turpina samazināties. Daļēji to nosaka centrālo banku politika, bet galvenais iemesls ir uzkrājumu pārpalikums pasaulē. Tas nevar nekur pēkšņi pazust, tāpēc zemu procentu likmju laikmets turpināsies. Ja mēs runājam par periodu, kādam visbiežāk aizņemas uzņēmumi, tas ir, līdz pieciem gadiem, nozīmīgas izmaiņas šajā laikā nav gaidāmas, runājot par aizdevumiem eiro valūtā. Svarīgi ir arī tas, ka ar katru gadu vidējā Latvijas uzņēmuma finanšu vēsture kļūst garāka.
Tāpat ar katru gadu vidējais uzņēmums kļūst lielāks, tā produktu klāsts, noieta tirgi kļūst daudzveidīgāki. Tas savukārt nozīmē stabilāku naudas plūsmu, kas samazina finansiālos riskus aizņemšanās gadījumā. Pēc krīzes uzņēmumi ir attīstījušies par savu naudu, kļuvuši finansiāli stabilāki, tagad laiks šos panākumus transformēt straujākā izaugsmē arī ar saprātīgas aizņemšanās palīdzību.
Pastāv diezgan cieša sakarība starp labklājības līmeni ekonomikā un kopējo aizdotas naudas attiecību pret IKP. Augot ienākumiem, kreditēšana aug vairāk nekā proporcionāli. OECD valstīs vidējais finanšu sektora aizdotās naudas apjoms nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām pārsniedz 200 procentu no IKP. Latvijā šī attiecība ir vien ap 50 procentiem. Te tiek kopā skaitīti gan banku kredīti, gan parāda vērtspapīri, proporcijas starp kuriem dažādās valstīs atšķiras, dažviet lielāka loma ir bankām, citur — finanšu tirgiem. Latvija ir izteikta banku valsts. Ar laiku, augot vidējam uzņēmumu lielumam, finanšu tirgu salīdzinošā loma pieaugs, taču bankas saglabās ļoti svarīgu lomu, lielā mērā pateicoties ilglaicīgas sadarbības sniegtajām priekšrocībām.