Tiesa, padziļināta analīze rāda, ka reitings pēdējā pusgadā krities nevis tāpēc, ka Latvijā būtiski pasliktinājusies situācija, bet gan tādēļ, ka vairākas citas valstis, kuras ir līdzīgās pozīcijās, savu regulējumu nozīmīgi uzlabojušas. Jāatceras, ka ikviens reitings ir sava veida sacensība – arī ilggadējs čempions tajā var pēkšņi nokļūt zemākā pozīcijā, ja cits Tomēr reitingam nav tikai "sportiska" nozīme. "Doing Business" rādītāji ir viens no svarīgākajiem instrumentiem gadījumos, kad investori izvērtē, kurā valstī ieguldīt līdzekļus, veidot jaunas ražotnes, uzņēmumus, darbavietas.
"Doing Business" reitinga pamatā ir 189 pasaules valstu individuāls vērtējums, analizējot, cik viegli tajās dibināt uzņēmumu, cik viegli saņemt kredītu biznesa attīstībai, reģistrēt īpašumu, pieslēgt elektrību, nokārtot būvatļauju u.c. Tāpat tiek vērtēts, cik sarežģīti un laikietilpīgi vai, gluži otrādi, vienkārši ir nomaksāt ar biznesu saistītos nodokļus, kā arī – vai ir skaidri regulēta investoru aizsardzība, maksātnespējas procesi un citi biznesa vidē nozīmīgi faktori.
Analizējot Latvijas rādītājus šajā gadā, redzams, ka salīdzinājumā ar citām valstīm esam panākuši būtisku uzlabojumu nodokļu nomaksas procesos, jūtami samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku. Tas vērtējams pozitīvi un saskan ar šoruden LDDK, uzņēmēju un valsts institūciju diskutēto – ka nodokļu sistēma Latvijā jāpadara iespējami vienkāršāka un saprotamāka. Tieši šo uzlabojumu dēļ Latvijas pozīcija gada griezumā pakāpusies par vienu vietu, sasniedzot 23.pozīciju 189 pasaules valstu vidū.
Tāpat uzlabojušies būvatļauju saņemšanas rādītāji, samazinot laiku, kas uzņēmējam nepieciešams, lai nokārtotu būvatļauju. Tiesa, pirms nepilna mēneša spēkā stājies jaunais Būvniecības likums un ar to saistītais regulējums, tādēļ ilgtermiņā par būvatļauju rādītāja izmaiņām varēs spriest pēc dažiem gadiem.
Salīdzinājumā ar citām valstīm, pat neko būtiski nemainot un neuzlabojot Latvijas regulējumā, uzlabojusies mūsu valsts pozīcija investoru aizsardzības jomā (šis rādītājs gada laikā pakāpies no 68. līdz 49.vietai), taču tas nozīmē, ka citās reitingā analizētās valstīs situācija šī gada laikā konkrētajā jomā pasliktinājusies un investori tajās kļuvuši mazāk aizsargāti. Līdzīga situācija vērojama arī maksātnespējas procesu jomā, kur Latvijas pozīcija nedaudz uzlabojusies, taču nevar teikt, ka šeit varam lepoties ar saviem sasniegumiem.
Vienlaikus gada laikā, nepasliktinoties regulējumam, par 12 vietām pasliktinājusies Latvijas pozīcija pārrobežu tirdzniecības jomā, ko, iespējams, daļēji ietekmē ģeopolitiskā situācija, tomēr ilgtermiņā jādomā par risinājumiem, kas palīdzētu šo rādītāju uzlabot.
Ne visos gadījumos gan situācijas uzlabošana prasa likumdošanas izmaiņas – piemēram, rādītājs, kurš konstanti kopš krīzes gadiem Latvijā (un arī plašāk – Eiropā) pasliktinājies, ir kreditēšanās iespējas. Tomēr sarunas ar kredītiestādēm un uzņēmējiem liecina, ka te drīzāk jārunā nevis par kredītu nepieejamību, bet par to, ka uzņēmējiem pašiem vairāk jāapzinās ikviena sava soļa ietekme uz tālāku biznesa attīstību. Piemēram, finanšu institūcijas norāda, ka nereti nākas saskarties ar to, ka uzņēmumi, kuriem ir zema likviditāte vai zems pašu kapitāls, nevar pretendēt uz kredītu, jo to peļņas, rentabilitātes un citi publiski pieejami rādītāji liecina, ka uzņēmuma situācija nav tik laba, kā varētu vēlēties.