Atvērtā pirmkoda programmatūra (APP) ir licencētas programmas, kuru lietotāji iegūst gan gatavu programmu, gan tās pirmkodu brīvai lietošanai, labošanai un pielāgošanai. Šādu programmatūru attīsta izstrādātāji, kas sava darba augļus lieto paši un ļauj brīvi lietot arī citiem, balstoties uz ideju , ka "zināšanām ir jāpieder sabiedrībai". Lietotājiem tas dod iespēju brīvi izvēlēties un legāli lietot labus produktus, kas ir visprecīzāk piemēroti konkrētā lietotāja vajadzībām. Ja nepieciešams programmatūras atbalsts, to var iegādāties tāpat kā jebkuras slēgtās programmatūras atbalstu.
Tā vietā, lai pašvaldības pirktu slēgtā pirmkoda programmatūru, tās var lejupielādēt un legāli lietot atvērtā pirmkoda programmatūru. Tādējādi iestādes izvairītos no pārkāpumiem, ko konstatē uzraugošās iestādes, kā arī būtiski ietaupītu pašvaldību līdzekļus. Protams, arī pārejot uz atvērtā pirmkoda programmatūru veidojas zināmas izmaksas, taču ilgtermiņā tas atmaksājas, turklāt mainās izmaksu struktūra - lielākā daļa aiziet vietējo speciālistu darbam un izaugsmei.
Arī skolās mācību procesu var nodrošināt ar atvērtā pirmkoda programmām, un Latvijā jau ir daudzi veiksmīgi piemēri. Piemēram, Ozolnieku vidusskolā Linux operētājsistēmu, LibreOffice biroja paketi un citu APP lieto gan mācību procesā, gan skolotāju darba datoros. Priekules vidusskolā nonākuši pie secinājuma, ka ar slēgto programmatūru var aprīkot ar datoriem tikai pusi klases, bet ar APP - visu klasi. Gulbenes novada valsts ģimnāzijā APP lietošana ietaupījusi apmēram 3000 latus.
No pašvaldības iestādēm labs piemērs ir Valmieras pašvaldība, kas šai ziņā ir Latvijas veiksmes stāsts. Valmieras pilsētas pašvaldība veiksmīgi izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru ikdienas darba nodrošināšanai pašvaldības administratīvajā ēkā un izglītības iestādēs, kas palīdz pašvaldībai ietaupīt un nodrošina iespēju pielāgot programmatūru savām vajadzībām. Pārejot uz atvērtā pirmkoda programmatūru, atrisinās arī licencēšanas un programmu legalitātes problēma. Tieši finanšu krīzes laikā pašvaldībā lietoto informācijas sistēmu skaits palielināts no desmita līdz simtam, neieguldot papildus finanšu līdzekļus, turklāt visa Valmieras pašvaldībā izstrādātā programmatūra padarīta pieejama ikvienam bez maksas.
Gan privātajā sektorā, gan praktiski visās valsts iestādēs lielākā vai mazākā mērā jau lieto APP. Atšķirības parasti ir subjektīvi motivētas: pieradums, aizspriedumi, kompetence. Valsts sektorā labs piemērs ir VSAA, kas ieto APP gan informācijas sistēmās, gan darba vietās. No šiem labajiem piemēriem var mācīties arī citas organizācijas.
Arī pasaulē atvērtā pirmkoda programmatūra kļūst arvien populārāka. Viens no piemēriem ir Francijas policija, kas sākusi lietot atvērtā pirmkoda programmas un secinājusi, ka programmatūras kopējās izmaksas samazinājušās par 40%, jo nav jāiegādājas licences, un IT pārvaldība ir lētāka. Francijas policija šobrīd izmanto Ubuntu Linux operētājsistēmu 37 000 darba vietās. Nākamvasar ir plānots skaitu palielināt līdz 72 000, kas padarīs to par atvērtā pirmkoda lielāko izmantotāju Eiropā.
Esam pārliecināti, ka Latvijā būs aizvien jauni piemēri atvērtā pirmkoda programmu pielietojumam valsts un pašvaldību sektorā. Mēs aicinām pašvaldības un to iestādes sakārtot IT saimniecību, meklējot ilgtermiņa risinājumus, kas vienlaikus ļautu ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus, mazināt atkarību no programmatūras ražotāja, un izvairīties no pretlikumīgām darbībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
