Vai jūs tiešām interesē, kā es dzīvoju Milānā? Un ko es tur daru? – Es varu pacensties izstāstīt pa punktiem.
Vide

Dzīvoju vietējā Purvciemā, 1. metro līnijas pirmspēdējās stacijas rajonā. Tas nudien neko daudz neatšķiras no Rīgas mikrorajoniem, tikai mājas saules un puķu krāsās, pagalmos zaļi dārzi un visur smaržo pēc ziedošiem kokiem. Dažas lietas tomēr Rīgā nevar izdarīt, piemēram, izliekties pa logu, salasīt no koka aprikozes un savārīt aprikožu ievārījumu, ko pēc tam notiesāt ar rīsu pudiņu un kanēli. Blakus aprikozei aiz loga aug palma, blakus palmai – egle. Rīgā arī nenotiek tā, ka, ja mēs ar meitenēm vakariņojam tuvējā restorānā – picērijā, tad mūsu galdiņam tiek “īpašais serviss”, tas ir, mūsu pasūtītās picas tiek ceptas sirds formā.

Vakar aizmaldījusies ārpus savas kartes robežām starp Narcišu, Kamēliju un Akāciju ielām, sēdēju parkā, baudīju trīsdesmit grādu karsto sauli, vēroju mīlnieku pārīšus un futbola maču, bet šodien klaiņoju pa Milānas centru. Pilsētas plānojums ir tieši tāds, lai veicinātu visu veidu apmaldīšanos – tā sastāv no neskaitāmiem lauzītiem apaļiem laukumiem, no kuriem starveidā atdalās trīs līdz septiņas ielas, kas ved no laukuma uz laukumu. Karte izskatās pēc tamborētas sedziņas. Parku zālienos ir atļauts darīt “velns sazin’ ko”, un to viņi arī dara. Centrālajā parkā ierīkota improvizēta pludmale. Nekādu īstu ūdeņu gan te nav. Par upi viņi sauc zaļu, smirdīgu dažus metrus platu kanālu.

Mana mīļākā vieta pilsētā ir krāmu tirgus pie Naviļi Grandes sestdienu rītos. Tur skan dzīvais regejs, rastamani sēž uz ielas un spēlē džambjus, ļauj spēlēt arī man, un tirgojas par cenu. Ķer aiz rokas un velk uz mašīnu, kuras bagāžniekā bungas samestas kaudzē. Nopirkt var neiedomājamas lietas – sākot no 1936. gada avīzēm beidzot ar japāņu zori sandalēm. Nopirku armijas mugursomu par 7 eiro un jutos laimīga.

Darbs

Manam Milānas metro abonementam ir garāks derīguma termiņš nekā manai pasei. Staigājot pa kastingiem[1], katru dienu kājām, ar autobusiem un metro sanāk mērot desmitiem kilometru 36 grādu saulē, visu laiku nēsājot līdzi ap 6 kg smagumu. Āda kļūst tumša, bet mati – gaiši.

Visu laiku nevarēju saprast, kāpēc ielu pārdevēji tirgo tik nesmukas un neērtas somas. Liela un ērta soma man šeit ir trešā svarīgākā lieta aiz labas kartes un ērtiem apaviem. Kartes man ir veselas divas, ar apaviem var iztikt, bet somu nekādi nevaru sameklēt, jo izrādās – ķīnieši uz ielām tirgo tikai “Luis Vutton” pakaļdarinājumus un tas esot svarīgāk par ērtumu.

Pēdējās dienas strādāju Fausto Sarli kāzu kleitu izstādē. Izrādu nākošās sezonas kolekciju. Esmu viena pati. Kolekcijā ir divdesmit viena kāzu kleita, katra no tām pēc konstrukcijas sarežģītības līdzinās kosmosa bāzes stacijai, komplektā katrai savi n-to kārtu apakšsvārki, katrai savs piecus metrus garš plīvurs. Katra kleita man jāpārģērbj minūtes laikā. Katru reizi, kad nejauši uzkāpju uz auduma maliņas un kaut kas notirkšķ, es apzinos, ka lētākā no tām maksā 3 200 eiro, bet dārgākā – 12 000 eiro.

Māksla

Šodien aizstaigāju līdz “Pinacoteca Ambroziana”, lai aplūkotu tur izstādīto nupat restaurēto Karavadžo pēdējo gleznu un visus pārējos pinakotēkas dārgumus – Mikelandželo, Botičelli, Brēgels, ar roku pārrakstītas un izzīmētas Petrarkas, Cicerona, Homēra grāmatas un vēl, un vēl, un vēl. Pēdējā laikā viņiem patīk izstādīt visādus l'ultimo – “pēdējos”. Vēl pirms nedēļas “Castello Sforzesco” muzejā skatīju pēdējo iesākto, bet nepabeigto Mikelandželo skulptūru “Pieta rondanini”.

Ar aizkustinājuma asarām atmiņā ierakstīta da Vinči slavenā freska “Svētais vakarēdiens”, ko redzēju “Santa Maria delle Grazie” klosterī, tā pēc ilgstošas restaurācijas nu ir pieejama publikai. Lai iekļūtu kādreizējā mūku ēdamzālē, man bija jāiziet cauri četrām drošības kamerām, līdz beidzot atvērās durvis uz vēsu, krēslainu telpu. Dominikāņu mūku pēdu nospiedumi tur gan vairs tikai izfantazējami, bet ieejot sirds paliek pārmēru maiga. Zāles galasiena plūst bezgalīgās tālēs, sekojot Leonardo perspektīvai. Ik dienas tur mūki gadsimtiem pazemīgi liekuši galvas virs saviem pusdienu šķīvjiem, ik dienas tur skanējušas lūgsnas un ik reizi tajās piedalījies arī Kristus ar saviem apustuļiem. Klātbūtnes sajūta ir milzīga. Pieejot tuvāk gleznojumam, kļūst redzamas un pārsteidzošas galdauta locījuma līnijas. Tas izskatās tik svaigs, it kā tikko būtu izņemts no veļas lādes, kas smaržo pēc lavandas. Ievēroju arī Jūdas krāsaino divkosību un tumšo dūri pie apgāztā sālstrauciņa!

Izklaides

Viena no aktīvākajām nakts izklaides vietām ir Naviļi kanāla krastmala. Izklaide lielākoties izpaužas kā pastaigas “gar upi”. Ap pusnakti visi salien klubos un bāros, kas ir pilni līdz pat trijiem rītā ik nakti. Viens no populārākajiem klubiem ir “Casablanca”. Starp citu, “Lido” te ir, tikai tajā drīzāk var izpeldēties nevis paēst – tas tāds parks ar dīķi.

Pirms pusotras nedēļas vietā, ko sauc par “Idroscalo” – tas ir ūdens lidlauks, pārdesmit kilometrus ārpus Milānas –, biju aizgājusi uz Džeimsa Brauna “The Godfather of Soul Superfunky Show”. Jā, viņš nav vairs jauns, tomēr ģērbjas vienos vienīgos rozīgos spīguļos. Jā, viņš nēsā apaļu punci, tomēr vēl joprojām spēj izpildīt savus vecos labos “dance moves” bez aizķeršanās. Itāļu publiku gan nācās mazliet izgrūstīt. Džeimss šiem mēģina izpatikt dziedot: “Living in Italia”, bet kaut kāda reakcija no skatītāju puses ir jūtama tikai tad, kad uz skatuves izlaiž divas lēkājošas blondīnes sarkanos D izmēra krūšturos. Toties Rejam Čārlzam veltītā klusuma brīža laikā šie svilpj un aplaudē kā traki. Nenoturējos, prasīju, kāpēc. Man atbildēja: “We in Italy do this when we want to see.” [2]

Cilvēki

Tas daudzgalvainais pūlis runā pats par sevi, un es klausos. Reizēm nevaru saprast, vai cilvēki paši arī sevī klausās?

It's so fashionable! [3]

Čads, 27, ASV

Man ir 3 vārdi. Kad mani vecāki apprecējās, viņi bija pavisam nabadzīgi un preces veikalos pirka uz parāda. Šādi viņi bija parādā trīs dažādiem tirgotājiem, bez iespējām atdot parādus. Neredzēdams citu izeju, mans tēvs devās pie viena no veikalniekiem un piedāvāja apmaiņā pret parādu atlaišanu savam pirmdzimtajam dot veikalnieka vārdu. Ar šo piedāvājumu viņš vērsās arī pie pārējiem kreditoriem. Maniem vecākiem tika atlaisti visi parādi, bet man tika trīs vārdi. Manas dzīves jēga un vadošais princips ir iepazīties un pavadīt laiku kopā tikai ar skaistiem cilvēkiem, modeļiem. Dzīvoju te, Naviļi krastmalā par 2500 eiro mēnesī, jo te netālu atrodas veselas trīs modeļu aģentūras. Te vienmēr uz ielas var satikt modeļus. Nestudēju, ceļoju, kādu laiku jau dzīvoju Milānā. Nestrādāju. Tērēju tēva naudu. Drīkst, es šodien aiziešu uz kādu kastingu kopā ar tevi? Tur puiši arī būs? Pagaidi, man tev jāparāda fotogrāfijas! Vai esi redzējusi ko skaistāku par šo? Salauza manu sirdi un aizbrauca uz Kanādu, bet man ir visi žurnāli, kuros ir viņa fotogrāfijas. Man liekas, ka man jāpārģērbjas. Vai varbūt nomainīt tikai saulesbrilles? Šovakar ir “Calvin Klein afterparty”[4], tu būsi? Tas būs “so fashionable!”

Kā garšo?

Atšu, 32, Ziloņkaula Krasts (Kotdivuāra)

Kāpēc tu tik reti nāc uz mūsu vakariņām? Neesmu redzējis tevi jau nedēļu! Šovakar es taisu pildītu vistu, sautētus dārzeņus, basmati rīsus, medū ceptus baklažānus ar citronu, sviestā sutinātas sēnes un ceptus banānus. Kādu vīnu vēlies? Pareizi – ūdens meitene. Bez gāzes? Tu esi tīrākā lieta Milānā, tas man patīk. Bet es esmu pats labākais pavārs. Kā teica mana māte, kad visi pie galda apklust, tas nozīmē, ka ēdiens ir lielisks. Ir taču supergaršīgi? Paldies, paldies! Šovakar jāpaliek mājās – lūgšanu nakts. Trešdienās un sestdienās gatavoju ēdienu saviem gariem un visu nakti lūdzos. Viņi man dāvā visu, ko vien prasu. Vakar uz ielas atradu marihuānas paciņu – dāvanu sev, un sudraba rokassprādzi – dāvanu manai meitenei. Es varu izmainīt sava ķermeņa izskatu ar vienu vienīgu vēlēšanos. Gribi redzēt mana dibena fotogrāfiju? Es ļoti lepojos ar savu ķermeni – skaists, vai ne? Pie tam, neviens nemāk tā šūpot dibenu kā es. Čads ir mans labākais draugs, mēs dzīvojam kopā jau gadu. Pirms diviem mēnešiem aizvedu viņu pie savas ģimenes uz Āfriku, saslimām ar malāriju, divas nedēļas gulējām slimnīcā. Te fotogrāfijā ir mana meitiņa. Viņai patīk fotografēties, būs modele. O! Paskaties tur uz to sievieti lejā! Tik milzīgas! Kur ir mana kamera? Man patīk silikona krūtis. Labi, pievienošos jums pastaigā, tikai ne pārāk ilgā, es ātri nogurstu. Man labāk patīk gulēt. Gulēt ir labi, es guļu gandrīz visu laiku. Iemācīšu tev dejot, kā dejo pie mums Āfrikā. Pilnībā ļaujies man, aizver acis, nevienu mirkli nezaudē kontaktu ar manu ķermeni un nepārtraukti griezies tā, kā es tevi vadu. Mums jādejo vēl. Nē, nē, mana draudzene nav greizsirdīga, viņa taču arī ir latviete. Pagājušo reizi bija? Vai tu jau pagaršoji manu tunci?

Vīrieši ir traki un padara mani traku!

Elīna, 21, Latvija

Atšu ir mani nobūris, man šķiet. Viņa reliģija mani vilina un reizē biedē. Šodien viņš neatnāca pat atvadīties – gari aizliedz pieskarties sievietei mēnešreižu laikā. Kā mēs vakar sakāvāmies! Neciešu tādu necieņu pret mani. Viņš tomēr nespēj man dot visu, ko vēlos. Man nepieciešams, lai par mani parūpējas, dod visu, visu, lai man nav jāstrādā, varu nodoties modeles darbam tikai sava prieka pēc, lai vadā pa pasauli. Mans bijušais tāds bija. Latvijā gan ir briesmīgi. 10 dienu laikā jau noriebās. Rīga ir nesmuka, auksti, un viss pavisam savādāk. Cilvēki ir izmainījušies. Nav kur patusēties, kaut kas notiek tikai piektdienas un sestdienas naktīs. Milāna ir daudz labāka – mājas. Griķus atvedu. Vispār viss apnicis, nezinu, kur lai aizbrauc. Gribētu Maltā studēt dietoloģiju. Jābeidz tusēties, dzert un pīpēt. Negribu vairs būt 21 gadu veca, klepojoša, nogurusi vecmāmiņa. Kā tu spēj nedzert, nepīpēt, nelietot kosmētiku un neēst visādus sūdus? Palīdzēsi? Šito cigarešu bloku izpīpēšu un tad gan viss. Meklēju meitenes braucienam uz Sentropēzu, Rikardo grib, lai tu arī brauc. 100 eiro dienā. Tavi principi Milānā tikai traucē. Tev nekas nebūtu jādara, varētu atpūsties, seksu viņam no tevis nevajag – pārak ciena tevi, un šim mērķim var atļauties jebkuru augstākās klases prostitūtu.

Es tev parādīšu Parīzi!

Rikardo, 52, Kuba

Es tevi vēroju kopš pirmās dienas, kad atbrauci. Katru dienu nolūkojos tevī pie pusdienu galda. Tev vienīgajai piemīt īstas manieres. Tevī ir kaut kas no dižciltīgajām angļu asinīm. Es nedraudzējos ar “trashy people”[5], tikai un vienīgi ar tādiem, kas ir tā cienīgi. Es zinu, ka tev interesē māksla, es sekoju tev, kad tu gāji uz muzeju. Es gribētu iepazīt tevi tuvāk, domāju, ka tu esi izglītota, inteliģenta, eleganta. Vai tu jau esi paspējusi aizbraukt uz Venēciju? Es tevi aizvedīšu uz turieni nedēļas nogalē. Varam palikt tur pa nakti, kā vēlēsies. Tu mani pārsteidz katru dienu. Neesi lepna ar mani, ņem manu naudu! Nopērc sev visu vislabāko. Ko es tev varu uzdāvināt? Kāpēc nevari pieņemt? Es gribu aizvest tevi uz Parīzi, vai vienalga – jebkur. Kur gribēsi, tur brauksim – ar manu jahtu vai lidmašīnu. Tu esi sieviete ar raksturu, man patīk sievietes ar raksturu. Šodien esmu dusmīgs uz tevi, tu aizgāji apskatīties Karavadžo un neuzaicināji mani. Un kāpēc nepasauc mani, kad ej iepirkties? Man no tevis mazliet bail. Vai Latvijā jums tur ir kāds labs deju skolotājs? Es tev noalgošu labāko pasaulē! Tas kā tu interpretē mūziku dejā, liek manām asinīm sastingt. Man tīkams tavs jūtīgums un lepnums. Gribi, es tev sarunāšu Parīzes aģentūru, viena tur pieder manam draugam. Tikai nepazūdi! Ja tu pazudīsi, pazudīšu arī es.

Klau, vai vari izpalīdzēt?

Baiba, 19, Latvija

Elīna iedeva man tavu numuru, teica, ka es varot padzīvot pie jums, kamēr viņa ir prom. Man nav kur palikt, aizgāju no aģentūras. Pa kluso savācu savas mantas, nomainīju telefona numuru. Ja mani atradīs, man būs beigas. Es vairs nevarēju izturēt, viņš tā prot skalot smadzenes! Vai nu ar draudiem, vai solījumiem pierunā meitenes pārgulēt. Beigās pagriež visu tā, it kā meitene pati to gribējusi. Zini, viņas patiešām sāk tam ticēt. Sešpadsmitgadīgas meitenes zaudē nevainību par dārgām “Prada” kurpītēm. Man līdz šim bija noruna, ka mani liek mierā, jo es labi pelnu, un viņam līdz ar to nāk labi procenti, bet tagad sāk draudēt, ka neļaus man strādāt. Mātes aģentūrā[6] sūdzēties arī nav nekādas jēgas, liek darīt visu, ko viņš saka. Man tagad nav naudas, bet es jau sarunāju darbu pie pīeriem[7] – tusēties un dejot dažādos klubos un privātos pasākumos. Ap 100 eiro naktī. Vakar sapirkos kosmētiku par 150 eiro. Tāpat jau to visu ādai vajag. Braukšu ar Elīnu uz Sentropēzu.

This ir reggea music![8]

Sendija, 17, Horvātija

Mani vecāki ir hipiji, tāpēc es šādi ģērbjos jau kopš bērnības. Man patīk ķīmija un bioloģija, domāju vēlāk studēt ekoloģiju. Atvaino, mēs Horvātijā vienmēr runājam ļoti skaļi. Man pietrūkst Močvaras[9], tev tur patiktu. Šī vieta nedaudz atgādina Močvaru. Paldies, ka atnāci ar mani. Neviena cita neuzdrošinās te nākt, domā, ka piebērs narkotikas dzērienā, bet rastām jau knapi savai zālei sanāk. Tieši tajos smalkajos klubos un restorānos mudž no dīleriem un narkotikām. Vēl vienu deju, labi? Mēs neienīstam serbus, skaidrs, ka vainojams tikai viņu prezidents. Vecākā paaudze gan ir principiālāka. Adrijas vectēvs katrreiz ķer pēc ieroča, kad sāk runāt par serbiem. Viņas tētis kopš kara ir par 80% paralizēts. Visbriesmīgākā skaņa pasaulē ir tā viena dziesma, ko vienmēr spēlēja pa radio gaisa trauksmes laikā. Man šķiet, ka man ir puisis Horvātijā. Mēs ne reizi neesam runājuši. Viņam ir dredi, un viņš ir ģeogrāfijas skolotājs, bet es nekad neesmu dzirdējusi viņa balsi. Aģentūra neļauj man braukt mājās, bet neviens nepiespiedīs mani palikt šeit, kamēr Horvātijā notiek “Sea Splash”[10] Svebors arī tur būs, tā būtu pirmā iespēja mums vienam ar otru parunāt. Dziedam! “So much trouble in the world! “[11]

Es sevi uztaisīšu

Katja, 21, Krievija

Tu esi no ticīgas ģimenes? Tāpēc, ka tu nevalkā īsus svārkus. Šie jau nav īsi. Vēsi, jaciņu nopirku, kad man vēl bija manis pašas krūtis, tagad nevaru aiztaisīt. Kā tev liekas, nav pārāk lielas? Citi saka, ir par lielu. Kaut kad šogad jāuztaisa arī lūpas, manējais samaksās. Kā tās pumpas uz pieres uzmetās, tā nepāriet, pat “Elizabeth Arden” krēms nepalīdz. Ai, labi, uztaisīšu seju, lai var cilvēkos rādīties. Vienreiz pamēģināju caurejas zāles, kuras mana draudzene lieto, bet man vēders sāka sāpēt – es taču jau tāpat normāli katru dienu eju uz tualeti. Katru rītu kā pamostos, tā eju. Kur šajā vilcienā ir tualete?

Īstais Āfrikas stāsts ir Āfrikā

Saimons, 34, Senegāla

Es esmu no Senegālas, bet te dzīvoju jau vienpadsmit gadus. Tu esi fotomodele? Hei, Džo, vari tam noticēt? Baltā modele klausās mūsu mūziku! Tu esi pārliecināta, ka nevēlies uzvilkt kādu zāles dūmu? Kur tu šovakar iesi dejot? Džo taisa maskas no sarkankoka. Tev patīk? Viņš grib pārdot tev visas maskas un figūriņas arī. Džo ir no Ganas. Braukšu drīz uz Norvēģiju pie māsas, gribas mazliet aukstuma. Re, kur Sanijs, viņš vedīs mani mājās, es dzīvoju tajā pašā metro pieturā, kur tu, viņš aizvedīs arī tevi. Rīt nāksi? Mēs vienmēr esam te, parkā, pie šīm priedēm.

Jāsameklē tev draudzene

Kjāra, 58, Itālija

Vai drīkst šeit? Uz citiem soliņiem saule ir neciešama. Raksti, raksti, es netraucēšu... Tu tepat tuvumā dzīvo? Itāliski tikai mazliet? No kurienes esi? Anglijas? Vācijas? Polijas? Latvija, jā, tā arī tagad būs Eiropas Savienībā. Šis ir ļoti jauks rajons dzīvošanai. Iekopts, daudz zaļumu, pietiekoši veikalu, drošs. Tur tālāk gan visādi melnie dzīvo, tur jāuzmanās. Zini, kuri te ir vislabākie veikali? Man patīk “Esselunga” Vašingtona laukumā - tur visādas mērcītes var atrast un lēti. “Pam” gan nav labs, izvēle ir, bet dārgi. Un tirgus ceturtdienās ir tur uz tās ielas. Es tak redzu – tu visu saproti. To var uzreiz redzēt, ka inteliģents cilvēks. Klau, vai tev ir itāļu draudzenes? Tev noteikti vajag kādu draudzeni, kas palīdzētu iemācīties valodu. Vislabāk no katoļu skolas, tur ir labas meitenes. Pārējās gan ir augstprātīgas. Man ir viena kaimiņiene, viņa ir skatlogu noformētāja, varbūt viņa? Ko es vēl no jauniem cilvēkiem pazīstu... Noteikti jāatrod tev draudzene! Es pati arī esmu māksliniece. Šie, kas gāja garām, ir nepatīkami ļaudis, un tie viņu suņi – tie taču ir zvēri! Jā, visu mūžu ar mākslu vien. Te tā tava grāmata, tā ir par mani, par mākslu. Tev ir ļoti skaistas acis. Tikai nesmēķējiet šeit hašišu, tas man nepatīk. Vispār jūs esat labs cilvēks. Vai ne – viņš taču ir labs – no Sicīlijas. Tur visi tādi praktiski un lietišķi cilvēki, visu ko saprot. Kurā stāvā tu dzīvo? Pirmajā stāvā jau varbūt nav tik briesmīgi karsts. Nē, viss, man jāiet, odi mani nokodīs. Visu labu, un padomā par tām draudzenēm!

Jay from Joy [12]

Džejs, 23, Kanāda

Man prasa – o, tu esi modelis? Es atbildu - es esmu Džejs. Man pārāk nepatīk modeļu tusiņi, ja atnāku, parasti esmu “mellow fellow”[13]. Klusi stāvu maliņā. Es pateikšu, no kurienes tu esi, tu izskaties pēc igaunietes. Pareizi? Esmu daudz cilvēku dzīvē saticis. Kanādā studēju filozofiju un tad izdomāju pablandīties pa pasauli. Man ir tuvas eksistenciālisma idejas. Matus neķemmēju, šoreiz pats sapinu bizes, reizēm jau pārāk saveļas. Cilvēki iedalās divās grupās – Dienvidparka cilvēki un Simpsonu cilvēki. Es esmu Simpsonu cilvēks. Strādāt man vislabāk patika Ņujorkā, tur arī bija visvairāk darba. Šis ir tavs šoferis? Tev jāiet? Es nelietoju mobilo telefonu, bet tev taisnība – ja būs iemesls satikties, satiksimies nejauši.

Pastāsti par komunismu!

Stefano, 20, Itālija

Šī grāmata ir par politiku. Bija tāds incidents Milānā, Strūklakas laukumā tika uzspridzināta bumba. Neviens vēl joprojām nezina, kurš pie tā vainojams. Tika arestēts aizdomās turētais, kurš mīklainos apstākļos izkrita pa policijas ēkas logu, turpat pie Strūklakas laukuma. Neilgi pēc tam tika nošauts atbildīgais par šo arestu. Vainīgie tāpat nav zināmi. Tas īsumā tas, par ko tagad lasu. Umberto Eko jaunā grāmata man somā, neesmu vēl iesācis, bet līdzi paņēmu. Tas vīrietis no Sicīlijas runā par tevi, ka tu jau te pusotru stundu pacietīgi stāvi. Itāļi nevar tik mierīgi nostāvēt. Man liekas, mums vairs nav cerību tikt iekšā. Varbūt tomēr, tur nāk Inge Feltrinelli[14], ja atvērs durvis, lai ielaistu viņu, tad varbūt arī mēs tiksim iekšā. To jau varēja paredzēt, ka ielaidīs tikai Feltrinelli un to spāņu filozofu. Kur tu ej? Meklēsi sētas durvis? Redzi, te arī sargs priekšā. Viņš tev saka, ka nelaidīs. Es nespēju noticēt, ka tu to panāci – mēs esam iekšā! Tur arī Umberto! Es biju apsolījis savai meitenei, ka aizvedīšu grāmatu ar viņa autogrāfu. Kā gan tev tagad atlīdzināt? Labi, rīt iesim ekskursijā, parādīšu tev to, kas man šajā pilsētā nozīmīgs. Es rakstu par visu, par ko ir vērts rakstīt, visvairāk īsās ziņas – 5 eiro gabalā – un tad vēl sestdienu radio pārraide par komiksu tēmu. Šī ēka man ir īpaša – te notiek nozīmīgas politiskās tikšanās, un politika ir mans mīļākais temats. Manam draugam ir paveicies, viņš strādā “Couriere della Sera”[15], es rakstu ievērojami mazākai auditorijai. Apēdam pa saldējumam? Man jāpiezvana manai meitenei, viņai šodien pirmā darba diena restorānā. Noteikti ļoti satraukusies. Greizsirdīga, kad pateicu, ka pastaigājos ar meiteni no Austrumeiropas, bet bez tevis viņai taču nebūtu autogrāfa. Mēs satiekamies tikai nedēļas nogalēs, starp 3 dažādām pilsētām dzīvodami. Studēju ekonomiku, aizvedīšu tevi līdz Brerai[16], uz universitāti. Itāļiem patīk zilas acis, gaiši mati un āda. Man arī zilas, bet tas ir retums. Pastāsti man vairāk par komunismu. Itālijā komunisms apvīts ar valdzinājuma auru. Varbūt no nezināšanas. Būt komunistam ir stilīgi. Un par modes biznesu stāsti, mums “parastajiem mirstīgajiem” tas ir tikpat valdzinoši kā komunisms. Man nenieka nav žēl tevis sagrauto ilūziju ne par vienu ne par otru. Ko tu domā par itāļiem? Tas tiesa, ka itāļi visai brīvi maina savus uzskatus, atkarībā no izdevīguma. Tu to sauc par melošanu, bet neviens itālis nekad to neatzīs. Jauna situācija - jauni principi! Tas ir viens no itāļu kā tirgotāju veiksmes stūrakmeņiem, otrs ir ģimene. Ģimene ir pats augstākais. Neviens nav brīvs no ģimenes. Mēs dzīvojam ar vecākiem līdz gadiem 30, un mums jāņem vērā katrs viņu vārds. Tas, protams, nozīmē arī ierobežojumus, bet ģimene ir visstiprākā savienība. Lielie un arī mazie uzņēmumi Itālijā ir lielākoties ģimenes uzņēmumi. Vadībā nekad netiek ielaists neviens “no malas”. Reizēm mani kaitina mana mamma, kas regulāri grib braukt uz Milānu, lai sakārtotu manu dzīvokli un taisītu ēst, tomēr man vēl ir labi, es neesmu vienīgais bērns ģimenē.

XXX

Jau rīt braucu mājās. Rīt visa šī modes mašinērija dosies nosnaust savu īso starpsezonas miegu, aiz aģentūru slēgtajām durvīm blondo zaķu vietā čiepstēs tikai novārtā atstātie zilie kanārijputniņi. Ballītes pārcelsies uz vasarnīcām Rimini. Dizaineri lidos pakaļ iedvesmai uz Āfriku un Dienvidameriku. Modeļi pakos čemodānus uz jauniem tirgiem sava skaistuma noietam vai laiski vadīs dienas Centrālparka pludmalē. Modes svīta un pielūdzēji uz brīdi noņems maskas, notrauks sviedrus, labi zinādami, ka pēc mēneša viss turpināsies.

_______________________________________

1 Kastings – modeļu atlase (no angļu casting).
2 Mēs Itālijā tā darām, kad gribam redzēt (angļu val.).
3 Tas ir tik stilīgi! (angļu val.)
4 Ballīte, kas seko oficiālajam pasākumam, parasti šaurākā cilvēku lokā. (angļu val.)
5 Draņķi (angļu val.).
6 Aģentūra, kas “atklāj” modeli, rūpējas par tā apmācību, karjeru, slēdz līgumus ar citām aģentūrām modeļa darbam dažādos tirgos, par to saņemot procentus no jebkura modeļa darba.
7 Par pīeriem Milānā tiek dēvēti cilvēki, kuru galvenais uzdevums ir ievilināt cilvēkus savā klubā vai vervēt dalībniekus dažādiem pasākumiem, lai piesaistītu pēc iespējas lielākas ļaužu masas.
8 “Šis ir regejs” (angļu val.) – citāts no Boba Mārlija dziesmas.
9 Purvs (horvātu val.) – regeja klubs Zagrebā.
10 Regeja festivāls.
11 “Tik daudz raižu pasaulē” (angļu val.) – citāts no Boba Mārlija dziesmas.
12 Džejs no Joy (angļu val.). Joy – vīriešu modeļu aģentūra Milānā.
13 Ieturēts tips (angļu val.).
14 Ievērojama grāmatizdevēja Milānā.
15 Viens no lielākajiem Itālijas laikrakstiem.
16 Milānas vecpilsētas daļa, kur atrodas Milānas universitāte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!