"Viņi savus taustekļus izpletuši visā Rīgā – Imantā, Teikā, Sarkandaugavā, Purvciemā, Pļavniekos... Kā astoņkājis," saka Rīgas Apbedītāju biedrības vadītājs un apbedīšanas firmas "Sveces" īpašnieks Dzintars Kurmis. Tas, kas pašlaik notiek Rīgā apbedīšanas jomā, vairs neesot normāla konkurence. Tā esot jebkādu ētikas principu ignorēšana, dempings, tirgus kropļošana. Viņaprāt, vaina ir tajā, ka jau vairāk nekā sešus gadus Saeimā iestrēdzis apbedīšanas firmu izstrādātais likumprojekts par mirušu cilvēku apbedīšanas kārtību, kur būtu stingri noteikts, kā un kas drīkst rīkoties ar miruša cilvēka ķermeni.

"Beidziet! Latvijas likumos un Ministru kabineta noteikumos viss ir skaidri noteikts. Vajag lasīt. Visa tā brēka ir tikai pret mums, pret "Paradisus", jo citiem esam kā dadzis acīs," savukārt smejas firmas "Paradisus" direktors Sergejs Pizāns, enerģisks trīsdesmitgadnieks. "Bet es saviem nelabvēļiem gribu teikt paldies – pateicoties viņiem, mēs esam spiesti strādāt un domāt." 2004. gadā, kad izveidojās apbedīšanas firma "Paradisus", Rīgā apbedīšanas jomā darbojās pāri par 20 firmām. Lai gan mirušo skaits galvaspilsētā ik gadus pat nedaudz samazinās, pašlaik galvaspilsētā ir jau vairāk nekā 40 apbedīšanas firmas. Taču pakalpojumu lauvastiesu šajā skumjajā nozarē arvien noteiktāk iegūstot tieši "Paradisus". Tā pārstāvji skaidro – tas tāpēc, ka iedzīvotājiem sasniedzamāk attīsta biroju tīklu un meitas firmas visā Rīgas teritorijā un var lētāk un operatīvāk piedāvāt visu nepieciešamo. Bet pārējie apgalvo – tāpēc, ka "Paradisus" izmanto ārstu un policistu alkatību, lai iegūtu klientus.

Dempings vai apsviedība?

Vislielākais dadzis acīs pārējiem ir "Paradisus" meitas firmas "M. S. Projekts" uzvara ar zemāko cenu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes šā gada iepirkuma konkursā par personas mirstīgo atlieku transportēšanu no notikuma vietas uz ekspertīžu centru, Ls 1,20 par katru savākto nelaiķi un Ls 0,25 par nobraukto kilometru, ieskaitot PVN, – tas nav reāli, uzskata Dz. Kurmis. Jau nelaiķa transportēšanai nepieciešamais speciālais maiss izmaksājot ap sešiem latiem, nepieciešami arī spectērpi un dezinfekcijas līdzekļi, nemitīgi jātur rezervē cilvēki un transports, lai operatīvi izbrauktu uz izsaukumiem. Ja "M. S. Projekts" konkursā varot piedāvāt šādas cenas, tātad krietni ceļot summas uz citiem pakalpojumiem un starpību iekasējot no mirušā tuviniekiem.

"Cenas, kuras piedāvājām šajā konkursā, ir pilnīgi reālas. Varbūt viņi iepērk vienu speciālo maisu par sešiem latiem, bet mēs iepērkam lielos apjomos – tūkstošos – un par vienu eiro gabalā. Un arī 25 santīmi par kilometru ir summa, kas pilnībā atbilst reālajam patēriņam. Ja, piemēram, līdz Siguldai ir apmēram 50 km, 50 atpakaļ, vai 25 lati ir maz?" savus aprēķinus atklāj S. Pizāns. Viņš arī neslēpj, ka pēc uzvaras konkursā par līķu savākšanu saviem darbiniekiem bijis spiests nedaudz samazināt algas, jo "tagad galvenais, lai ir darbs".

Pirms tam konkursā par mirstīgo atlieku transportēšanu bija uzvarējusi SIA "Sv. Jura nams". Tās vadītājs Andrejs Račkovskis apšauba "Paradisus" īpašnieka nosauktos izcenojumus. "Lētākie specializētie maisi pie ražotāja Polijā maksā Ls 2,10, Ķīnā, kur tie ir ļoti sliktas kvalitātes un domāti mazāka auguma cilvēkiem, – divus ASV dolārus gabalā.

Atbildot uz Rīgas Apbedītāju biedrības sūdzībām, Iekšlietu ministrija dienesta pārbaudē konstatēja, ka SIA "M. S. Projekts" par iepirkuma procedūras uzvarētāju ir noteikta atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma uzaicinājuma prasībām. Pārbaudītājuprāt, dempingu varētu saskatīt gadījumā, ja nepamatoti zemu cenu būtu iesniedzis tikai viens pretendents, bet pārējiem izcenojuma pozīcijas būtu līdzīgas. Četru pretendentu piedāvātās cenas svārstījās zemākā līmenī – no 21,99 latiem līdz 35,59 latiem par nelaiķa transportēšanu, bet triju pretendentu piedāvājums šo cenu pārsniedza divas trīs reizes.

Ar S. Pizāna nosauktajām summām gan disonē manā rīcībā nonākušās SIA "Paradisus" un SIA "M. S. Projekts" kvītis mirušā tuviniekiem – par specializēto maisu vai tā dēvēto specpaketi mirušā tuviniekiem norēķināti 13 – 18 lati. Šādiem ierakstiem kvītīs tuvinieki uzmanību bieži pievērš jau pēc bērēm, jo pirmajā satraukumā tam nepietiek spēka. Tad atklājas, ka zārks pirkts nevis tikai par 120 latiem, kā sākumā šķita, bet pierēķināti vēl 20 lati par mūžamājas nestandarta izmēru un vāka iekšpuses drapējumu…

Kas pirmais, tas smeļ

Ārsti, policisti un ugunsdzēsēji ir tie, kas pirmie uzzina par mirušajiem un bojā gājušajiem, skaidro Dz. Kurmis. "Tādēļ ir apbedītāju firmas, kas ārstiem un policistiem par šo informāciju maksā – šobrīd šīs summas sasniedz 100 un pat 150 latus par nelaiķi, protams, šo naudu vēlāk kompensējot tuviniekiem izsniegtajos rēķinos par citiem pakalpojumiem. Ne reizi vien bijis tā, ka tuvinieki ir vēlējušies izmantot citu apbedītāju pakalpojumus, bet mirušais jau aizvests uz "Paradisus" nomāto morgu un tuvinieki sāpju satraukuma brīdī jau parakstījuši līgumu par "Paradisus" pakalpojumu izmantošanu. Esmu augstām iekšlietu sistēmas amatpersonām uz papīra zīmējis shēmas, kā notiek nelaiķu pirkšana... Bez rezultātiem. Esmu dzirdējis pat notiekošā attaisnojumu ar policistu zemajām algām."

"Apbedīšanas firmu starpā valda sīva konkurence, un katru gadu konkurss par mirstīgo atlieku transportēšanu tiek apstrīdēts. Un, protams, katram to ir tiesības darīt likumā noteiktajā kārtībā," pārmetumus komentē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide apgalvo, ka neko par šādu "sadarbību" ar apbedītājiem nav dzirdējusi. Ja kādam ir konkrēta informācija par neētiskiem ārstiem, lai vēršas ar faktiem asociācijā.

Apbedītāji nav jāmeklē

"Tēvu atrada mirušu kāpņutelpā. Kad uzzināju, apbedītāju firma "Paradisus" viņu jau bija aizvedusi. Ja reiz viņi bija sākuši visu kārtot, nemeklēju citus," saka Eduards, kurš tēvu glabāja pērn decembrī. Bēres bez mielasta izmaksājušas apmēram 800 latu. Tā kā tēvam bijusi laba pensija, ģimene to varējusi atļauties. "Viss notika ļoti operatīvi un laipni. Varbūt pat labi, ka pašam šādā brīdī nebija jāsaspringst. Un tomēr ir pretīgi, ka tas viss ir pataisīts par biznesa projektu."

Rudītes ģimene janvārī rīkoja bēres savai kaimiņienei, krietnam cilvēkam. "Apbedītāju firmu mums ieteica mirušās ģimenes ārste. Nevarētu teikt, ka viņa ar šo informāciju īpaši uzbāzās, taču pēc tā, ka vēlāk man apbedītāji reizes trīs jautāja, kura ģimenes ārste iedeva viņu telefona numuru, var noprast, ka viņi savstarpēji norēķinās. Apkalpošana bija ļoti ātra un laipna, bet summa gan sanāca liela – apmēram tūkstoti, jo mēs netaupījām. Būtu jau labi, ja arī man par dažu minūšu konsultāciju vien maksātu 25 latus... " atceras Rudīte.

No "Paradisus" sūtījuši vēstules ar sadarbības piedāvājumiem visiem ģimenes ārstiem un ar daudziem tikušies aci pret aci, saka kādas apbedīšanas firmas pārstāvis. Ierodoties uz miršanas fakta konstatāciju, vairākumam Rīgas ģimenes ārstu kabatā esot SIA "Paradisus" vizītkartes, ko iedot apjukušajiem tuviniekiem. "Jā, bet vai viņi neteica arī, kāpēc?" S. Pizānu nemaz nesamulsina mans jautājums par vēstulēm ārstiem. "Vai viņi ir stāstījuši, ka varam piedāvāt to, ko nevar vairākums no viņiem, piemēram, morgu, kur uzglabāt nelaiķus atbilstošos apstākļos, un patologanatomisko izmeklēšanu?"

Dz. Kurmis atzīst, ka Rīgā nepietiek morgu, brīvdienās reizēm nav ārstu, kas tiesīgi apliecināt cilvēka nāvi, bet Daugavas kreisajā krastā mirušos cilvēkus nepieņem labajā krastā izvietotās medicīnas iestādes. Viņš uzsver, ka šīs problēmas gadiem ilgi izliekas neredzam atbildīgās institūcijas. Savukārt S. Pizāns vēstulē ģimenes ārstus informē, ka kopš 2007. gada maija visu diennakti Tvaika ielā 2 darbojas sertificēta "Paradisus" patoloģijas nodaļa, kur veic patologanatomiskos izmeklējumus, kas noveļ no ārsta sirdsapziņas atbildību par neprecīzas diagnozes noteikšanu.

Tvaika ielā atrodas arī SIA "Paradisus" īrētais morgs. Par mirstīgo atlieku transportēšanu, uzglabāšanu, ģērbšanu, grimēšanu un pārējo pienākas samaksa. "Arī manai firmai piedāvāja īrēt šo morgu. Atteicos. Nomas cena – pusotrs tūkstotis mēnesī... Tādu summu uz pakalpojumu rēķina, manuprāt, iekasēt ir nereāli," saka viens no apbedīšanas firmu īpašniekiem.

A. Račkovskis un vairāki citi apbedīšanas firmu vadītāji atzīst, ka "Paradisus" viņu ilgstoši aizņemtajā nišā ielauzies ar, viņuprāt, Rīgas apjomiem neatpelnāmi lielu naudu un ambīcijām. Turpretim S. Pizāns teic, ka arī šajā jomā ir jāstrādā ar vērienu un apjomu, jo tā var piedāvāt lētākus un operatīvākus pakalpojumus. "Paradisus" pat krīzes apstākļos negrasās atteikties no krematorijas celšanas Valmierā, kas ļaušot arī šo pakalpojumu piedāvāt vēl lētāk.

Tie, kam nācies izmantot "Paradisus" pakalpojumus, stāsta, ka šīs firmas birojos bijis jāpagaida pat nelielās rindās.

Konkurentu kļuvis par daudz

Cīkstiņš ar konkurentiem par katru nelaiķi, sērojošo tuvinieku zibenīga apstrāde jau pie nelaiķa gultas, uzbāzīga apbedīšanas pakalpojumu reklāma medicīnas iestādēs un piedāvāšana valsts slimnīcu morgos, līķu pārvadāšana busiņos, kur varbūt pēc tam pārvadā bērnus un maizi... Šāda apbedīšanas biznesa ētika Latvijā šokējot ārvalstu kolēģus, stāsta Dz. Kurmis.

Pašlaik apbedīšanas pakalpojumu jomā Latvijā var darboties ikviens, jo nav jāiegūst nekāds profesionālo gatavību apliecinošs sertifikāts, kas apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem ir obligāta prasība vairākumā pasaules valstu. Ja tā turpināsies, uzņēmēji, kas godīgi maksā nodokļus un ir godprātīgi pret klientiem, kam ir zināšanas par bēru tradīcijām, savi biroji, katafalki un cits, viņaprāt, drīz bankrotēs.

Rīgā apbedīšanas firmu ir par daudz, savu uzskatu presei neslēpj D. Kurmis: "Tallinā apbedīšanas pakalpojumus sniedz četras firmas, Viļņā – sešas."

Apbedītāju kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus daudzās pasaules valstīs izsniedz attiecīgās profesionālās apvienības. Latvijā pašlaik ir gan Latvijas Apbedītāju asociācija, gan no tās atšķēlusies Rīgas Apbedītāju biedrība, kas abas kopā apvieno tikai pusi no apmēram 100 apbedīšanas firmām, kas darbojas valstī. SIA "Paradisus" nav šajās organizācijās, jo S. Pizāns neuzticētu savas jomas sertificēšanu ne vieniem, ne otriem. Viņš ir valdes priekšsēdētājs pašizveidotajā Eiropas Apbedītāju asociācijā, kurā iesaistījušies Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas kolēģi.

Tieši asā konkurence pēdējos gados mudina pašām apbedīšanas firmām sakārtot savu jomu. Reaģējot uz apbedītāju priekšlikumiem, šonedēļ Rīgas dome nobalsoja par grozījumiem kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumos, ka turpmāk Rīgas kapsētās nelaiķus no kapličas līdz kapavietai būs atļauts transportēt tikai specializētos transporta līdzekļos – katafalkos.

Bet tas ir tikai sākums.

Uzziņa

Pašlaik pieticīgas, bet pieklājīgas bēres Rīgā izmaksā Ls 350 – 400, tā iekļaujoties divu vidēju pensiju – valsts maksātā apbedīšanas pabalsta – apmērā.

2009. gadā Latvijā reģistrēti 29 104 miršanas fakti (2008. g. – 31 006; 2007. g. – 33 042; 2006. g. – 33 098; 2005. g. – 32 777).

2008. gadā nomira 9,6 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2007. gadu mirstība Rīgā samazinājās par 4,9%. Mirstības samazinājuma tendence saglabājās arī pērn.

Apbedīšanas biznesā naudas apgrozījums gadā varētu krietni pārsniegt 12 miljonus latu.