Foto: Publicitātes foto
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) pauž neizpratni par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu steigā sagatavot un virzīt izskatīšanai ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu "Par informācijas tehnoloģiju pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstības optimizāciju valsts pārvaldē", neizvēršot plašāku diskusiju un nekonsultējoties ar sadarbības partneriem un nozares pārstāvjiem.

"Ministrijas iniciatīva optimizēt valsts informācijas tehnoloģiju (IT) pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstību ir apsveicama, taču, izskatot ziņojumu, ir radusies virkne jautājumu un neskaidrību. Iespējams, šie aspekti nav atspoguļoti un nav minēti kā atsevišķie darbi (pienākumi), jo tiek uzskatīts, ka tie ir acīmredzami vai ietilpst kādā citā dokumentā. Tomēr LIKTA uzskata, ka ir nepieciešams precīzāk un skaidrāk definēt visas funkcijas un pienākumus, kuri nepieciešami veiksmīgai valsts IT pārvaldības modeļa ieviešanai un funkcionēšanai, tādēļ šādā redakcijā ziņojums nav atbalstāms," uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Sadarbības partneri norāda, ka ziņojums nav bāzēts uz pietiekami detalizētas izpētes rezultātiem, tādēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par iestāžu IT brieduma līmeni, starpinstitūciju sadarbības problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras, realizējot nākamo plānošanas periodu uzdevumus, kuri izriet no Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem. "Šāda dokumentu sagatavošanas prakse ir pašos pamatos pretrunā ar mūsu "TIESISKUMA KOALĪCIJAS" definētajām vērtībām un principiem," uzskata LEtERA valdes loceklis Normunds Bergs.

Uzskatām, ka tas būtu labi, ja valsts palīdzētu attīstīt eksportspējīgus produktus, tāpat arī nav iebildumu pret homogēnu darbības procesu standartizāciju valsts iestāžu starpā, tomēr ziņojuma konteksts norāda uz pamatdarbības procesu (dokumentu, personāla pārvaldības un finanšu uzskaites) centralizāciju, kam pilnībā pietiek ar diviem - trīs centralizētiem iepirkumiem, iegādājoties visām valsts iestādēm finanšu uzskaites, personālvadības un lietvedības sistēmas. Tam nav nepieciešama atsevišķa organizācija. Tomēr līdz šim šāds modelis nav izvēlēts, jo tas ierobežo konkurenci, var radīt viena piegādātāja monopolstāvokli ar visām no tā izrietošajām sekām, savukārt informācijas sistēmas, kuras nodrošina šo pamatprocesu atbalstu, diez vai būs eksportspējīgs produkts nacionālo tiesību normu atšķirības dēļ. Šāda situācija nav pieļaujama, ir pretrunā brīviem tirgus principiem un kropļos konkurenci.

Sadarbības partneri uzskata, ka valsts pārvaldes dalība konsultāciju pakalpojumu un eksportspējīgu risinājumu izstrādē ir konkurenci ierobežojoša, jo to pamatā ir publiskais budžeta finansējums. Var piekrist, ka specifiskos gadījumos ir attaisnojama konkurences ierobežošana, lai nodrošinātu valstij vitāli svarīgas informācijas drošu apstrādi, bet tas nav pieļaujams vispārīgā gadījumā. Tādēļ nepieciešama diskusija, lai spriestu par VARAM iespējamo atbalstu eksportspējīgu produktu un risinājumu izstrādē, kas neradītu draudus konkurencei.

"Iepazīstoties ar ziņojuma saturu, jāsecina, ka pilnībā ignorētas visas partneru iebildes par virspusēju un nekonkrētu esošās situācijas novērtējumu, līdz ar to secināms, ka ministrija ar nodomu ignorē nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju viedokli. Lai arī VARAM nodeva dokumentu izskatīšanai un komentēšanai sadarbības partneriem, valdībā iesniegtā dokumenta versija atšķiras un ir iesniegta, nesagaidot partneru komentārus. Ceram, ka nākotnē ministrijas vadība spēs precīzāk pārvaldīt savus plānus, lai efektīvāk izmantotu partneru piedāvātos resursus ilgtspējīgas valsts politikas veidošanai," norāda Signe Bāliņa.

Sadarbības partneri uzsver, ka piedāvātais VARAM risinājums paredz pārmērīgu centralizāciju un, izveidojot šādu modeli, valsts uzņemas funkcijas, kuras pašlaik nodrošina brīvais tirgus. Kopumā sadarbības partneri uzskata, ka ziņojums šādā redakcijā nav atbalstāms, tajā veicami labojumi un papildinājumi, kā arī jāsniedz skaidrojumi par diskutabliem jautājumiem. Pirms šī un citu ziņojumu un materiālu apstiprināšanas Informācijas sabiedrības padomē veicamas diskusijas, kā arī saskaņošana ar visām padomē pārstāvētājām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, paredzot tam pienācīgu laiku un nodrošinot atklātu dialogu un nozares ekspertu iesaisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!