Foto: F64
Valdim Dombrovska kungam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam 'Par biezpienu...' "Ēd, dēliņ, biezpienu, tad tev vecumdienās būs laba atmiņa", - tā man bērnībā teica vecmāmiņa.

Vērtējot šībrīža notikumus ap kultūras nozares nākošā gada budžeta projekta sastādīšanu, kur atkal tiek plānots finanšu līdzekļu samazinājums, jāizdara secinājums, ka Ministru prezidenta ēdienkartē biezpiena nav...

Ja būtu, tad viņš noteikti atcerētos, ka pēdējos divos gados kultūras nozares budžets jau ir samazināts par 54%, salīdzinot ar 2008.gadu, viņš noteikti atcerētos sarunas ar Kultūras ministrijas un nozares speciālistiem un 2010.gada rudenī teikto, ka viņš apzinās, ka kultūras nozarē finansējuma samazinājums nav iespējams.

Pirms gada Finanšu ministrijas valsts sekretārs solīja, ka budžeta konsolidācija vairs netiks veikta uz darbinieku darba samaksas rēķina, ka algu vēl vairāk nedrīkst samazināt, jo tad cilvēkiem zudīs jebkāda motivācija strādāt un ticēt šai valstij, taču nu jau viedie vārdi ir aizmirsti.

LKDAF pilnībā atbalsta Kultūras ministrijas apkopoto informāciju, ka pat minimāls dotācijas samazinājums valsts dibinātajām nacionālajām kultūras iestādēm nozīmētu to slēgšanu, un šis ir jautājums par nacionālas valsts pastāvēšanu. Kultūra kā viena no tautsaimniecības nozarēm ietekmē gan valsts, gan sabiedrības un indivīda labklājību, gan arī valsts konkurētspēju un starptautisko atpazīstamību.

LKDAF pievienojas Kultūras ministrijas (KM) uzskatam, ka kultūras budžeta samazinājums nedos vērā ņemamus valsts budžeta ietaupījumus, bet tieši pretēji - radīs neatgriezeniskus zaudējumus valsts sociālekonomiskajā attīstībā, kuru negatīvās sekas izpaudīsies ilgtermiņā.

Darbinieku skaits ir katastrofāli samazināts, darba apjoms atlikušajiem ir dubultojies, arhīvi, piemēram, nespēj pildīt savas funkcijas, tāpat muzeji, teātri un bibliotēkas samazinājušas darbinieku skaitu, lai veiktu tikai pamatfunkcijas izdzīvošanas režīmā, neko vairāk.

LKDAF savu redzējumu par situāciju nozarē jau vairākkārt ir iesniegusi Ministru prezidentam, bet šķiet, ka šodien mūsu pienākums ir vēlreiz to atgādināt:

1. Nedrīkst turpināt iznīcināt kultūras nozari. Turpmāka finanšu līdzekļu noņemšana nav pieļaujama.

2. Valsts, neņemot vērā nozares sociālo partneru vērtējumu, šajā gadījumā KM un LKDAF, grauj sociālā dialoga iestrādnes gan nozares līmenī, gan ikvienā darba vietā, kur ir noslēgts Darba koplīgums, kura normas netiek pildītas, turklāt rodas nevajadzīgas konfliktsituācijas, stress, kas neveicina sekmīgu iestādes darbību.

3. Kultūra - Latvijas valsts pastāvēšanas pamats, ar to esam interesanti un nepieciešami pārējai pasaulei. Latvija ir parakstījusi UNESCO Konvenciju par kultūras daudzveidību, tomēr gatavojas to nepildīt.

4. Nacionālā identitāte (cilvēki, valoda, kultūra) un izcilība (mūsu kori, mūziķi, operdziedātāji, orķestri, teātri, talantīgie bērni no valsts un pašvaldību mākslas un mūzikas skolām, kuri regulāri gūst panākumus starptautiskos konkursos) ir Latvijas konkurētspējas pasaulē labākie pierādījumi. Pārtraucot nozares finansējumu, pastāv draudi, ka šie mākslinieki un mūziķi izvēlēsies turpināt savu radošo darbību citās valstīs - rezultātā Latvija zaudēs līdz šim šo personu izglītībā un radošajā darbībā ieguldītos līdzekļus.

5. Nenovērtēta ir kultūras loma šajā krīzes periodā, kad cilvēki no skarbās ikdienas problēmām gūst labsajūtu, iesaistoties vai piedaloties kultūras procesos - kvalitatīvi pavadot laiku kultūras iestādēs (operā, teātrī, bibliotēkā, muzejā)

6. Kultūra ir pelnoša nozare, dod valstij ieņēmumus tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, transportā, viesnīcu biznesā.

7. Obligāti jāsaglabā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšana līdzšinējā līmenī, kas ļaus nepalielināt bezdarba līmeni valstī, un dos jaunatnei iespēju gūt izglītību mākslā un mūzikā, saturīgi pavadīt brīvo laiku.

8. Nedrīkst palielināt sociālo spriedzi nozarē, kas jau tā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi sakarā ar kraso nodarbināto skaita samazinājumu gandrīz uz pusi. Kā lai mākslinieki rada mākslinieciskās un garīgās vērtības Latvijas tautai, ja valda neziņa par rītdienu?

9. KM finansējums 2012.gadā jānodrošina vismaz 2011.gada līmenī - tas ir nozares arodbiedrības viedoklis.

Neaizmirstiet, ka 2014. gadā Rīga vēlas būt Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vai tas būs iespējams, ja visas kultūras iestādes būs iznīcinātas 2012.gadā?

Nesamazinot kultūras nozares finansējumu, Jūs uzskatāmi parādīsiet savu izpratni par kultūras nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu, bet mums nebūs jāvāc līdzekļi biezpiena iegādei jūsu ēdienkartes uzlabošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!