Vēlēšanu tuvums kā sakarsuša suņa elpa pakausī…. pasaules ziņu aģentūras vēsta, ka Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, sanervozējies par sāncenšu Kristīgo demokrātu arvien labākiem rezultātiem aptaujās, vēlēšanu kampaņu uzsācis trīs nedēļas agrāk nekā plānots. Latvijā cīņa ir vēl daudz spraigāka – politisko krēslu gribētāju daudz vairāk, bet reālu politikas izvēļu daudz mazāk.
Tāpēc jāsola pīrāgi un mūzika, jāveido upura tēls, jāizmanto siena ķīpas un baznīca, jāpiesauc tautas sports, jāvalkā vienkārši zils vamzis un jāpacieš zaudētas iespējas – tādu tēlu un emociju kokteili pēdējā laikā piedāvā partijas.

Sola pīrāgus un mūziku

LSDSP paziņojumiem ir tāda sāja piegarša – Bojāra Satversmes projekts nav izrādījies tas kumeļš, ar kuru aizjāt līdz uzvarai, un LSDSP vaigu sviedros pūlas pierādīt, ka atšķiras no citiem. Vēlētājiem tiek piedāvāti gan intelektuāli saldumi, gan uzrunāta katra cilvēka ēdelība. Kuldīdznieki intelektuālās delikateses var pabaudīt LSDSP reklāmas materiālā “Temats pārdomām”, kurā partija aicina domāt par jauktu vēlēšanu sistēmu un cilvēka interešu pilnīgu aizsardzību. Valmieriešus LSDSP tik augstu nenovērtē un aicina tikai uz kūkām uz izpriecām, rajona laikrakstā publicējot solījumu “deputāti pacienās visus ar pīrāgiem”.

Kādā LSDSP reklāmā izskan arī jautājums “Vai var apgalvot, ka Latvijā vara pieder tautai, ja pat Pasaules Banka teikusi, ka valsts nozagta”. Gribas jautāt – no kura laika partija, kurai mērs Rīgas domē, kļuvusi par tādu Pasaules bankas cienītāju? Parasti jau kreisi orientētās partijas to uztver kā lielo, nejauko labēji liberālo ideju nesēju.

Enģelis ar aizlauztu spārnu

Savukārt Tatjanas Ždanokas iespējami tukšais saraksts, ja CVK viņai neļaus kandidēt, atkal padara viņu par eņģeli ar aizlauztu spārnu. Tas uzrunā un skumdina, gluži tāpat kā 1999. gadā pie prezidentes pils Ždanokas uzslietā telts, liek sarosīties sieviņām ar hennas krāsas matiem un pēc naftalīna smaržojošiem onkulīšiem, ko no savām reportiera gaitām atceros kā amizantu publiku. Augstākās matemātikas docente arī šo gājienu izmodelējusi ar smalku precizitāti.

Siena ķīpas un baznīca

Jau pirms pāris nedēļām Latvijas apceļotāji no dažādam vietām stāstīja par siena “ruloniem”, uz kuriem tumši zilā krāsā uzkrāsots uzraksts “Jaunais laiks”, tādi redzēti gan pie Madonas, gan Daugavpils, gan Kandavas. Agrāk šāds reklāmas veids, popularizējot kādu alus šķirni, manīts Igaunijā. Pie mums, iespējams, tas saistīts ar kādām rituālām izdarībām, kas vērstas uz to, lai pienāktu reiz tādi klimatiskie apstākļi, kad arī siens labāk žūs.

Vienlaicīgi partijas “Jaunais laiks” pārstāvji nodod zvērestu Doma baznīcā. Manuprāt, tas īsti neatbilst luterāniskā askētisma tradīcijām, kur cilvēks savas attiecības ar Dievu kārto kaut kā klusāk, intīmāk. Kopolas filmā “Krusttēvs” ar svētsvinīgu sejas izteiksmi pie altāra taču gāja arī Karleone ģimenes atvase... Mācītāju un kristīgo vērtību sludinātāju stumdīšanās ap Pirmās partijas reklāmas klipiem šo soli padara vēl sājāku.

Sporta mīlētāji

Pasaules futbola čempionāts, motokross, triatlons – tā savu nesatricināmo sporta mīlestību gan no avīžu slejām, gan plakātiem apliecina apvienība Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā. Krāslava, Gulbene, Ādaži, Ķegums – sporta faniem PCTVL sarūpē plašas izklaides iespējas. Kad 30 dienas pirms vēlēšanām PCTVL iesniegs savu priekšvēlēšanu kampaņas deklarāciju, būs interesanti paraudzīties, kas tad slēpjas aiz reklāmās lepni un mistiski skanošā “ģenerālsponsors”.

Finansu deklarācijā par 2001. gadu PCTVL deklarēja, ka tās rīcībā nav bijis vairāk par nieka 9450 latiem. Šogad, acīmredzami uzlabojusi savus dzīves apstākļus, agrāk pieticīgā partija uzstājas kā sporta mecenāts. Laikam jau PCTVL būs ņēmuši vērā krievu klasiķa Čehova teikto - “sports ir pozitīva pamatvērtība. Nekas neintegrē sociālos slāņus labāk kā ielu un sabiedriskās spēles”. Vienīgais, kas varētu apēnot šīs pozitīvās pamatvērtības integrējošo varu, ir Jāņa Jurkāna redzējums, ka Alfrēds Rubiks varētu kļūt par ministru prezidentu…. tas latviešu tautai varētu būt grūti norijams kumoss.

Mīļums un aizkustinoši zils vamzis

Tautas partija savukārt ar sieviešu žurnāla “Ieva” palīdzību jau kuro nedēļu uzrunā krāsaino, noslēpumaini čaukstošo lapu lasītājas. Tiek solīts plašs ‘pārsteigumu’ klāsts – gan Ainara Mielava, gan Harija Spanovska, gan Jāņa Paukštello koncertu veidolā. Izskatās, ka tā vietā, lai izdziedātu netapušās Latvijas Atmodas partijas programmu, Pauštello ir piekritis dziedāt par mīļumu, ko gan vārdos, gan ar acīm lasītājām pauž Andris Šķēle. Liels trumpis Tautas partijas priekšsēdētāja rokās varētu izrādīties arī aizkustinošais pelēkzilais vamzis, ar ko Šķēle parādās gan intervijās sieviešu žurnāliem, gan TP komandu slavinošajā TV klipā. Tajā ir kaut kas zemnieciski/zvejnieciski raupjš, bet vienlaikus elegants. Vijolīšu zilā krāsa nav izgājusi no modes arī šajā vēlēšanu kampaņā.

"Latvijas ceļš" palaiž garām iespēju

Priekšvēlēšanu bulā neveiksmīgi, pat ļoti neveiksmīgi klājies Latvijas ceļam. Respektēta korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēle noteikti varēja kļūt par šīs partijas priekšvēlēšanu kampaņas kārti. Tas apliecinātu viņu profesionālismu politikā un to, ka, neskatoties uz kļūmēm pagātnē, LC varētu būt profesionāla komanda, kas ir jau kaut ko paveikusi, atšķirībā no citiem, kuri vēl tikai sola. Neizlēmība un puskoka lēkšana šajā jautājumā ir radījusi kļūmīgu situāciju, kuru nevarēs labot ne skaistās Aldermanes, Maļuhina, Damberga, Lībānes, Birkava bildes, nedz arī žaketi bezrūpīgi pār plecu pārmetušais Bērziņš. Tāda kampaņa punktus skaita tikai tiem, kas vēl pie varas nav bijuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!