Ikdienā netrūkst konservatīvi noskaņotu viedokļu līderu slavinātu un medijos apmīļotu piemēru, kā cilvēku kopas, kas neatbilst nu jau mirušās Tautas partijas logo struktūrai, spēj dalīties mīlestībā un paļauties citam uz citu. Kā ģimene. Pat, ja raduraksti neatbilst nukleārajai ģimenei, tas netraucē adoptēt bērnus, audzināt mazbērnus, rūpēties par gados vecākiem kaimiņiem, atbalstīt draugus, veidot kopīgu mājsaimniecību un pārvarēt dzīves grūtības.
Par formātu "sieva, vīrs un bioloģiskie bērni"
Tieši tāpēc mani pārsteidz vēlme uzsvērt formātu "sieva, vīrs un bioloģiskie bērni" kā pārāku pār citiem, kā ideālu, uz kuru visiem vajadzētu tiekties, bet tā nesasniegšana ir jāuzskata par personisku neveiksmi. Šāds diskurss ignorē faktu, ka ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas veidot klasisku ģimeni. Un netiek ņemts vērā fakts, ka laulības saites un bērni nebūt nav laimīgas ģimenes dzīves garants.
Katrs cilvēks ir unikāls arī romantiskā un seksuālā ziņā, vienīgā leģitīmā mēraukla, ar ko vētīt savu un citu cilvēku privātās dzīves "normālumu", ir "zelta" likuma "nedari citam to..." versija. Saskaņā ar to, vienīgais ierobežojums, viena cilvēka vēlmēm un impulsiem, ir citu vēlmes. Tas nozīmē, ka būtiskais jautājums ir: vai visi iesaistītie ir bijuši spējīgi saprast, kas notiek, entuziastiski tam piekrist un ir tagad apmierināti ar notiekošo? Patiesas atbildes uz šo jautājumu kopu ļauj nošķirt romantisku un seksuālu uzvedību no tādas, kas ir uztraucoša un nosodāma (bieži vien - arī krimināli sodāma, jo Latvijas likumi šajā jomā ir diezgan adekvāti).
Par draudzību un ieslēgšanu pagrabā
Sabiedrībā ir pieņemts, ka kopdzīve bez laulībām ir absolūti normāla un nevienam nekaitē. Taču ar varu turēt cilvēkus ieslēgtus pagrabā ir noziegums, pat tad, ja pats nolaupītājs to sauktu par "draudzēšanos". Un spriest spējīgi pieauguši cilvēki, lai kādas arī būtu viņu seksuālās iegribas un fetiši, var darīt, ko vien viņi grib, ja vien tas patīk visiem iesaistītajiem. Turpretim seksuāla izmantošana ir tad, ja kādam no iesaistītajiem nav bijusi iespēja saprast notiekošo vai pateikt - nē!
Vienīgais, ko var teikt par citu cilvēku izvēlēm, kas neskar piekrišanu nedevušos, ir: mierīgi turpināt dzīvot savu dzīvi. Divi cilvēki, kas publiskā vietā ir sadevušies rokās tevi skar tieši tikpat, cik kāds, kas nav sava apģērba krāsas tavā gaumē saskaņojis vai pie blakus galdiņa ēd ēdienu, kas tev negaršo.
Reālā problēma, lūkojoties uz ģimenes vērtībām - saprastām kā mīlestība, uzticēšanās, savstarpējas rūpes ir, nevis tie cilvēki, kas savas dzīves veido alternatīvos privātās dzīves formātos, bet gan tie, kas nerūpējas vai pat apzināti grauj ģimenes vērtību saturu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
