Šī nav pirmā reize, kad pieņemti likumi, kas apgrūtina daudziem nodrošināt savu turpmāko dzīvi un sildīt tā jau nabadzīgo valsts ekonomiku. Nekustamā īpašuma nozares izmaiņas un svārstības ir tiešs spogulis ekonomiskajai situācijai valstī, tāpēc pieņemtie lēmumi rada jautājumu - vai turpināsim "rāpties" no bedres ārā?
Pirmkārt, jāatceras, ka uzturēšanās atļauju ierobežojumi atsevišķas pilsētas, piemēram, Jūrmalu vairs "nesilda". Nekustamie īpašumi stāv tukši, kur reklāmas mēģina pievilināt pircējus. Arī būvnieki jau publiski izteikušies, ka šāds valsts lēmums esošajā ekonomiskajā situācijā nebija pilnībā pārdomāts. Tātad - piedāvājums ir, bet ar pieprasījumu diezgan pašvaki.
Taču tagad parunāsim par mājokļiem, jo šī ir sensitīva tēma, kas nekustamo īpašumu nozarē radījusi daudz jautājumu. Pirmkārt, atbalsta programma, ko valsts gatava sniegt jaunajām ģimenēm, būs tikai ļoti niecīga daļa no kredīta iemaksas. Žurnālisti jau veikuši eksperimentus, kas pierāda, ka trīs bērnu ģimenei šī programma ir nereāla.
Ja Latvijas prioritāte ir bērnu dzimstības pieaugums, labklājība un uzņēmējdarbība, tad divi pirmie nosauktie pamatpunkti jau nestrādā, tikai tāpēc, ka bankas vēl arvien ir noteicējas pār situāciju un nav gatavas ieguldīt tik "riskantos darījumos", ja pretī sarunā sēž daudzbērnu ģimene.
Otrkārt, nolikto atslēgu princips nestrādā pēc būtības, jo hipotekārā kredīta ņēmējam jāveic pirmā iemaksa 40% apmērā, kas ir milzīga summa un ne visi to var atļauties. Turklāt, ikviens pirms jebkura darījuma skaita naudu! Ja ir iespēja veikt mazāku pirmo iemaksu, ar apziņu, ka spēšu samaksāt kredītu, diez vai būs interese par šo piedāvājumu kā tādu. Vienkāršāk ir samaksāt mazāku pirmo iemaksu un censties nomaksāt kredītu. Kā būs, tā būs.
Tieši tāpēc vēl arvien daudzi neriskē. Vieniem nedod kredītu, citi negrib būt "mūžīgie parādnieki". Tendences rāda, ka īres tirgus vēl arvien ir samērā aktīvs, un cilvēki izvēlas nepirkt savu īpašumu, bet gan maksāt nomas maksu nevis kredītu. Citi varbūt teiks, ka ta ir izšķērdība, jo nekas netiek iegūts pretī, taču drošība par to, ka nevienam neesi parādā, arī ir rādītājs. Kamēr īres tirgus ir aktīvs, tikmēr ekonomika Latvijā aug. Protams, ja to nemēģina iznīcināt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests ar savām masveida kampaņām.
Iedomājaties, ka samērā gados sieviete no reģiona manto dzīvokli, piemēram, Rīgā. Lai viņa varētu turpināt savu mierīgo dzīvi, nepieciešams sakārtot īpašuma lietas. Bet varbūt ir kāds mazbērns, kurš ar laiku varētu šo īpašumu pārņemt sev. Tātad risinājums - pagaidām dzīvokli izīrēt. Pēc valsts viedokļa, šai sievietei vajadzētu vai nu dibināt uzņēmumu, vai kļūt par pašnodarbināto, vai ko citu, jo galvenais, ka tiek nomaksāti nodokļi.
Tas nav vienkārši, jo uzreiz jāpiesaista grāmatvedis, jāreģistrējas sistēmās, jāsakārto dokumenti utt. Vai valstij nevajadzētu izdomāt sistēmu, ko darīt šādos gadījumos, lai cilvēks būtu godprātīgs un nomaksātu nodokļus, bet tas arī būt saimnieciski izdevīgi?
Ja gribam atrisināt ēnu ekonomikas problēmas nekustamo īpasumu jomā un mērīt ekonomikas izaugsmi, tad risinājumiem jābūt daudz efektīvākiem nekā pašreiz piedāvātie. Izveidojot specializētu nodokļa nomaksas veidu, domājams, ka daudzi būtu gatavi nonākt baltās ekonomikas zonā, bet nepieciešama griba un rīcība valstiskā līmenī, tādējādi sakārtojot tirgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
