Somijas premjerministrs Jirki Katainens jau laikus paziņoja, ka viņš atkāpjas no amata, jo jāgatavojas augstākam lidojumam Eiropas institūcijās. Visticamāk, pēc EP vēlēšanām, kad parlaments nobalsos par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju, Kaitainens kļūs par vienu no EK komisāriem. Tas būtu pasaules brīnums Latvijā, ja kāds Saeimas deputāts uz to laiku, kamēr gatavojas EP vēlēšanām vai komisāra amatam, noliktu savu mandātu.
Mūsu valstī sabiedrības izglītošanu aizēno milzīgie reklāmu blāķi, kas gāžas pār cilvēku galvām, atstājot ēnā gan diskusiju raidījumus, gan publikācijas. Piemēram, viena no aktīvākajām, ja ne pati aktīvāka deputātu kandidāte – lauku meitene ar Briseli sirdī – mēnesi pirms vēlēšanām ir sastopama tikai fotogrāfijās, nevis savā ierastajā darba vietā - Saeimā. Kandidāte esot slima. Man nav tādu pierādījumu, lai to noliegtu, taču ir aizdomas, ka cilvēks visu savu atlikušo spēku iegulda mērķa sasniegšanai ārpus parlamenta sienām.
Solījumi plūst no visām pusēm: sola atbrīvot no bailēm un trūkuma, cīnīties par neatkarību no Eiropas, iedvesmot ar "veiksmes stāstu", būt pašvaldību lobijam Briseles gaiteņos, piesaistīt Eiropas naudu kultūrai un izglītībai...Gudrs vēlētājs noteikti painteresēsies, kādas ir kandidātu svešvalodu prasmes, jo deputātam vismaz vajadzētu prast sazināties angļu valodā, bet pilnvērtīgam darbam vēlamas arī vācu un franču valodas zināšanas. Lai panāktu vienošanos ar citiem politiķiem, nepieciešamas sarunas ārpus formālajām sapulcēm. Ja tās notiek ar tulku starpniecību, tad var uzskatīt, ka tās nenotiek vispār, atzīst viens no pēdējā sasaukuma EP deputātiem no Latvijas.
Svarīgi arī tas, kurā EP politiskajā grupā deputāta kandidāts nolēmis strādāt – vai tā būs kāda no trim lielajām, ietekmīgajām politiskajām grupām, piemēram, Eiropas Tautas partija vai arī kāda no sīkajām bez ietekmes, kā, piemēram, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kur savu pilnvaru laiku atradās deputāte Tatjana Ždanoka. Vai arī kandidāts plāno būt neatkarīgs, neiesaistoties nevienā politiskajā grupā. Tātad dzīvot pa Briseli un Strasbūru piecus gadus kā pa kūrortu.
Pirms paņemam aploksni ar partijas sastādīto listi, vajadzētu padomāt, cik daudz deputātu kandidātu ir ar ekonomiskajām, tautsaimnieciskajām, kā arī ES likumdošanas zināšanām, jo nākamajam EP būs jālemj par ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, kas būs ļoti svarīgs arī Latvijai, par naudas pretatmazgāšanas direktīvu, Banku savienību un citiem ne tikai ES kopumā, bet katrai dalībvalstij svarīgiem ekonomiskiem un juridiskiem jautājumiem. Politologi, vēsturnieki, mākslinieki arī ir vajadzīgi, bet krietni mazāk nekā tādi deputāti, kuri spēj orientēties minētajos jautājumos. Kad Latvijai būtu lielāks ieguvums – vai tad, kad talantīgs cilvēks iestudē operas pasaules teātros un viņa vārds izskan pasaules medijos, vai tad, kad viņš sēž EP Kultūras komitejā, kur netiek pieņemti ES dalībvalstīm būtiski lēmumi? Vai ieguvums būtu lielāks tad, ja cilvēks – kandidāts – turpinātu uzņemt vēsturiskas Eiropas skatītājam pārdomu vērtas filmas un rakstītu interesantas grāmatas, vai arī tad, ja viņš būtu Briselē un piedalītos rezolūciju rakstīšanā? Sīva būs ne tikai partiju ārējā, bet arī iekšējā konkurence, taču rezultāts būs atkarīgs no mums, vēlētājiem.
Pirms vēlēšanām nenāktu par skādi pavērtēt arī līdzšinējo EP deputātu darbu, vismaz ieskatoties viņu mājas lapā internetā, lai uzzinātu kaut vai to, kādās politiskajās grupās un komitejās viņi ir strādājuši un cik likumprojektus personīgi virzījuši cauri parlamenta gaiteņiem.
Vēlēt neies tie, kuriem nav galvas uz pleciem, bet tie, kuriem tā ir, nebalsos par meļiem un tukšu salmu kūlējiem.