Ikreiz, kad tiek meklēti cilvēki konkursa kārtībā atbildīgiem amatiem, nevainojama reputācija ir kā šablons. Nu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlasē nevainojamākais, godīgākais, apņēmīgākais un principiālākais izrādījās Jaroslavs Streļčenoks, kuru tagad grib atzīt kā nepiemērotu amatam. Tā sauktie nozares profesionāļi, kuri piedalījās vērtēšanā, izvairās par to runāt.
Saeimas deputāte Zanda Kalniņa- Lukaševica ("Vienotība") mums stāsta, ka jaunās padomes no vecajām atšķiršoties kā diena pret nakti. Vienīgais kopīgais tām būšot vārds "padome" un tas, ka tajās strādās cilvēki, nevis citplanētieši. Deputāte apgalvo, ka padomēs vairs nenokļūšot partijām pietuvināti cilvēki, kuriem bieži vien nebija nekādas saistības ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību, arī algas vairs nebūšot nesamērīgi lielas. Lai nebūtu jārunā par to, kā to nodrošināt, Z. Kalniņa- Lukaševica, kura īsi pirms Saeimas vasaras brīvdienām ziņoja par jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu, bīdīja to cauri otrajam lasījumam trieciena tempā jeb faktiski bez debatēm.
Valsts kanceleja sola, ka izvēlēsies nevainojamākos, profesionālākos cilvēkus, savukārt likumprojekta bīdītāji ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka šo cēlo mērķi var aizēnot likumprojekta pretrunīgie panti.
Ministrija, kas būs attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja, izveidos nominācijas komisiju, kuras uzdevums būs izvērtēt valdes vai padomes locekļu kandidātus un, ja nepieciešams, pieaicinās neatkarīgus ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām. Ja valdē vai padomē vajadzēs dabūt, piemēram, kādu bez darba palikušu partijas biedru, caurkritušo deputātu, tad to varēs izdarīt bez liekas nopūlēšanās, jo likumprojekts dod kapitāldaļu turētājam jeb attiecīgajam ministram tiesības noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, lai ieliktu savējos.
Kā zināms, pamatotu argumentāciju var vienmēr atrast, īpaši, ja iekārtojamā persona ir vienā partijā ar attiecīgo ministru. Atcerēsimies kaut vai bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītājas Olitas Augustovskas iebīdīšanu lidostas "Rīga" valdē vai Reformu partijas valdes priekšsēdētāja vietnieces Sandras Sondores- Kukules nodrošināšanu ar amatu Ventspils brīvostas valdē.
Jaunais likumprojekts neparedz kritērijus ne valdes, ne arī padomes locekļu atalgojumam.
To regulēšot Ministru kabineta izdotie noteikumi, taču, kā rāda iepriekšējā pieredze, tos var izvērst, kā grib. Atgādināšu, ka Valda Dombrovska vadītā valdība 2012. gadā pieņēma grozījumus MK noteikumos, atļaujot lielo valsts uzņēmumu vadītājiem apvienot amatus un saņemt līdz pat trim reizēm lielākas algas nekā iepriekš. Vairāki lielo valsts uzņēmumu vadītāji izmantoja šo iespēju un gada beigās sev un saviem kolēģiem valdēs piešķīra ievērojami lielākas algas – līdz pat 8500 latiem mēnesī. Iespējams, ka cilvēki to bija pelnījuši, taču tādus lēmumus nevar pieņemt, neizvērtējot reālo situāciju valsts kapitālsabiedrībās.
Likumā ir jāiestrādā visi galvenie pamatprincipi, bet MK noteikumos – procesuālā kārtība. Ja tas nav izdarīts, tad paveras visplašākās iespējas izveicīgiem ministriem un viņiem pietuvinātajiem ļaudīm. Toties likumprojektā nav aizmirsts ierakstīt, ka valdes locekļa gada prēmija nedrīkst pārsniegt četru mēneša atlīdzību. Ja alga būs atbilstoša attiecīgajā nozarē strādājošo algai Eiropā, nevis ņemot vērā Latvijas iespējas, tad nav grūti iedomāties šos prēmiju apmērus un atalgojuma atšķirību, piemēram, starp valdes, padomes pārstāvjiem un medicīnisko personālu kaut vai valsts kapitālsabiedrībās – lielajās slimnīcās.
Z. Kalniņa-Lukaševica norāda, ka likumprojektam esot veltītas bezgalīgi daudzas stundas darba grupā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viņa atsaucas uz OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vēstuli, kura ir adresēta ekonomikas ministram un kurā norādīts, ja valsts nespēj sadūšoties un labi pārvaldīt savus uzņēmumus, tad tas nozīmē, ka ir nepieciešama uzraudzība pār valdi jeb direktoriem. "Tad mums neredzēt dalību OECD nekad – ne tuvākajā laikā, ne arī vēlāk. Neredzēt, kā savas ausis mēs neredzam," deputāte brīdina kolēģus Saeimā.
OECD jau neprasīs, cik cērpamu aitiņu jums vajag, lai atsvērtu vienu barotu vērsi. Pietiks ar to, ka pastāstīs, ka valdes un padomes Latvijā ir tik nevainojamas kā rasas lāse, tik tīras kā debess.