Kopš pagājušā gada oktobra cieši sekoju lidaparātu likumdošanas procesu attīstībai Latvijas parlamentā un ar neslēptu interesi vēroju tautas priekšstāvju izpratni par bezpilota lidaparātiem. Vakar, kad publiski uzplaiksnīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtajā sēdē izskanējušās iniciatīvas, kuras nosaka bezpilota lidaparātu pilnīgu aizliegumu simtgades Dziesmu svētku laikā, nākas secināt, ka izpratne deputātu vidū tikai vēl mazinājusies un šo transporta tehnoloģiju Jēkaba ielā nepazīst.

Šo pārdomu nolūks nav sniegt populārzinātnisku apceri, taču centīšos ieskicēt virzienus, kuros būtu jādomā, lai attīstītu bezpilota lidaparātu likumdošanu, harmonizējot gaisa telpu, kurā šobrīd "nepieskatīti" lido visi bezpilota lidaparātu saimnieki – gan amatieri, kas garlaicīgi parāda skatus no putna lidojuma, gan tādi profesionāļi kā dabas ainavu studija "Eeeglewood", Mārtiņa Ķibilda filmēšanas komanda, kas veido "Adreses", un vadošo mediju ziņu studijas.

Pirmkārt – bezpilota lidaparāti aptver trīs nosacītus sektorus. Visupirms – jau pieminēto rekreatīvo/informatīvo/izklaidējošo jomu. Kā otra būtiska funkcija bezpilota lidaparātiem ir transporta un mazo kravu piegādes. Ne velti, piemēram, tāds uzņēmums kā "Aerones" tepat Latvijā spēj ražot ierīces, kas simts un vairāk metru augstumā nogādā desmitiem kilogramu kravas – urbānā vidē bezpilota lidaparāts kā kurjers ir neaizstājams un tā priekšrocības ir neapšaubāmas.

Trešā sadaļa bezpilota lidaparātu lietojumam privātajā sektorā ir apsardzes uzņēmumos, kur bezpilota lidaparāti pilda fiziskās teritorijas novērošanas funkcijas.

Militāro pielietojumu neapskatīsim, kaut vai tādēļ, ka jau šobrīd[i] ir virkne ierobežojumu un vienlaikus iespēju Aizsardzības un Iekšlietu ministrijai izmantot savā rīcībā esošos speciālos līdzekļus (arī bezpilota), lai pildītu savas funkcijas.

Transporta lauks ir temats, kura sakārtošanā būtu jādarbojas visstraujāk, taču, kā noprotams no atbildīgo pārstāvju izteikumiem un dokumentu tapšanas procesa valsts pārvaldē, – visvairāk uzmanības, veidojot jaunu regulējuma normatīvu Latvijas bezpilota lidaparātu jomā, tiks pievērsts privāti rekreatīvajai jomai, tās ierobežošanai un formulāru vākšanai, apliecinot iestāžu lietderību.

Par iespējām tautsaimniecībā – transporta jomā un servisa pakalpojumu industrijā – Jēkaba ielā nerunā un arī ierēdniecībā nemirdz idejas, šai virzienā paplašinot likuma darbības jomas.

Te arī jāpiebilst, ka drīzumā sagaidāma Eiropas Savienības regula, kas runās par bezpilota lidaparātu izmantošanu (un ne tikai ierobežošanu).

Nesen galvaspilsētā notika interesants urbānās plānošanas pasākums "Mad City Riga", kurā uz pilsētas izaugsmi un transformāciju klātesošie skatījās lineāri – plaknē. Taču ielu platumu pilsētas centrā nebūs pa spēkam palielināt, vien tikai nodalīt prioritāras zonas vienam vai otram transportlīdzeklim. Savukārt vertikālo pilsētas izaugsmi, kas nozīmē transporta lidaparātiem veltītus satiksmes koridorus vairāku desmitu metru augstumā, šobrīd Latvijā neaplūko. Vienlaikus Šveicē jau vairāk nekā gadu vietējā pasta kompānija regulāri nodrošina pasta piegādes pa tiešo no lidostas termināļiem uz klienta atrašanās bāzes punktu (šveicieši bezpilota lidaparātus izmanto, lai transportētu cilvēka audus orgānu transplantācijas gadījumos, un bezpilota lidaparāts ir vitāli nepieciešams, lai sūtījumu – donora orgānus – klīnikā nogādātu maksimāli ātri).

Tā vietā, lai domātu radoši un likumdošanas iniciatīvas veidotu plašas – nolūkā atvērt jaunas iespējas Latvijas jaunuzņēmumiem, nolūkā bagātināt privātā apsardzes biznesa piedāvājuma spektru –, ierēdniecība gatavo vecišķus "noteikumus" ar papīra formulāriem un koncentrējas tikai uz rekreatīvo sektoru, jo – tas līdz šim bijis redzamāks. Jā, nenoliedzami, vairāki desmiti tūkstošu dažādu lidaparātu, kas pārdoti Latvijas bezpilota lidošanas amatieriem, ir transportlīdzekļi, kurus nepieciešams fiksēt, taču pievienotā vērtība no tiem šai valstī ir tuva nullei (ja neņem vērā telekomunikāciju uzņēmumu peļņas ailītes, kur minimāli parādās šo ierīču pārdošanas rezultāti).

Tā vietā, lai izmantotu simtgadi kā PR instrumentu un izstrādātu liberālu un Eiropā inovatīvu likuma ietvaru, kas ļautu Latvijas galvaspilsētas sirdij tuvo mazo Spilves lidlauku pārvērst par R&D centru bezpilota lidaparātu izmēģinājumiem, deputāti atbalsta "totālu kontroli" un aizliegumu lidot vispār.

Un te vizualizēsim – kā tieši kontrolēt kādu personu, kas (jā, pārkāpjot MK noteikumu regulējumu), lidojot ar vidējas cenas kategorijas pusprofesionālu Ķīnā ražotu bezpilota ierīci no savām mājām Mīlgrāvī vai Sužos, pārlidos pār Mežaparka estrādi brīdī, kad nācijas elite baudīs Dziesmu svētku koncertu, – tas ir, mazākais, interesanti, un gribētos dzirdēt par tādas tehnoloģijas esamību NBS rīcībā (pat pasaulē drošumspējas pirmrindnieku Izraēlas un ASV militāro korporāciju rīcībā īsti nav tehnoloģiju, kas spētu kontrolēti vadīt bezpilota ierīces nosēdināšanu).

Būtiskais civiltiesiskās atbildības jautājums, kas cita starpā nozīmē arī to, ka būtu jārunā par "dronu OCTA", ir interesants. FKTK tīmekļa resursā redzam, ka licences šai apdrošināšanai (gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai) ir sekojošām apdrošināšanas sabiedrībām: "Balcia Insurance SE" un BTA. Vai kāds ierēdniecībā plānojis diskusiju ar apdrošināšanas sektora pārstāvjiem, un vai notikusi diskusija ar Latvijas Apdrošināšanas asociāciju, kuras vadītājs Jānis Abāšins cita starpā pavisam nesen uzsvēra, ka apdrošināšanas nozarē tehnoloģijas ieņem arvien būtiskāku lomu?

Vai un kādā veidā apdrošinātājs spēs fiksēt bezpilota lidaparātu operatoru kvalifikāciju, sekot līdzi lidojumu apjomam (iespējams, tas varētu būt kritērijs, lai šeit runātu par nosacītām "Bonus Malus" klasēm, balstoties uz operatora pieredzi drona veiksmīgās un pabeigtās lidojuma misijās, – līdztekus teorijas eksāmenam un praktiskajai apliecībai par sekmīgu lidojumu, piedaloties kādai lidaparātu komisijai, noteikti jāvērtē progress gada/sezonas griezumā)?

Vai un kādā veidā jānosaka prasības transporta komersantiem, kas izmantos (protams, cerot, ka likumdevējs vispār sapratīs, ka šāds sektors eksistē) kurjertransporta bezpilota ierīces? Pasaules prakse liecina, ka pie konkrēta lidaparāta svara tiek pieprasīts, lai ierīcei būtu automātisks izpletnis, kas mazina iespējamās traumas lidaparāta kontroles sistēmu traucējuma gadījumā. Vai Latvijas apdrošinātāji vispār vērtējuši iespēju apdrošināt šāda veida biznesu, un vai ierēdniecība uzrunājusi šo sektoru, lai saņemtu ekspertu atzinumus?

Secinājumi?

Drīzāk virkne retorisku jautājumu un komentāru par tēmu. Bet, un kas patiešām būtiski, bezpilota lidaparātu tematiku aktualizējot, lūgums – spēt raudzīties uz droniem plašāk nekā uz lieliem dunduriem, kurus gribas gāzt zemē un sabradāt.


[i] Likums par aviāciju:
47. pants. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās

Bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai tādu cita veida lidaparātu pārvietošanos, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošumu, Latvijas Republikas gaisa telpā veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2013.)

47.1 pants. Bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumu vai pārvietošanās piespiedu pārtraukšana

Lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu.

Bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanu veic Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām valsts institūcijām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2016.)