Šāda pat informācija par Latviju tiek aktīvi izplatīta arī ārpuses valsts robežām – citās valstīs, starptautiskos forumos un organizācijās. No vienas puses ir iespējams šos izteikumus ignorēt, tomēr to ignorēšana nenozīmē, ka to neņem vērā citas valstis un starptautiskās organizācijas. Viena no šādā organizācijām ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un šī raksta ietvaros tiks apskatīts kāda informācija par Latviju tiek izplatīta šīs organizācijas sanāksmēs.
No 23. septembra līdz 4. oktobrim Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās ikgadējā EDSO Humānās dimensijas sanāksme. Šīs sanāksmes ietvaros itin bieži tiek piesaukts arī Latvijas vārds, tomēr šajā gadījumā nevis, lai izceltu Latvijas sasniegumus, bet gan parādītu Latviju kā nedemokrātisku valsti. Šī raksta autoram bija iespēja piedalīties divās no šī gada Humānās dimensijas sanāksmes sesijām un attiecīgi šajā rakstā dalīties ar saviem novērojumiem par tur redzēto un dzirdēto.
EDSO Humānās dimensijas sanāksmes mērķis ir izskatīt, kā EDSO dalībvalstis izpilda saistības cilvēktiesību, likuma varas un demokrātijas jomās, ko tās ir uzņēmušās līdz ar dalību EDSO. Lai dotu pilnvērtīgāku priekšstatu par valstu progresu saistību izpildē, šajā sanāksmē tiek aicinātas piedalīties nevalstiskās organizācijas kurām ir iespējams uzstāties ar īsiem ziņojumiem par specifiskiem jautājumiem vai situāciju noteiktās EDSO dalībvalstīs, kā arī sniegt rekomendācijas EDSO vai konkrētām organizācijas dalībvalstīm. Šīs rekomendācijas tiek apkopotas un izmantotas tālākā EDSO darbā, izstrādājot un ieviešot mehānismus EDSO mērķu sasniegšanai.
Latvijas kontekstā Humānās dimensijas sanāksmes ir nozīmīgas, jo tieši šo sanāksmju ietvaros starptautiskas auditorijas priekšā tiek veidots noteikts priekšstats par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Latvijā. Priekšstats veidojas, vadoties no sanāksmes dalībnieku izteikumiem par Latvijas progresu EDSO saistību izpildē. Humanitārās dimensijas sanāksmes ir tās, kurās visbiežāk izskan Krievijas pārmetumi Latvijai un Igaunijai par situāciju demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Šajā sanāksmē izskanējušās tēzes dažkārt atspoguļojas Krievijas pozīcijā un arī tās gatavotajos pārskatos par cilvēktiesību stāvokli pasaulē. Jāpiebilst, ka šo sanāksmju ietvaros izskanējušie nevalstisko organizāciju skatījumi un vērtējumi var ietekmēt arī citu valstu pārstāvju skatījumu uz Latviju.
Šajā kontekstā jāsaka, ka šīgada Humānās dimensijas sanāksmē citām EDSO dalībvalstīm viedoklis par Latviju veidojās itin negatīvs, jo Latvijas vārds tika pieminēts lielākoties saistībā ar "masu bezvalstniecības problēmu", nedemokrātisko vēlēšanu sistēmu un etnisko minoritāšu diskrimināciju. Cēloņi šādu tēžu izskanēšanai top skaidri, kad redzam, kuras organizācijas šogad ir "pārstāvējušas" Latviju Humānās dimensijas sanāksmē – Baltijas vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centrs, Pilsoņu konsultāciju birojs "CONSENTIA", Cilvēktiesību biedrība "Atgrieziet mūsu vārdus", Latvijas antifašistu komiteja, Latvijas cilvēktiesību komiteja, Nepārstāvēto parlaments, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija i ii.
Šo organizāciju pārstāvji aktīvi piedalījās vairākās sanāksmes tematiskajās sesijās, lai paustu savu viedokli par situāciju Latvijā un uzsvērtu tās EDSO saistības, ko, viņuprāt, Latvija nespēj vai nevēlas pildīt. Savu uzstāšanos ietvaros daži šo organizāciju pārstāvji aicināja EDSO pārskatīt "Latvijas PSRS Augstākās Padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", jo tajā ietvertie principi par Latvijas Republikas kontinuitāti esot pretrunā ar 1975. gada EDSA (EDSO) Helsinku deklarāciju iii. Tā kā faktiski EDSO dalībvalstis un EDSO kā organizācija tiek aicināta pārskatīt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa pamatotību un atbilstību EDSO normām. "4. maija deklarācija" šo organizāciju pārstāvju ziņojumos tika pieminēta kā dokuments, ar kuru faktiski Latvijā ir radīta "masu bezvalstniecības problēma", jo, atjaunojot Latvijas Republiku, balstoties uz valsts kontinuitātes principiem, pilsoņa tiesības vardarbīgi esot atņemtas vairāk nekā 600 tūkstošiem Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku. Pilsonības atņemšanas šiem cilvēkiem vienlaicīgi nozīmējot, ka kopš 1990. gada Latvijā nav notikušas vispārējas vēlēšanas, kas padara visas līdzšinējās vēlēšanas nedemokrātiskas iv. No šāda apgalvojuma netieši izriet skatījums, ka arī visas kopš 1990. gada ievēlētās Latvijas Republikas Saeimas un pašvaldības nav demokrātiskas, un to lēmumi attiecīgi varētu nebūt likumīgi.
Latvijas organizāciju pārstāvji īpašu uzmanību veltīja tieši nepilsoņu jautājumam. Izteikumos par nepilsoņu situāciju Latvijā tika aizstāvēts pieņēmums, ka nepilsoņa statuss ir tikai viens no daudziem etniskās diskriminācijas veidiem, kas tiek īstenots Latvijā un Igaunijā. To pamatojot tas, ka nepilsoņi ir galvenokārt tikai etnisko minoritāšu pārstāvji v. Protams, šajos izteikumos nekas netika minēts par vēsturisko situāciju, kas faktiski ir radījusi stāvokli, kad personas, kuras Latvijas teritorijā ieradās okupācijas periodā, nespēja iegūt Latvijas pilsonību līdz ar neatkarības atjaunošanu. Savukārt naturalizācijas process, kas lielā mērā bija paredzēts šo cilvēku integrācijai, sanāksmes ietvaros tika pasludināts par izgāzušos, jo lielākais nepilsoņu skaita samazinājums notiekot uz emigrācijas un mirstības rēķina vi. Nekas gan netika pieminēts par to, ka dažkārt šo procesu kavē pašu krievvalodīgo tiesību aizstāvju organizāciju darbība un retorika. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktajā nepilsoņu aptaujā ceturtā daļa respondentu atbildēja, ka negatavojas iesniegt naturalizācijas iesniegumu, jo Latvijas pilsonība viņiem pienākas automātiski vii.
Arī turpmākās attīstības tendences Latvijā tika iezīmētas diezgan drūmās, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas valsts īstenotā politika (nacionāli-radikālo spēku ietekmē) ir tā, kas faktiski novedusi valsti pie etniskiem konfliktiem. Savukārt, saskaņā ar A. Gapoņenko vadītā Eiropas pētījumu institūta veiktajiem pētījumiem, Latvijā esošie etniskie konflikti draudot pārtapt atklātā sadursmē viii. Šādi izteikumi šķiet itin savdabīgi, īpaši ņemot vērā nesen Drošības policijas izplatīto informāciju, kas liecina, ka lielākā daļa ierosināto kriminālprocesu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu ir bijuši par vēršanos tieši pret latviešiem, nevis Latvijā dzīvojošajām etniskajām minoritātēm ix. Iespējams, tiecoties radīt iespaidu, ka Latvijā tūlīt piedzīvosim atklātus etnisko konfliktus, tiek mēģināts padarīt "Nepilsoņu parlamentu" par daudz svarīgāku organizāciju, nekā tas pašlaik ir.
Lai izvairītos no etniskā konflikta eskalācijas Latvijā, A. Gapoņenko un citu augstākminēto organizāciju pārstāvji aicināja EDSO, citas starptautiskās organizācijas un "ieinteresētās valstis" iesaistīties kā vidutājiem starp Latvijas valsti un etniskajām minoritātēm x. Līdzīgs aicinājums izskatīt iespējas EDSO un tās dalībvalstīm kļūt par vidutājiem starp valsts institūcijām un etniskās minoritātes pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām izskanēja arī Krievijas pārstāvju ziņojumos xi. Jāpiebilst, ka arī citos jautājumos bija novērojamas līdzības Latviju pārstāvošo NVO un Krievijas pārstāvju uzrunās, piemēram, uzsverot naturalizācijas procesa faktisko izgāšanos vai Latvijā notiekošo vēlēšanu nedemokrātiskumu xii. EDSO iesaiste meditācijas procesā ļautu "Nepilsoņu kongresam" vēl vairāk sevi pozicionēt kā līdzvērtīgu Latvijas valsts institūcijām un, protams, EDSO iesaiste arī nozīmētu, ka organizācija atzīst Latvijas situāciju par pietiekami problemātisku.
Prasības pēc trešo pušu iesaistīšanās meditācijas procesā starp Latvijas valsts institūcijām un etnisko minoritāšu pārstāvošajām NVO, īpaši "Nepārstāvēto parlamentu", liecina par mēģinājumiem veidot "Nepārstāvēto parlamentu" kā leģitīmu visu Latvijā esošo etnisko minoritāšu pārstāvi. Leģitimitāte tiek pamatota ar vēlēšanām, kurās tika ievēlēts "Nepārstāvēto parlamenta" sastāvs. Tomēr notikušās vēlēšanas nedod tiesības "Nepārstāvēto parlamentam" kļūt par visu Latvijā mītošo etnisko minoritāšu pārstāvjiem, jo nav teikts, ka visi šo minoritāšu pārstāvji ir piedalījušies vēlēšanās. Tā kā šajā gadījumā var saskatīt mēģinājumus pasniegt vēlamo par esošo. Prasot EDSO un citu "ieinteresēto valstu" iesaisti, arī faktiski tiek pateikts, ka Latvijas valsts institūcijas nespēj sekmīgi darboties un risināt šo problēmu. Arī "nacionāli-radikālo" spēku piesaukšana ir zināms mēģinājums padarīt nacionālās valsts projektu par radikālu, ksenofobisku un, tādējādi, nevēlamu valsts attīstības scenāriju. Jāpiebilst, ka nacionālisma kā negatīva Latvijas valsts aspekta pieminēšana, ir kļuvusi par sava veida tradīciju starp tiem, kuri tiecas aizstāvēt krievvalodīgo intereses.
Kā liecina augstākminētais, Latviju "pārstāvošās" organizācijas šīs sanāksmes ietvaros tiecās sasniegt vairākus mērķus, piemēram, radīt par Latviju negatīvu tēlu šīs organizācijas ietvaros. Lai gan EDSO darbojas Eiropas valstis, kuras ir informētas par patieso situāciju Latvijā, ir virkne valstu, kuru skatījumu par Latviju var tieši ietekmēt tas, ko par valsti Humānās dimensijas sanāksmē saka šīs valsts NVO. Otrkārt, nenoliedzot, ka Latvijā kā demokrātijā, kas turpina attīstīties, ir vēl risināmi jautājumi, Latviju pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, kuras piedalījās šajā sanāksmē, pauda tikai vienpusēju skatījumu. Latvijas oficiālie pārstāvji iesaistījās diskusijās, lai paustu valsts skaidrojumu par izskatītajiem jautājumiem, vai, lai novērstu pārmetumus, kas tika uzskatīti par nepamatotiem, tomēr viņu balsis dažkārt nogrima daudzbalsīgajos pretējos skatījumos. Sanāksmes formāts arī nepieļāva ilgas un vairākkārtējas valstu uzstāšanās.
Kopumā EDSO Humānās dimensijas sanāksmi var skatīt kā sava veida "informācijas gadatirgu", kur EDSO iegūst informāciju par norisēm tās dalībvalstīs, bet sabiedriskās organizācijas var atrast sabiedrotos ar līdzīgām interesēm. Tomēr kā var spriest vadoties no augstākminētā, pašlaik Humānās dimensijas sanāksmēs no Latvijas piedalās tikai noteiktas organizācijas, kas lielā mērā nodarbojas ar krievvalodīgo interešu aizstāvēšanu Latvijā, bet pēdējos gados tiecas kļūt arī par citu etnisko minoritāšu pārstāvjiem, piemēram, A. Gapoņenko savās uzrunās vairākkārt piesauca latgaliešus kā vēl vienu Latvijas valsts apspiesto minoritāti, kurai klājas vēl sliktāk nekā krieviem. Specifiskais interešu loks padara šo organizāciju interpretāciju diezgan vienpusēju, un liedz atzīmēt tos panākumus, ko Latvija līdz šim ir spējusi sasniegt. Arī vairāk nekā divdesmit gadu laikā Latvijas valsts institūcijas un nevalstiskais sektors ir uzkrājis pieredzi, ar ko būtu lietderīgi iepazīstināt citus, un šāda veida sanāksmes varētu būt itin laba platforma savas pieredzes nodošanai.
Ar dokumentiem, kas tika izplatīti EDSO Humānās dimensijas sanāksmes ietvaros un tika izmantoti šī raksta tapšanā, var iepazīties sanāksmes mājaslapā http://www.osce.org/hdim_2013
i Spriežot pēc rakstiem plašsaziņas līdzekļos, citām sabiedriskajām organizācijām itin nepieņemama šķita Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvju uzruna EDSO sanāksmē, jo šīs NVO pārstāvji uzsvēra Latvijas ieguldījumu minoritāšu valodas, kultūras un tradīciju saglabāšanā.
ii http://www.osce.org/odihr/107277
iii http://www.osce.org/odihr/106205
iv http://www.osce.org/ru/odihr/106274
v http://www.osce.org/ru/odihr/106071
vi http://www.osce.org/ru/odihr/106071
vii http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/jaunumi/publikacijas/petijumi/2012.gada-p%C4%93t%C4%ABjums.pdf
viii Aleksandra Gapoņeko uzruna, Papildus pasākumā: Mass statelessness in Latvia and Estonia as a result of ethnic discrimination" , Varšava, 30.09.2013.
ix http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/482000-naida_noziegumi_registreti_pret_latviesiem_un_ebrejiem
x http://www.osce.org/odihr/106215 un http://www.osce.org/ru/odihr/106071
xi http://www.osce.org/ru/odihr/106596
xiihttp://www.osce.org/ru/odihr/106596