Gan NATO, gan Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka Patriot ir aizsardzības ieroči, un taisnība šīm amatpersonām ir. Taču paskaidrot, no kā tad Turcijai ir tik liela nepieciešamība aizsargāties, tās tā arī nav spējušas. Tādēļ pašlaik notiekošais izskatās vai nu pēc mēģinājuma veicināt NATO iesaistīšanos Sīrijas konfliktā, vai arī gatavošanās kādai plašākai operācijai.
Jāsāk ar to, ka Sīrijas uzbrukuma iespēja Turcijai līdzinās nullei - to atzīst gan turku militārie analītiķi, gan politiķi, gan mediji, piemēram, laikraksts Zaman. Tiesa, Sīrijas teritorijā pie pašas robežas ar Turciju notiek kaujas starp prezidentam Bašaram Asadam lojālajiem spēkiem un nemierniekiem, kuriem Turcija sniedz neslēptu atbalstu. Un karā kā jau karā - nomaldījušās lodes vai artilērijas šāvieni pie robežas nemēdz apstāties un uzrādīt dokumentus, tie vienkārši ielido kaimiņvalsts teritorijā. Taču neba Patriot ir tā, kas var pasargāt no šādām lodēm un šāviņiem - sistēma domāta daudz nopietnākiem mērķiem, tādām, kā raķetes vai lidmašīnas.
Novembrī, oficiāli pavēstot par vēlmi savā teritorijā dislocēt Patriot, Turcijas prezidents Abdulla Gils it kā garāmejot pieminēja iespēju, ka Sīrijas armija pret nemierniekiem varētu sākt lietot ķīmiskos ieročus, un nepieciešamību pēc Patriot motivēja ar apsvērumiem, ka Turcijas teritorijā varētu iemaldīties kāda ar ķīmiskajiem ieročiem bruņota sīriešu raķete. Šis paziņojums atradis dzirdīgas ausis. Lai gan speciālisti vēl strīdas, kādi ir Sīrijas ķīmisko ieroču krājumi, un kā tos ir iespējams pielietot, bet Sīrijas valdība dievojas, ka līdzīgu domu tai nav pat prātā, ASV prezidents Baraks Obama jau paspējis tik bargi brīdināt Damasku, ka liekas - viņam uz galda nokļuvuši slepeni izlūkošanas dati par to, ka Sīrijas ķīmiskie arsenāli ir gatavi kaujai, bet raķetes notēmētas ne tikai uz nemiernieku bāzēm, bet arī Ankaru, Stambulu vai Rijādu.
Līdz ar to pateicīgs informatīvais fons Turcijai nepieciešamā lēmuma pieņemšanai bija radīts, un otrdienas lēmuma pieņemšana bija tikai tehniskas dabas jautājums. Diskusijas par to, cik Patriot baterijas tiks dislocētas Turcijas dienvidaustrumos, vēl turpinās, tāpat dislokācijai jāsaņem Vācijas un Nīderlandes parlamentu sankcijas (tieši šajās NATO dalībvalstīs, kā arī ASV, atrodas kompleksi). Kāds laiks būs nepieciešams Patriot nogādāšanai Turcijā un uzstādīšanai, taču Ankara ir pārliecināta, ka nākamā gada sākumā kompleksi būs kaujas gatavībā.
Taču, ja reiz no Sīrijas armijas nav jābaidās, pret ko tad tie būs vērsti? Ir samērā lielas aizdomas, ka Patriot ir pirmais solis, lai Sīrijas ziemeļus, tieši pierobežu ar Turciju, noteiktu par Sīrijas militārās aviācijas lidojumiem aizliegto zonu. Savulaik pēc līdzīga scenārija tika uzsāktas Irākas un Lībijas līderu Sadāma Huseina un Muamara Kadāfi gāšanas operācijas.
Ankara kopā ar saviem pašreizējiem sabiedrotajiem no Persijas līča piekrastes jau labu laiku mudinājusi uz šādas zonas noteikšanu, taču citas NATO dalībvalstis pagaidām nepauž vēlmi militāri iesaistīties Sīrijas konfliktā - pietiek jau ar morālo un materiālo atbalstu, kas tiek sniegts dumpiniekiem. Arī pēc NATO ministru sanāksmes alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vairākkārt uzsvēra, ka Patriot izvietošana nebūt nav pirmais solis lidojumiem aizliegtās zonas noteikšanai.
Iespējams, ka oficiāli arī nav, bet, kā izpļāpājies viens no amerikāņu konservatīvajiem senatoriem Džons Makkeins - pietiks ar Patriot notriekt vienu Sīrijas lidmašīnu, kas atradusies pārāk tuvu Turcijas robežai, lai Asadam zustu vēlme sūtīt savu aviāciju uz šo reģionu. Līdz ar to nekas vairs neapdraudētu Sīrijas nemiernieku bāzes, netraucētu tiem no Turcijas teritorijas piegādāt aizvien jaunas un jaunas ieroču kravas.
Turcijas mērķis ievilkt Sīrijas konfliktā citas NATO dalībvalstis tiks sasniegts arī citā veidā - Patriot kompleksi ir jāapkalpo, turku militārpersonas to nav apmācītas darīt, un tas nozīmē, ka Turcijas un Sīrijas pierobežā tiks dislocēti vairāki simti amerikāņu, vāciešu vai nīderlandiešu speciālisti. Plaša augsne dažādām provokācijām, par kurām uzvelt vainu Sīrijas drošības dienestiem...
Raugoties plašāk, iespējams, ka Patriot izvietošana Turcijā ir priekšvēstnesis kādiem lielākiem satricinājumiem reģionā. Iepriekš NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas šajā valstī tika dislocētas 1991. un 2003. gadā - abu Irākas karu laikā. Pašlaik dienas kārtībā ir iespējama militārā operācija pret Irānu, kuras uzsākšanas gadījumā Patriot lieti noderēs. Piemēram, lai aizsargātu NATO radaru Kuresikā, kas pilnībā kontrolē notiekošo reģionā.
Bet, atgriežoties pie Turcijas bažām par savu drošību, ir vērts atcerēties izteicienu - kas vainīgs, tas bailīgs. Turcija ir ļoti bezkaunīgi iejaukusies kaimiņvalstī notiekošajā konfliktā, sniedzot būtisku atbalstu vienai no karojošajām pusēm, skaļi mudinot uz Sīrijas valdības gāšanu militārā ceļā. Tā vietā, lai uz robežas izvietotu pretgaisa aizsardzības kompleksus, tai būtu jāparūpējas, lai šo robežu nešķērso ieroču karavānas, un jādara viss iespējamais, lai Sīrijas iekšējo konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā, nevis jāpiemet pagales kara ugunskuram.