Atlikusī sabiedrības daļa, kas izstrādē nebija piedalījusies, ziņu par jauna cietuma būvniecības ieceri saņēma "pēc fakta" – ziņa par plānotajiem ieguldījumiem nu aplidojusi medijus no apriņķa avīzītēm līdz centrālajai presei.
Lielai daļai auditorijas ziņa ir gluži vienaldzīga. Vairums ieslodzīto nav ne miķelsoni, ne stabiņas. Tie uz cietumiem dodas taisnā ceļā no saviem neizglītoto, trūcīgo "mazo cilvēku" geto un daudzu acīs nebūtu ne cienījami, ne interesanti arī dzīvojot vislikumpaklausīgāko dzīvi.
Taču spriežot pēc ierakstiem mikroblogu vietnē "Twitter", kas lielai daļai cilvēces nu jau aizvieto ierastākus saziņas līdzekļus, sabiedrības domas par valdības lēmumu dalās. Turklāt to kā instrumentu politiskajā cīņā pret varas partijām izmanto ne tikai opozīcijas spēki – izrādās mulsumu pārdzīvo jauni, talantīgi politiķi, kuri jau pārskatāmā nākotnē lems sabiedrības likteni un iedvesmos mūs jaunam ekonomiskajam izrāvienam.
Acīmredzot komunikācija ar sabiedrību nav bijusi tik caurspīdīga un saprotama, lai sabiedrība nešauboties nostātos koncepcijas autoru pusē. Tātad ideju popularizēšanas publiskajā kampaņā kaut kas palicis nepateikts – noziedzības mazināšanas sistēmas etapi "prevencija – soda izpilde recidīva mazināšanai – sodu izcietušu cilvēku integrācija" savā starpā nevis konkurē, bet gan viens otru papildina. Jauni cietumi sociāli atbildīgu pilsoņu vietā nesarīkos preventīvu vasaras nometni riska grupu bērniem un nepieņems darbā sodu izcietušu cilvēku viņa integrācijai sabiedrībā. Noziedzību joprojām dzemdina sabiedrība – jauni, mūsdienīgi cietumi palīdzēs tai sekmīgāk cīnīties ar noziedzības sekām un rūpīgāk kā līdz šim nodos sabiedrībai stafeti, lūdzot to turpināt nākošo distances posmu.
Lai valdības lēmums iemantotu plašāku popularitāti sabiedrībā, bez kuras atbalsta jauno cietumu ieguldījumi noziedzības mazināšanā būs mazāk efektīvi, vērts atcerēties dažas patiesības.
Jauni cietumi ļaus iekārtot vietu noziedznieku resocializācijai un apsardzes un uzraudzības sistēmu modernizācija - pārgrupēt spēkus par labu resocializācijai.
Jauni cietumi pirmkārt nav rūpes par noziedzniekiem, bet gan par potenciālajiem upuriem, kuri cietīs no neresocializētu noziedznieku rokas.
Jauni cietumi ir likumpaklausīga cilvēka, bet ne noziedznieka komforts. Rietumvalstu pieredze liecina, ka sterila vide, kurā nav iespējams paslēpt aizliegtus priekšmetus un vielas, jāatrodas pastiprinātā kontrolē – noziedznieku vidū nav iecienīta. Tādēļ jāsecina, ka lielu daļu sūdzību par uzturēšanas apstākļiem cietumos šobrīd rada neresocializēta noziedznieka krimināli domājošs, egocentrisks prāts, kas meklē papildu pievienoto vērtību noziedznieku subkultūras uzturēšanai visnotaļ labvēlīgajai videi. Savukārt sadzīves apstākļu uzlabošana cietumos kalpos par resocializāciju veicinošu faktoru pati par sevi.
Iespējams, jauni, moderni cietumi ļaus nomest to noslēpumainības auru, kas iesūkusies simtgadīgajos mūros un kalpos par vēl vienu Gaismas pili – vismaz tiem margināļiem, kas sapinušies savu netikumos un neredz izeju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
